Sveiki:) tā kā šis ir mans 1. raksts es vēlējos rakstīt par to kā mēs izturamies viens pret otru, ko mēs jūtam tajā mirklī kad pasakam kaut ko tādu ko negribētu paši dzirdēt...
Ik viens no mums ir atšķirīgs kā saka ar saviem "defektiem" tas nozīmē kad mums nevaig mainīties citu pēc mums katram ir jābūt pašam, tas kurš vēlas lai mainaties tam pašam vaidzētu padomāt ko viņš dara pirms mēģina izmainīt kādu.Mums katram ir sava mūzikas, stila, mākslas gaume, citiem varbūt tas nepatīk kas patīk mums bet ko mēs tur varam padarīt? katrs ir atšķirīgs, uz pasaules tādi kā mēs ir tikai 1 cilvēks jeb 1 kopija un nav neviena tāda paša kā mēs katrs:)
Ik katrs ir strīdējies kaut reizi un bieži pateicis kautko tādu ko pēc tam nožēlo lai gan vairums to neizrāda lai gan iekšēji viņā ir rūgtums ko viņš nespēj nekādīgi "nospiest" katrs no mums vēlētos aiziet un piedot tam cilvēkam kam esam nodarijuši pāri bet, ir viens bet, ne visi mēs varam aiziet un piedot , jo mums nepietiek drosmes aiziet un acīs atvainoties tam kam esam izdarījuši pāri:/ uz pasaules apm 20% maby vairk spēj atvainoties paskatoties acīs bet vairums cilvēku kad sastrīdas cenšas ar to cilvēku nekomunicēt, jo domā kad būs atkal strīdi un sāpināšana, bet pēc gadiem atvainoties iespējams ir par vēlu varbūt šis cilvēks ir nomainijis dzīves vietu, talruņa nr un e-pastu,es ieteiktu negaidīt atvainošanos no kāda labāk aiziet pašam/ai pie tā cilvēka un atvainoties lai gan viņš/a ir iesācis šo visu, ja never vaļā durvis uzraksti vēstuli nevis internetā bet uz baltas lapas un izstāsti kāds muļķis/e esi bijis/usi un gaidi kāda būs šī cilvēka reakcija maby uzdāvini kaut ko tādu kas atgādinās kā bija agrāk pirms šī strīda un jūtu uzplūda :) ceru kādam varbūt kkas noder no šī visa:)
