Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
93

Čau, visiem spocēniem! Pirms neilga laika tikai esmu sapratusi - mani ļoti atbrīvo savu domu izlikšana uz papīra, un nav svarīgi, taustāma vai elektroniska. Kā arī pēc vairāku gadu novērojumiem esmu secinājusi arī to, ka šeit - spokos - mīt tiešām forši, pozitīvi cilvēciņi, kuriem ir sava gudra un oriģināla doma, kā arī palīdzēt spējas. Balstoties uz to, pašlaik arī vēršos pie visiem jums, dzīves gudrajiem, un vēlētos arī dzirdēt jūsu pieredzi pēc manas domas izlasīšanas.

Pēc manām domām, katrs cilvēks, kurš ienāk tavā dzīvē ir kā māceklis. Un nav svarīgi, kādas emocijas viņš pēc sevis atstāj, bet kaut ko iemācījis šis cilvēks noteikti būs. Agrāk manas domas par cilvēku populāciju manā dzīvē bija apmēram - cilvēki nāk un iet, ja aiziet - dzīvo tālāk un nedomā par viņiem.

Diezgan tipiskas tīņu meitenes domas pirms vairākiem gadiem, vai ne?

Bet tad, šo galvā iesēto stereotipu kāds salauž. Nu tā vienkārši - ņem un salauž. Pierāda to, ka aizmirst nav viegli un pierāda to, ka fuck...tu esi mainījies. Ja agrāk es sev strikti pateicu : '' Pfff.. tu neesi tāda, tu jau nu nemainīsies kāda dēļ. '' tad tagad es varu pateikt : '' nu maldināji tu sevi baigi ''

Cilvēkos mīt viedoklis, ka meitenes ar stingru raksturu ir nesalaužamas, ka viņām ir 3x vieglāk pārdzīvot dažādas lietas. Man arī tā likās, līdz vienam brīdim. Esmu no tām meitenēm, kurai vienmēr bijusi stingra personība, kura nekad neļaus sev kāpt uz galvas un kurai vienkārši bijis vienmēr diezgan, atvainojos, pohuj. Vienīgais, uz ko nevarēja attiecināt manu pohujismu - mana ģimene.

Nezinu, kā būtu bijis labāk - ja mans pohujisms tiktu atstāts vesels vai tomēr labāk ir tā, kā tagad - kad tas ir tā diezgan normāli iedragāts ? Varbūt derēja palikt iejūtīgākam cilvēkam, bet varbūt, ja mana siena nebūtu salauzta, es tiktu cauri dzīves posmam bez mokošām sirdssāpēm?

Kamēr tiku cauri šim salauzienam, es diezgan daudz mindfuckoju pa dzīvi, teiksim tā ] jeb, vārdu sakot, es vienkārši aiz sava stulbuma darīju pāri kādam, kas galīgi nebija to pelnījis. Tagad to ļoti nožēloju, taču neko atpakaļ nepagriezīsi ...

Tagad sekos tas, uz ko es vēlos atsaucību un atbildes no jums ..

Kā nosaucams šis - tev ir slikti ar to, bet atlaist nevari. Un kā tad īsti atlaist to, ar ko biji nelaimīgs, kad tev tas bija, bet kad pazaudēji - visas brūces atkal uzplēstas...

Paldies tiem, kuri izlasīja un lai jums visiem jauka un silta šī diena !

Kā arī, priecātos saņemt arī vēstules uz manu spoku profilu, ja kādam ir vēlme tā dziļāk ieiet šajā tematā.

P.S. - šis nebija domāts gaudulīgs un gruzīgs raksts, ja kāds pārprata

 Autors: domapiedomas Stulbs raksturs vai tas, kam iet cauri visi?
1.
 Autors: domapiedomas Stulbs raksturs vai tas, kam iet cauri visi?
2.
0
93

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [7]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
MrWinD avatars
Medaļa RainisMedaļa RecidīvistsMedaļa Rainis
  MrWinD 30.04.18 21:56
 
2
0

Vispirms jāiemācās piedot sev un tikai tad prasīt piedošanu tiem, kam ir sanācis kaut kādā veidā nodarīt pāri. Atzīt savas kļūdas ne visi māk un grib, iemesli katram citi - lepnums, bezkaunība, slinkums vai pat vienkārši brutāls ļaunums vai spītīgums.  Kā es saku - cllvēki mūsu dzīvēs nāk un iet, nav vērts kādu ar varu censties noturēt savā dzīvē. Nedari citiem to, ko negribi lai dara. Lai arī nevaru apgalvot , ka dzīvē šis teiciens strādā ar 100% atdevi.

Lai nu kā, veiksmi novēlu turpināt iet savu ceļu pa šo dzīvi.

LedusTēja avatars
Medaļa LācītisMedaļa Sponsora favorītsMedaļa Namejs
  LedusTēja 30.04.18 12:28  
 
0
0

Verņjom vsjo v zad avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa RainisMedaļa Rainis
  Verņjom vsjo v zad 30.04.18 17:38
 
0
0

Cālīt,pusceļš noiets. Atliek vien atvainoties par pāridarījumu un tas ir grūti. Bet grūtāko esi jau paveikusi...atzinusi savu kļūdu un to var tikai labs cilvēks  

Anonīms
Naivais 30.04.18 20:29  
 
0
0
A tev tak po*uj
domapiedomas avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Admins iesakaMedaļa 1/13 kūciņas
  domapiedomas 30.04.18 23:37
 
0
0

atbildot uz Naivais komentāru " A tev tak po*uj 

Būtu jau kūl, babe. 

domapiedomas avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Admins iesakaMedaļa 1/13 kūciņas
  domapiedomas 30.04.18 23:39
 
0
0

atbildot uz Verņjom vsjo v zad komentāru " Cālīt,pusceļš noiets. Atliek vien atvai... "

Es no tiem cilvēkiem, kuri, ja apzinās savu kļūdu var no sirds atvainoties bez problēmām un uj cik sen jau tas ir nodarīts, tikai žēl, ka tagad pret mani ir uzcelta salauzta cilvēka veidota vinaldzības siena, kura pilna ar aizvainojumu, ko neizdzēst ... 

Anonīms
bet 01.05.18 10:57
 
0
0

Mēdz gadīties ka cilvēku maina spēcīgas jūtas - iespējams mēs pat dažreiz nezinām, kā tās nosaukt, jo tas ir kaut kas starp mīlestību un iekāri vai/un naidu. Bet atskatoties uz šīs apmātības iespaidā padarīto, pastāv liela iespēja justies kā pajoliņam, jo nevar būt ka to tiešām dariju es!!! Tas bija kā cits cilvēks!!! Pat ja sanācis sarunāt daudz muļķības un riebeklības tiem, kuriem nevajadzētu, vispirms ieteiktu tikt skaidrībā ar sevi -apsēsties un pārdomāt, vai tas, ko gribi ir tā vērts. Vai tas ko dariji lai to saniegtu ir tā vērts. Kas ir tas, pēc kā tu tiecies un ja runa ir par konkrētu personu - vai viņš vispār tev atbilst, vai dara laimīgu un vai ir tevis vērts.  Atceries, ka apkārtējo padomi var maldināt, vai novirzīt no ceļa un galu galā arī tas, ko tu uzskati par ideālo var izrādīties "galīgi garām''. Galvenais ir saprast sevi. Un jā - ja patiešām nožēlo, ka esi kādam darijusi pāri ir vērts atrast laiku un izrunāties ar šo cilvēku, paskaidrot savu nostāju, vai pateikt, ka bija uznākuši melnie. Kuri gribēs, sapratīs, kuriem vienalga - pagriezīsies un aizies.