Čau visiem, klāt jauns stāsts šoreiz kautkas sāvādāks. Šoreiz zombiju stāsts.
Viņa, ar zilumiem klāta, gulēja nekustīgi uz savas viesistabas grīdas. Visas mantas bija izmētātas, spogulis, kas stāvēja pretī zilām durvīm, bija saplēsts. Līdz brīdm viņa sadzirdēja, pa gaiteni ejošus soļus, kuru skaņas sāka pietuvoties. Viņa pamanīja netīru un ievainotu vīrieti. Viņa skatiens bija tukšums. Itkā viņā nebūtu nekas iekšā, tikai mirstīgs skatiens. Viņš atgādināja dzīvo mironi. Pa vīriēsa muti tecēja asinis un vienā momentā no mutes nokrita neliels gaļas gabals, itkā viņš kādu ir apēdis tik tikko. Viņa neatcerejās neko, kas notika pēdējās 13 stundās. Viss ko atceras ir no pamošanas brīža. Ieraugot vīrieti, Heilija gribēja iekliegties, bet to nespēja. Viņa saprot, ka kautkur to vīrieti ir redzējusi, bet nekādīgi nevar atcerēties. Vīrietis baisi iekliedzās un sāka skriet uz sievietes pusi, bet tajā mirklī mironi apturēja kāds šaviens no ielas. To sadzirdot, baisa paskata vīrietis pagriezās uz āras durvju puses un virzijās uz izeju. Heilija saņēma visus savus spēkus un lēnām sāka celties. Kad viņa bija piecēlusies, tad klibodama un steidzoties, uzskrēja augša uz 2 stāvu. Savāca mantas un paceļam virzoties uz izejas pusi, paķēra līdzi mašīnas atslēgas, kuras bija noliktas uz mazā brūnā galdiņa. Skriedami, viņa atvēra durvis, iekāpa mašīnā, aši iemeta, iedarbināja to un aizbrauca prom. Brauca garām stāvošām mājām, kuru logi un durvis bija izsistas, apkārt skrejošus cilvēkus, kas raudāja un kliedza pēc palīdzības. Un tad Heilija tikai tagad saprata, ka ir sācies pasaules gals. Gals, kad miroņi atdzīvojas un staigā pa zemes virsu. Un tā sākas Heilijas izdzīvošana.
Un tebūs iepriekšējā spoku stāstu daļa:
https://spoki.tvnet.lv/literatura/Velna-varti/878694
