Skatoties Holivudas filmas, un redzot to kā cilvēki uztver visu šo “fenomenu” man radās vēlme pastāstīt kā patiesībā ir būt cilvēkam, kuram ir mazliet “novirzes”. Un ticiet man, patiesība nav ne tuvu tam, kā ir filmās.
Savu vārdu es Jums neatklāšu, pašsaprotamu iemeslu dēļ. Savu bērnību es pavadīju ASV, kur ari nomācījos līdz 6. klasei. Man jau kopš 14 gadu vecuma ir diagnoze psihopāts/sociopāts, bet, pateicoties vecākiem ar mani pa lielam viss ir kārtībā. Es zinu, kas ir pieņemts un kā rīkoties attiecīgajā situācija. Nē, es neesmu bijis trako namā un man arī nevajag, es neesmu sabiedrībai drauds. Uzskats par to, ka visi psihopāti ir slepkavas utt. ir pilnīgas muļķības. Un lielākā daļa no cilvēkiem, kas saka, ka ir psihopāti ir vienkārši idioti. Jo tā noteikti nav lieta ar kuru vajadzētu lepoties.
Ir vairākas īpašības, kas cilvēku padara par psihopātu, lielākā daļa no tām ir cilvēkam galvā, un pārējie to pat neuzzin. Visgrūtāk sabiedrībai noteikti ir pieņemt tā saucamo “lack of empathy”, kas īsumā nozīmē to, ka Tev nerūp citi cilvēki. Ar to dažreiz ir sadzīvot visgrūtāk, jo ja, piemēram, kāds no draugiem kaut ko pārdzīvo, vai arī kaut kas ar viņu ir noticis Tev iekšā ir tukšums. Var teikt, ka vienaldzība.
Tu neko nenožēlo, Tu nebaidies riskēt, pieņemt lēmumus. Vai tas ir mīnuss? Ne vienmēr! Par piemēru varu ņemt savu darbu. Es sāku no pašas apakšas, un 5 mēnešu laikā esmu jau uzņēmuma vadītājs. Un viss pateicoties tam, ka man nebija bail darīt lietas, no kurām citi baidījās. Es vienkārši neizjūtu tādu lietu kā bailes, jo pa lielam ir vienalga. Man patīk riskēt. Mans skatījums uz dzīvi ir daudz savādāks nekā citiem, un es par to nekaunos.
Atbildība ir viena problēma, pie kuras ir jāstrādā ļoti. Sev uzticētās lietas es izdaru, bet piespiest sevi to darīt ir ļoti grūti. Atšķirība lielākoties ir tāda, ka salīdzinot ar citiem cilvēkiem es vienmēr darīšu lietas savādāk, ne vienmēr citiem pieņemamā veidā. Pārsvarā izvēloties vistiešāko ceļu, ka arī ir ātrākais, lai man vajadzētu pēc iespējas mazāk laika pavadīt to darot. Vienīgā lieta, kas man šķiet svarīga ir rūpes par sevi un savu ķermeni. Lasīšana ir viena no tām lietām, kas saista visvairāk. Sports ir otra. Man ir svarīgi labi izskatīties, patiesībā vislabāk, tādēļ es ieguldu daudz laiku sevis pilnveidošanai.
Sakarā ar to, ka esmu narciss es vienmēr daru tā, lai man būtu vislabāk. Dažreiz ir sanācis arī tā, ka ir iegāzti citi cilvēki sava labuma dēļ. Bet to ir ļoti grūti pārvarēt. Ir neiespējami pieņemt to, ka citiem tiek kas labāks kā man, tādēļ es esmu gatavs darīt visu, lai tas tiktu man.
Pašpārliecinātība bija pirmā lieta, ko pats pamanīju. Es nekad neesmu šaubījies par to, ko es daru. Liekākā daļa man pazīstamo mani par to apskauž, jo es eju uz priekšu neatskatoties. Pārliecība par sevi arī ir sava veida šarms, kas ļoti piesaista sievietes. Tādēļ par uzmanību es nekad neesmu sūdzējies. Ļoti bieži draugi man jautā: “Kā Tev izdodas tikt pie tādām meitenēm?” Un, patiesībā, es nezinu. Es vienkārši esmu es.
Agresivitāte – nekad neesmu bijis īsti agresīvs, jo neredzu jēgu ko tādu darīt. Dažreiz es aizdomājos, vai es spētu apstāties kautiņa laikā, un to es nevaru garantēt, tādēļ es nemaz nesāku.
Kopumā mans izklāsts ir tikai īsumā par to kā ir būt “savādākam”, un tapis pateicoties Holivudas uzpūstajam burbulim. Ar šo rakstu gribēju teikt, ka nevajag cilvēkus nosodīt par to, ka viņi ir savādāki. Manā gadījumā man ir paveicies, ka man ir ļoti saprotoši draugi, kas mani atbalsta vajadzīgajos mirkļos!
