Labrīt, spokuči! 
Māmiņdiena ir mīļi un gaiši svētki. Un šodiena bija patiesi izdevusies. Saulaina, skaista, ar putnu dziesmām, ar zilu debestiņu un visaptverošu plaukšanu un ziedēšanu.
Un visjaukākais ir svētku sajūta. To var radīt dažādi. Mani bērni šoreiz to radīja ar kopēju pavakariņošanu. Žēl, protams, ka ome nepiedalījās, bet viņa tāpat virtuāli bija kopā ar mums visiem.
Vakars iesākās ar to, ka puikuCs atbrauca un savāca mani. Tad braucām uztankoties. Saule spīdēja tieši sejā, un es priecājos, ka biju paņēmusi saulenes. Pēc tam mēs aizbraucām savākt puikuCa sieviņu no jogas kursiem. Tad devāmies pie meituka, kura gatavoja svētku vakariņas. Pa ceļam redzējām patiesi kolorītu skatu. Trīs manāmi iereibušas personas. Vīrietis ar makšķerkātu stāvēja zem rokas ar nenosakāmu gadu sieviešbūtni un paiet nevarēja. Otrs vīrietis vislaik nevareja savaldīt savu mugursomu, kura nemitīgi krita uz asfalta. Beidzot to savaldījis, vīrietis pasniedza elkoni sievietei, un trijotne valša tempā sāka kustēties uz priekšu. Skats pa rubuli, es jums teikšu!
Tad jau arī bijām klāt un metāmies baudīt sarūpēto cienastu un viens otra klātbūtni. Izsmējamies pamatīgi 
Lai jums visiem mīļi! 
