Eņģelis3

Viņa sēdēja virtuvē un skatijās palogu.

Viņas klēpī klusi murrāja viņas mīļā kaķenīte.

Viņa gaidija atgriežamies mammu.

Tomēr viņa neatgriezās.Viņa neasaprata kas noticis.

Kur gan viņa varēja būt tik vēlu?

Viņa piecēlās un aizgāja pēc telefona tur bija 3 neatbildēti zvani no sveša numura.

Meitene uzspieda uz numura un zvanija.

Pēc 5 pīkstieniem beidzot kāda sieviete pacēla klausuli.

-Labdien vai es runāju ar Kristīni?

-Jā tā esmu es.

Meitenes pirksti trīcēja.

-Mani sauc Līga esmu no bāriņtiesas man ir ļoti svarīga ziņa tev.

-Vai kaut kas nopietns?

-Jā runa ir par tavu Mammu Inesi viņa vakar pulkstens 22.35

slimnīcā no durtām brūcēm vēderā mira.

Klusums.

Kristīnei no rokām izkrita telefons.

Viņa sāka kliegt.Viņa raudāja.Viņa lūdz dievu.Viņa neticēja.

Kāpēc tieši viņas mammīte?

Kristīne sāka ārdīties svieda pret sienu viss kas pagadijās pa rokai.

Viņs ieskrēja savā istabā un sāka dauzīt logu līdz palika tikai lauskas.Ar viņas asinīm.

Meitene nespēja nomierināties.Viņai vairs nebija mammas.Viņa bija prom debesīs.

Viņa tagat bija enģelis.Kristīnes sargenģelis.

meitene izvilka no atvilknes šļirci kuru bija atradusi sava brāļa vecajā istabā.

Tā bija pilna.

Meitene aizvēra acis un dūr.

Maza sāpīte.Šoks.Smiekli.

Viņa bija apjukusi.Viņa sāka raudāt un trīcēt.

Kristīne uzvilka mugurā jaku un devās prom no mājas.Prom no atmiņām tālu prom.

Viņa ar stopiem aizbrauca līdz Rīgai pie savas labākās draudzenes.

Tālāk notika visstrakākais.

Abas meitenes sāka špricēties un pīpēt zāli.

Viņas gāja pa ielu ar nepazīstamiem cilvēkiem un meklēja narkotikas.

Kristīne visu laiku pārdzīvoja par savu mammu.

Viņa zināja cik ļoti māmmiņa būtu viņā vīlusies.Bet nespēja pretoties kārdin;ajumam.

Viņa nesaprata ko dara.Viņa gribēja būt stilīga.