Starp vēju un viļņu sarunu nokrēslā rēnā,
Starp mīklu un dīkā spēlmaņa dziesmu,
Nedrošs vārds pusaizvērtās durvīs stāv
Un klusi sludina taisnību savu. Ieklausies!
Klusuma pēdiņas haotiski apkārt vijas
Ap sen novītušu, bet neizmestu ziedu.
Manos matos krāsotā sarkanā šķipsna
Par spēles liesmām kliedz. Ieklausies!
Noslēpums azotē un astoņas asaras
Par saviem sargeņģeļiem tur augšā.
Ausīs skan vārdi, tumšas ērģeļu skaņas,
Aizsmacis vējš pasaku stāsta. Ieklausies!
***
Kā uzzīmēt prieku un kā man uzzīmēt sāpes?
Melnā krāsa nepiedod viltu un izlikšanos.
Sadzīviskās negācijas baltas krāsojas
Un spēles nebaidās. Garām aizjoņo
Sarkandzelteni smiekli un zili zaļi joki.
Audekls pieskāriena tvīkst. Vēl mirklis
Un otas savu raganisko deju dies.
Klusāk! Caur sietu sijājas slāpes,
Nolemtība un nejaušība.
Svešas krāsas nerunā. Tās klusē...
