Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
rakstniecee
0
35

It nakts. Es guļu gultā un cenšos uzvesties maksimāli klusu, lai mans jaunais dzīvokļa biedrs - kaķu puika beidzot izlīstu no duškabīnes apakšas un kaut, ko ieēstu. Jā, es zināju, ka kaķa ienākšana manā dzīvē un kaķa pieņemšana pie sevis nebūt nebūs kaut, kas viegls... Es ar to rēķinājos un rēķinos arī tagad, kad šķiet - nu dien, trakāk vairs nevar būt. Cenšos saglabāt mieru domājot, ka dzīvnieks paliek dzīvnieks un viņam jāpierod pie jaunās vietas.

Centos saglabāt mieru arī tad, kad mans deviņus mēnešus vecais kaķu puika izlēma palīst zem duškabīnes pa vienu, niecīgu spraugu. Nepietiek ar to, ka visu rītu izmeklējos kaķi pa visu dzīvokli, domājot, ka viņš kaut, kādā mistiskā veidā ir ticis laukā, lai gan labi zināju, ka tas vienkārši nav iespējams. Taču,šis izrādās tup tur un ''čillo.'' Why not? Ja vien viņam pietiktu prāta, ka pa to pašu spraugu pa kuru ielīdis viņš var arī tikt laukā. Nu, nekas cits neatlika... Manam tēvam nācās lauzt vaļā duškabīnes apakšu, lai puikam ir lielāka izeja. Nu, lūk.. Tagad man ir pus izārdita vannasistaba, bet kaķis pat nav iedomājies līst ārā. Viņam redz tur ir labi. Izmēģinājos šā tā - saucu mīļi, saucu skarbi, desu noliku - viņam no tās desas ne silts, ne auksts.. Pilnīga vienaldzība. Pilnīga vienaldzība gan pret desu, gan pret mani. Lieliski saprotu, ka kaķim par draugu kļūt ir sarežģītāk nekā sunim. Bet, vai tad nepastāv teiciens - Nekod rokā, kas Tevi baro...?

Vienīgais, ko kaķu puika pa šīm nepilnām divām dienām ir pierādījis, ka ir lielisks plēsējs - bez problēmām iekodīs un ieskrāpēs, slēpsies tumšos stūros, ka es traka paliktdama varēšu meklēt un metīs man pilnīgu ignoru. Lūk, tā. Es protams, viņu nelikšu uz ielas dēļ pāris izdarītām blēņām un dēļ tā, ka man bija jāiet pie kaimiņiem, jāprasa skrūvgriezis, lai dabūtu vaļā to nolādēto duškabīni.

Bet, gribu ar šo teikt, lai kārtīgi apdomājat savu lēmumu pirms ņemt kaķi. Un pie tam, ja šis dzīvnieciņš ir iepriekš daudz cietis un viņam problēmas, kādam uzticēties. Man šķiet, ka pa šīm nepilnām divām dienām man ir nosirmojuši mati, pazuduši puse nervu un izkritušas dažas skrūvītes. Bet, neskatoties ne uz ko, es to kaķi jau esmu iemīļojusi..

Nākamais ieraksts būs, kad būsim ar kaķu puiku nodzīvojuši kopā nedēļu. Varbūt, kāds varētu padalīties ar savu pieredzi, kāds, kurš paņēmis kaķi no patversmes - ne pavisam mazu, bet jau ar savu viedokli par lietām, cilvēkiem un pasauli.

 Autors: Fosilija Kaķa pieņemšana ģimenē. Pieredze 1
0
35

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [15]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Mithotyn avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa ŽurnālistsMedaļa Komiķis
  Mithotyn 06.05.18 13:54  
 
4
1
Kakjis ir izklaidejosha rakstura kazokadas izstradajums. Un ar to jarekinas.

Sreka avatars
Medaļa VidusskolnieksMedaļa KallaMedaļa Mazā, spoki Tevi mīl!
  Sreka 06.05.18 20:54
 
2
0

Tiešām ieliec rakstu pec 1 nedēļas, interesanti kā kaksis būs iedzīvojies.

Un nevajadzēja jums to duškabīni ārdīt. Kaķis lieliski zina pa kurieni var izlīst laukā. Kaķis negribēja laukā un jūsu remontdarbi viņu tikai iedzina lielākā stresā. Un pagarināja adaptēšanās laiku. Liec viņu mierā. Ēdienu, ūdeni noliec. Un kasti. Un izliecies, ka viss ir kā parasti. Tici man, max 2 dienas un izlīdīs. Jo mazāk uzmanības, jo mazāk stresa viņam. Iespējams pāris nedēļas viņš līdīs laukā tikai naktīs, lai paēstu. Bet tas tad ja tiešām traks gadījums. Parasti pietiek ar dažām dienām, bet galvenais - neuzbāzties ar savu uzmanību.

abolzinis avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  abolzinis 06.05.18 18:11
 
2
0

atbildot uz rakstniecee komentāru " Es jau neuztraucos par mīlestību vai par to, ... "

Protams, ka tas minka baidās no visa un visiem, jo īpaši, ja dzīves iesākums ir bijis skarbs. Vairums kaķu jau tāpat ir ļoti uzmanīgi, tāpēc svešā vidē tiem vajag drošu slēptuvi. Ar šādu 'sarežģītu' kaķi jābūt ļoti pacietīgam, jāļauj tam pierast un iepazīt apkārtni. Iesaku atslābt un 'nebombardēt' viņu ar pārlieku uzmanības izrādīšanu. Kaķis ir diezgan sarežģīts zvērs.

Es savulaik savācu vienu pieaugušu kaķeni, kas dzīves iesākumā bija gana pieredzējusi nodevību un vardarbību. Arī veselība viņai tāpēc nebija diezko laba. Par laimi man jau bija pusmūža runcis, kas to kaķeni ļoti labi uzņēma un ar lielu entuziasmu ierādīja kas un kā. Bija interesanti vērot ka viņi abi apstaigā dzīvokli, brīdi pa brīdim apstājas un runcis dod derīgus norādījumus. Nezinu kā viņi sarunājās, bet pēc šādām instruktāžām, piefiksēju, ka kaķene pārņēmusi vienu otru runča gājienu. Pirmo pusgadu tā kaķene bija bailīga, gāza lietas panikā skrienot prom, nelabprāt devās rokās. Kad bija sapratusi, ka neviens viņai pāri nedarīs un uz ielas ārā nemetīs, viņa sāka censties mājiniekiem iepatikties. Pēc kāda gada mīlīgaku kaķi nevarēja vēlēties.

Tāda ir mana pieredze ar pieagušu ietramdītu kaķi.

spoku dienas doma

The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 06.05.18 14:49
 
2
0

atbildot uz rakstniecee komentāru " Es jau neuztraucos par mīlestību vai par to, ... "

Ja pirms tam cilvēki darījuši pāri, tad ir tikai loģiski, ka kaķabērns cenšas nepievērst lieku uzmanību sev.

Tu vari, piemēram, izdomāt kādu vietu (konkrēts mājas stūris, kaste utt.), kura būtu kā drošības vieta. Respektīvi, kad kaķis atrodas konkrētajā vietā, tad izliecies, ka viņu neredzi un kontaktu neveido. Droša vietiņa, tā teikt.

Turēšu īkšķus.

The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 06.05.18 14:36
 
2
0

Divas dienas pilnīgi noteikti ir pārāk mazs laika periods, pēc kura sagaidīt beznosacījuma mīlestību no patversmes kaķa.

Ja dzīvnieciņam dzīve šajā pasaulē sākusies ne tajos labākajos apstākļos, tad rēķinies, ka uzticību iegūt nebūs viegli.

Galvenais esi rāma un neuzspied neko. Viss izdosies.

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 21:20
 
1
0

atbildot uz Sreka komentāru " Tiešām ieliec rakstu pec 1 nedēļas, int... "

Sarunāts, ielikšu. 

Nevajadzēja, tagad es jau to zinu. Tobrīd likās, ka nenāk, jo netiek. Nu, lūdzu, tikai nepārmest man neko, jo šī pirmā pieredze ar kaķu bērnu. Gribēju tikai to labāko. Tagad daru pēc Jūsu ieteikumiem, izliekos, ka viņa tur nemaz nav un daru ierastos darbus (uzmanos tikai ar logu taisīšanu vaļā, ja nu, pēkšņi izdomā izskriet). Citādi visi mani ikdienas darbi rit kā parasti un nervi arī ir daudz maz nomierinājušies par to, ka kaķu bērns sevi nemērdē badā, vai, ko citu, bet vienkārši adaptējas jaunajā vidē. Pa naktīm viņš lien laukā, kā jau teicu - pēc kastītes un nedaudz ēstās barības manu, ka viņš bijis izlīdis no slēptuves.  

Vēlreiz paldies. 

Anonīms
Rižiks 06.05.18 16:51  
 
1
0
Paņēmu kaķi no pagaidu mājām. Tur viņu skaits bija ap 20. Pirmajā nedēļā viņa dzīvesvieta bija pagulte. Pēc tam sāka līst ārā naktīs. Paglaudīt gribas, bet zināju ja kustēšos ,nekā nebūs. Mierīgi un lēnām bija jāuzvedas. Šādi viens otru iepazinām aptuveni trīs mēnešus. Nu jau pagājuši divi gadi, un viņš ir pats mīļākais murrātājs . Protams svešu cilvēku atkal būs jāiepazīst, uzpirkt nesanāk.😁 Tākā novēlu tev dzelžainu pacietību un papildus nervus. Ir vērts nogaidīt.😊
abolzinis avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  abolzinis 06.05.18 19:46
 
0
0

atbildot uz rakstniecee komentāru " Paldies! Jūs pa visiem mani daudz maz nomieri... "

Jā, un vēl - kaķim saimnieku nav. Kaķim ir vai nu ģimene vai draugi. Tiklīdz pret kaķis sāk izturēties kā pret lopiņu/īpašumu, tā sākas problēmas. Kaķis ir visai sarežģīts un neatkarīgs radījums. Ar kaķi vajag 'sarunāt'. Tāpēc jau gana daudzi dod priekšroku suņiem - tie pakļaujas bez ierunām.

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 19:38
 
0
0

atbildot uz abolzinis komentāru " It kā pārāk neslēpās. Viņu uzpasēja un instru... "

Paldies! Jūs pa visiem mani daudz maz nomierinājāt. Godīgi sakot, vakar, kad šo rakstīju domāju, ka vaina ir manī, ka es vienkārši esmu briesmīga saimniece. Bet, nu, laikam jau tā nav. Un es par minku rūpējos pēc labākās sirdsapziņas. Laiks, laiks un pacietība - ir viss, kas man vajadzīgs. Vēlreiz milzīgs paldies!

abolzinis avatars
Medaļa NostradamsMedaļa Dienas domaMedaļa Dienas joks
  abolzinis 06.05.18 19:29
 
0
0

atbildot uz rakstniecee komentāru " Slēpās arī visur kur sākumā? Es vienkārši dom... "

It kā pārāk neslēpās. Viņu uzpasēja un instruēja mans runcis. 

Nesatraucies, kaķis ēdamo pats sameklēs. Kaķis ir gana advancēts zvērs. Tikai nemaini trauciņa atrašanās vietu un neliec ēdienu blakus ūdens traukam. Kaķis refleksu līmenī ūdeni, kas tuvu ēdamajam uztver  kā piesārņotu, tāpēc dzer to nelabprāt.

Un galvenais - ieturi mieru un pacietību.

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 18:46
 
0
0

atbildot uz abolzinis komentāru " Protams, ka tas minka baidās no visa un visie... "

Slēpās arī visur kur sākumā? Es vienkārši domāju, kur to ēdienu likt, lai viņš arī paēstu. Par to jau uztraukums visvairāk. Jo kaķis, tāpat kā cilvēks un jebkura cita dzīva radība nevar iztikt bez ūdens un paikas.

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 18:10
 
0
0

atbildot uz Rižiks komentāru " Paņēmu kaķi no pagaidu mājām. Tur viņu ... "

Paldies par info. Ļoti novērtēju tieši tos, kas dalās ar savu pieredzi.  

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 15:37
 
0
0

atbildot uz The Diāna komentāru " Ja pirms tam cilvēki darījuši pāri, tad ir t... "

Viņu pie manis atveda pagaidu māju saimniece (sieviete pie kuras, kaķis dzīvojās iepriek&scaron izveidojām viņam kasti - iekšā saklāts mīksts, pārklāta kaste ar vieglu lakatu - viņš tur vienkārši neiet. Cerams, ka paies dienas/ nedēļa un viņš sāks kaut nedaudz nākt pretī uz komunikāciju. Varbūt skan smieklīgi, viss šis, ko rakstu, jo ar prātu saprotu visu, ka kaķim vajag laiku. Bet, baidos par viņu.

Anonīms
rakstniecee 06.05.18 14:41
 
0
0

atbildot uz The Diāna komentāru " Divas dienas pilnīgi noteikti ir pārāk ... "

Es jau neuztraucos par mīlestību vai par to, ka viņš man pagaidām neuzticas. Bet, gan par to, ka viņš uz kastīti un ēst iet tikai tad, kad es nemanu. Līdz, ko viņš sajūt, ka es kaut, ko daru, kustos, darbojos viņš aizlien atpakaļ savā slēptuvē. Visu dienu neko neēd, jo es kaut, ko darbojos pa māju. To, ka viņš vispār izgājis no savas paslēptuves manu tikai pēc kastītes un mazliet pagrauztas sausās barības.

Domāju vienkārši par to, ka mēs jau arī nevaram iedraudzēties, ja viņš visu laiku sēž tur, kur viņu nevaru aizsniegt. Neatsaucas uz vārdu. Vispār neko. Es ceru, Diāna, ka Tev ir taisnība un pēc laika viss nokārtosies. Tagad tāda sajūta, ka tam kaķu bērnam piespiedu kārtā ir sameklētas mājas un viņš pats to nemaz nevēlas.

ma.SIN22x avatars
Medaļa ZeltrocisMedaļa SpoksMedaļa Jaunavas vainags
  ma.SIN22x 06.05.18 13:47
 
0
0