›

* * ***3

179 0

***

Aizmetu vārdus. Paliek vien punkti un komati.
Nenopūsta svecīte savu noslēpumu noslēpusi.
Kauc auto bremzes un pulkstenis nakti sagriež-
Puse man un puse tiek Tev. Vai ņemsi to līdz?
Pēc lietus mākoņi saplīst un neatrod pamošanos.
Tas tikai netīšām, ka paļaujos vārdiem pateiktiem.

***

Burzmā es Tevi un sevi neatpazīstu. Smagi krīt troksnis
Un viegli vieglītiņām dzimst iesārts kaktusa zieds.
Mēs runājām dīvainus vārdus par to, kas attaisno melus.
Ilūzijas ar aizvērtām acīm atrada svētdienas gaismu
Un mezglā sasēja atrasto un pazaudēto kopā cieši.
Pastieptā rokā tāda melnbalta patiesība- salta un auksta.
Mēs esam atbrīvoti un savu vasaru vēl nenodevuši.

***

Par ko Tu domā, dzerot no pamestas akas?
Viņiem bija tik grūti, ka apžēlojās par sevi
Un aizgāja laimi meklēt. Ar spītu un lepnumu
Skaistus ziepjuburbuļus satvert aizsteidzās.
Lai noslēpumā paliek tas, ka varavīksne sauc
Atcerēties čīkstošo akas vindu. Var saukt to rētu.

***

Parakstos uz asfalta ar dzeltenu krītu. Vienkārši tāpat.
Nozogu kāda smaidu un mani tas nemaz neuztrauc.
Maldugunis vai ugunskuri pēkņi liek aizmirst vēju,
Kas māca, ka palikušajiem arī sāp. Vējam vienalga,
Ka sava daļa būs jāatdod arī savādniekam kādam.
Tas nebaidīsies smaidīt, kad vēlas un darīt ko vēlas.
Uzdāviniet tam rabarbera ziedu un ogles dvēsele smies
Par melnām un netīrām kaislību spēlēm seriālos.