local-stats-pixel fb-conv-api

Aizmiršanās (16)3

32 0

15.

-=-

16.

-=-

“Sveicieni ballītē!”

Tas ir pirmais, ko atceros no piektdienas. Margo skaļais sauciens un siltais apskāviens. Šota glāze. Kaut kas ļoti stiprs.

“Lai ātri iesilda!”

Pēc tam cieša turēšanās pie Detlefa, jo klubi mani biedēja pēc tās reizes, kad Detlefa paziņa man uzmācās.

“Neuztraucies, viņa šeit nav.” Detlefs mani mierināja, maigi glāstīdams manu plecu, kamēr mēs sēdējām pie mūsu galdiņa un vērojām apkārtējo rosību.

Margo bija rezervējusi kluba telpas un izdomājusi, ka jāuzrīko ballīte Detlefa grupai pēc viņu ilgās koncerttūres. Mēs pārējie tikai pakļāvāmies Margo idejai. Kā vienmēr. Ja Margo kaut ko vēlējās izdarīt, viņa to panāca. Tas pat nebija apspriežams.

“Paliks labāk, kad būšu pietiekami iedzērusi.” Atbildēju Detlefam un nobučoju viņu. Nedēļas laikā viņš mani gluži neizlaida no sava redzesloka un būtu maldīgi teikt, ka tas man nepatika. Es arī biju daļēji izvākusies no sava un Ērikas dzīvokļa, jo tagad gandrīz visu laiku dzīvoju Detlefa dzīvoklī. Nebija jau tālu jāiet.

Detlefs pat nāca pusdienu pārtraukumos uz manu darba vietu, lai mani satiktu.

“Ak, jaunā mīlestība vienmēr ir tā labākā! Nogāž no kājām un padara traku.” Mana darba kolēģe to atgādināja pēdējās nedēļas laikā pārāk daudz reižu. Es vienmēr pietvīku un Detlefs par to tikai smējās.

Pēkšņi kluba telpās ieskanējās ABBA un Margo uzlēca uz skatuves, kas bija domāta muzikantiem.

“Sveiciens visiem! Paldies, ka atbrīvojāt šo saspringto piektdienas vakaru, lai atnāktu iedzert par godu mūsu mīļākajai grupai, kas sekmīgi noslēguši savu koncerttūri!” Telpā atskanēja ovācijas. Detlefs piecēlās no galda un devās uz skatuves pusi. Viņam pievienojās pārējie grupas dalībnieki.

Es raudzījos uz viņiem ar lielāko prieku un jutu neizsakāmu lepnumu par savu draugu un viņa sasniegumiem.

“Paldies mūsu draugiem un mīļajiem, kuri šovakar šeit ir ieradušies. Bez jums šis viss galīgi nebūtu iespējams.” Detlefs sacīja mikrofonā un plati pasmaidīja. Tas bija viņa laimīgais smaids, ko bieži nebija iespējams pamanīt. Protams, es pie tiem biju pieradusi, jo katru dienu tos redzēju pēdējā nedēļas laikā. Tie man bija ļoti pietrūkuši laikā, kad grupa koncertēja Eiropā.

“Šodien svinam mūsu panākumus! Dzērieni bez maksas pie bāra!” Atskanēja skaļas ovācijas un tosti.

Detlefs atgriezās pie manis un es viņu cieši apskāvu. “Man ir tāds prieks par grupas panākumiem!”

“Paldies, čiepa.” Viņš maigi sacīja un nobučoja mani. Tad mēs mazliet iedzērām. Kad apreibām, tad kopā gājām dejot ar draugiem. Detlefs publiski dejoja tikai tad, kad bija iedzēris. Bet viņš lieliski prata kustēties līdzi mūzikas ritmos.

Kluba dīdžejs atskaņoja klasisko Kings of Leon dziesmu Sex on Fire. Mēs kopā ar Detlefu virpuļojām uz deju grīdas un skaļi smējāmies. Draugi pat mazliet pavirzījās tālāk, lai mēs viņiem neuzskrietu virsū. Vai arī neuzkristu virsū.

Detlefs sagrāba mani aiz vidukļa un mētāja gaisā. Es skaļi spiedzu, kamēr viņš par mani smējās. Pateicu Detlefam, lai viņš mani paceļ gaisā kā Dirty Dancing filmā. Viņš mani paklausīja un pacēla gaisā, nelaižot zemē. Un tad es planēju pa deju grīdu, spiegdama griestos par to, cik esmu laimīga.

Pēc trakas izdejošanās karstajā deju zālē, es aizgāju līdz tualetei, lai mazliet atvēsinātos. Ventilators tualetē darbojās lieliski, tāpēc nolēmu mazliet atspiesties pret auksto flīzēto tualetes sienu. Manu klusumu iztraucēja Margo, kas ieskrēja sieviešu tualetē un priecīgi iesaucās, kad mani ieraudzīja.

“Karlīnīt, saulīt, tu esi šeit!”

“Jā, mazliet palika karsts dejojot.” Sacīju draudzenei, kura saprotoši māja ar galvu.

“Jā, man arī tur bija nenormāli karsts. Gribas atvēsināties.” Margo sacīja un pielīda pie izlietnes. Draudzene sāka rakāties pa somiņu un izņēma no tās mazu burciņu, ko sāka skrūvēt vaļā. Es mazliet apstulbu.

“Margo, kas tas ir?”

“Ak, tabletes.”

“Kādas vēl tabletes?”

“Lai būtu mazliet jautrāk. Neuztraucies, nav trakas. Viens no Detlefa draugiem iedeva. Gribi?”

Es lūkojos truli uz draudzeni un atteicos no tabletēm. “Paldies, kaut kā negribas.”

“Labi, saulīt. Bet neuztraucies, viss chill, šīs nav baigi trakās kā LSD. Gan jau nenobeigšos.” Margo pasmējās un atvēra buciņu, lai izņemtu tableti un iemestu vienu savā mutē.

“Es iešu atpakaļ pie Detlefa.” Sacīju un izgāju no tualetes, lai sameklētu savu draugu. Viņu atradu pie bāra letes, kur Detlefs cītīgi sarunājās ar saviem paziņām. Nostājos blakus draugam un gaidīju, kad viņš mani pamanīs. Detlefs pagriezās pret mani un jautājoši mani uzlūkoja. Es pieliecos klāt un iečukstēju viņam ausī.

“Tikko redzēju tualetē kā Margo lieto ripas.”

Detlefa skatiens uzreiz sadrūma un ar acīm viņš sāka izmeklēt bāra viesus. “Man pat nav jāmin, kurš tās viņai iedeva.”

“Bet viss būs okej, vai ne? Viņam jau ir tīra manta, ja?”

“Kreisās narkotikas nekad nav tīras.” Detlefs to izteica tā, it kā tas būtu acīmredzams fakts. Nevarēju sava drauga teikto arī noliegt. Es sāku raizēties par Margo un jutu kā neapzināti knibinos ar pirkstiem gar savu kleitu.

“Vari mani aizvest mājās? Man negribas redzēt kā mana draudzene salietojas.”

“Labi, varu.”

Detlefs atvadījās no saviem draugiem un pagriezās pret mani. Es saķēru Detlefa roku un mēs kopā gājām uz bāra izeju. Pie izejas Detlefs atsveicinājās no saviem draugiem, kuri bija iznākuši uzpīpēt.

Pagājām kvartālu tālāk no bāra un izsaucām taksometru. Kamēr gaidījām taksometru, Detlefs man stāstīja par mūzikas industrijas jaunumiem, lai aizpildītu klusumu starp mums. Es apzinājos, ka viņš to dara, lai kliedētu manas bažas par Margo.

Es zināju, ka Margo mēdza aizrauties ar ripām. It sevišķi klubos. Man tas briesmīgi nepatika, taču draudzeni nespēju pārliecināt nelietot apreibinošās vielas. Vienmēr, kad centos viņai ieskaidrot, ka tas ir slikti viņas veselībai, viņa mani pārtrauca ar klasisku atbildi – “Es taču to nedaru katru dienu.”

Taksometrs ātri atbrauca pēc mums. Kopā ar Detlefu iesēdāmies aizmugurējā sēdeklī. Detlefs uzturēja sarunu ar taksometra vadītāju, kamēr mani piespieda sev klāt un mierinoši glāstīja manu muguru.

Pirms aizvēru acis un ļāvos mazliet iesnausties, cerēju, ka Margo bārā uzvedīsies saprāta robežās.

-=-

17.

givemehope - Pusgadu neesmu neko rakstījusi, jo life is life.

32 0 3 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000
👍
0 0 atbildēt

 emotion 

0 0 atbildēt

👍

0 0 atbildēt