Labrīt. 
Vakardiena bija pilna ar notikumiem, Jāsaka, ka arī sliktiem.
1. Es pametu savu puisis
2. Visu vakaru runāju ar savu labāko draugu.
3. Pavadiju vakaru ar savu mazo brāli spēlējoties parkā pie pīlēm.
4. Raudāju, pēc 3 mēnešu neraudāšanas.
5. Neuzrakstiju savai draudzenei.
6. Saņēmu vēstuli no kāda jauka puiša.
7. Saņēmu vēstuli no sen neredzēta un nedzirdēta puiša.
VAKARA KATASTROFA: ES UZRAKSTIJU SAVAM PUISI (NU JAU BIJUŠAJAM)
Tagad visu pēc kārtas.
Aizvakar ar puisi bija liels strīds kurā viņš vainoja mani, bet meitenēm ir svarīgi visi sīkumi. Viņš nevēlas, lai kāds zin par mūsu attiecībām. Nu da faak. 
Ir 21 gs, kā, lai mēs to noslēptu? Lavītos pa krūmiem, lai kāds neierauga mūs kopā? Lai arī kā man tas, neliekas normāli. Un vakar viņš pat neatrada laiku, lai mani satiktu. Es viņu pametu. Šeit rakstot izklausās, ka esmu histrēriķe, kura grib visu publicēt utt, bet es vienkārši gribēju vairāk uzmanību, mīlestību un sapratni. Tās nebija. Tad man prātā iešāvās manas mammas teiktais "attiecībās vismaz mēnesi ir visam jābūt rožaini, skaisti bez strīdiem, ja tā nav, tad nav vērts tērēt laiku. ". Un es pārtraucu.
Tad, lai novērstu domas par viņu izgāju laukā ar mazo brāli, tas izvērtās jautri. Viņam ir 3 gadiņi, tāds jautrulis. Ar viņu jutos dzīva.
Atnākot mājās, uzreiz skype piezvaniju savam labākajam draugam. Runājām visu vakaru, pastāstiju viņam visu.
Nezinu vai esmu jums stāstijusi, ka viņš atzinās man mīlestībā. Es kko jūtu, bet nezinu vai vērts sabojāt draudzību. Kad biju ar pusis viņš man teica"tu zini, ka viņš man nav šķērslis".
Ar viņu būtu viegli mēs lieliski saprotamies, mums vienmēr ir jautri, maniem vecākiem viņš ļoti patīk, es ļoti patīku viņa vecākiem, mēs kopā izskatamies tik cute.
Bet vai tas tā būs, ja mēs būtu pāris? Es baidos par to. Bet kā jau saka, dažreiz cilvēku no laimes šķir tikai viens drosmīgs solis nākotnē.
Vakara gaitā es aizmirsu uzrakstīt savai draudzenei, viņa neko vēl nezin, bet es zinu ko viņa teiks "beidzot". Viņa natbalstija mūsu attiecības un tas mani sāpināja.
Vēlāk, kā par laimi, lai novērstu domas man uzrakstija divi puiši, vienu jau pazinu no seniem laikiem. Otrs bija zināms, bet ne pazīstams, bija forši pačatot un nedomāt par problēmā.
BET TAGAD... ES ESMU STULBA, TIK ĻOTI STULBA. VIENKĀRŠI AITA. :d:d
Man palika skumji pašā vakarā un es izdariju pašu stulbāko JĀ, ES VIŅAM UZRAKSTIJU.
Kas ir stulbākais, ko var pajautāt pāris stundas pēc šķiršanās? KĀ TU JŪTIES?
ŠĶIET, KA MANA GALVA B IJA IESPRŪDUSI PODĀ UN VIENĪGAIS, KĀ ATBRĪVOTIES BIJA TĀ NOLĀDĒTA ZIŅA, :////////
Protams, uzzināju ka viņam esot lauzta sirds un, ka mīlējis mani no visas sirds. Es pat tam īsti neticu, bet kā, lai es atbrīvojos no vēlmes viņam rakstīt? No manis tā nav mīlestība, es vienkārši esmu pieradusi, ka viņš ir.
KO MAN DARĪT?
meitene tīmeklī pamet tīmekli xxx
