Viņa ievadīja numuru savā tumši zilā telefonā un sāka zvanīt. Tas kas pacēla viņu šokēja.
Tas bija vien ka Dīns Vinčesters. Māte bija ļoti priecīga un satraukta reizē. Kādu brīdi viņa nevarēja parunāt un šo satraukto sievieti nomierinaja šis kungs teikdams: „Tagad nomierinities un stāstiet kas noticis?” Sievieta nomirinājās dzirdot šo balsi un sāka stāstīt visu, kas notika ar viņas ģimeni un gleznu. To dzirdot Dīns pateica, ka nākamajā dienā, dienas visū atbrauks ar palīdzibu. (Un jau jūs varat iedomāties par ko ir runa :D) Pienāca nākamā diena. Kad sieva sēdot pie galda virtuvē, durvis iezvanijās. Sieviete priecīga piegaja pie durvīm un atvēra tās un tur stāvēja divi simpātiski vīrieši. Dīns sasveicinājās un teica: „Sveika, šis ir mans brālis Sems,” Sems teica:„Sveika, kundze, man Dīns jau izstāstīja par jūsu problēmu” Viņa abus vīriešus ielaida iekšā, apsēdināja pie galda un piedāvāja kafiju. Viņi neatteicās iedzert pa siltai kafijas. Dzerot kafiju Dīns un Sems izstāstīja kas varētu būt par problēmu un ko darīt. „Gleznā varētu būt kas tāds, kas nav parastās gleznās.”. Sieviete nezinaja, kas tas varētu būt, tāpēc nolēma pajautat „Un kas tas varētu but, ja ne iemiesošanās.” „Es varētu apskatīt gleznu?”Jautaja Sems. Sieviete piekria un aizveda Semu pie Gleznas, kas stāvēja viesistabā virs kamīna. Viņš to aplūkoja no visām malām un pamanīja kautko. Sems pasauca savu brāli Dīnu un parādīja viņam. Abi aprunājās savā starpā un pēctam teica sievietei: „Mums liekas, ka šajā gleznā ir pievienotas asinis”. To dzirdot sieviete mazliet bija neizpratnē un jautaja: „Kāpēc, lai kāds pievienotu asinis?” Un uz to Dīns jokodams teica „ Esot mūsu vietā, jums šķitīs, ka tas ir nieks.”Sieviete mazliet pasmaidīja un jautāja: „Un kas jādara?”. „Mums vajag sadedzināt gleznu.” Atbildēja abi brāļi reizē. Sieviete, kļuvusi nervoza, teica: „Bet es jau to esmu izdarījusi, nakamajā dienā glezna bija tajā pašā vietā, vesela?”. „Tas tāpec, ka vajag vel kautko izdarīt, pirms dedzinam, vajag apliet ar svētīto ūdeni un pabērt sāli.” Teica Sems. To dzirdot sieviete piekrita un saprata, kāpēc nesanāca viņai. Sems paņēma gleznu un aiznesa uz pagalmu. Viņam līdzi gāja sieviete. Tikmēr Dīns aizskrēja uz savu mašīnu, lai paņemtu visu nepieciešamo un aiznesa uz pagalmu. Abi nometa gleznu vienā vietā, uzlēja uz tā svētīto ūdeni un sāli un tad aizdedzināja. Kamēr glezna dega visi trīs skatijās uz liesmām, kas pārņēma gleznu. Pagāja divas dienas. Sieviete pie sevis teica: „Beidzot viss ir galā, es to jūtu”. Nedzirdot un neredzot neko dīvainu. To arī sajuta pārējie ģimenes locekļi. Tēvs pēkšņi izdomāja pagalmā uzspēlēt beisbolu. Visi piekrita un izgāja uz pagalmu. Sieviete izmantojot mirkli, pazvanija Dīnam, lai pateiktu Paldies. Abi izrunājās. Sieviete nolika klausuli, sajūtot mieru un klusumu, piebiedrojās pārējiem.
