Laiks, kad pasprukusi atkal kāda rīme...
Tik augstu gaisā aiz lietus mākoņiem
Tik tālu tālumā virs mežu biezokņiem
Steidz rudenīgais laiks ar aukstu vēju,
Tur gājuputnu klaigas vakar sadzirdēju.
Uz saliem tas - tā vēsta tautas ticējums!
Laiks, kad pasprukusi atkal kāda rīme...
Tik augstu gaisā aiz lietus mākoņiem
Tik tālu tālumā virs mežu biezokņiem
Steidz rudenīgais laiks ar aukstu vēju,
Tur gājuputnu klaigas vakar sadzirdēju.
Uz saliem tas - tā vēsta tautas ticējums!
Jau šodien aukstums vēstītais ir klāt:
Vairs divi grādi plusā aiz loga akurāt.
Un aukstas rasas pilieni uz dārza žoga
Ir saulē redzami no mājas gala loga.
Kā varu neticēt, ko vēsta tautas ticējums?
************
Apstājies!
Apstājies, cilvēk, kurp skrien un tā steidzies?
Teiksi, ka laika tev nav, tad atļauj jautāt
- kad tas tev būs?
Apstājies, cilvēk, pirms tavs laiks nav beidzies!
Teiksi, ka iemesla nav, tad atļauj teikt:
- Apskauj savus mīļos un tad steidzies!
Apskauj bez iemesla, tāpat vien,
kamēr viņi vēl ir un esi vēl tu.
Nav svarīgi, ka tev nav laika, izdari to tūlīt!
Jo neviens nezina, kas būs ar mums rīt.
Apskauj bērnus, mazbērnus, brāli un māsu!
Vienalga, kāds viņu vecums, cik viņiem gadu,
Apskauj arī omīti, opīti, mammu un tēti,
Nav taču tev citu tuvāku radu.
Apstājies! Kaut uz brīdi apstājies un nesaki,
ka laika un iemesla nav!
Katrai dzīves dienai ir jēga sava,
Tikai nelga domā, ka tas tā nava.
Šodien vēl priecīgi aplūko zemi un sauli,
Ja aiziesi steigā, tad gan viss būs cauri.
Laiku paņemt vēl katr's var,
Līdz smiltis zārka vāku skar.