Kas ir jūtas? Kāpēc man viņas ir? Vai vieglāk būtu nejust? Itkā jau tikai bioloģiski procesi paurī, bet vai tiešām? Vai tur nav kaut kas vairāk, kaut kas saistīts ar dvēseli?
Jūtas! Ceļojums starp tumsu un gaismu.10
291
0
Pirmā emocionālā saskarsme man ar meiteni bija 23 gadu vecumā, viss bija tik skaisti un jauki. Pavadījām daudz laika kopā, smējāmies par otra jokiem, stāstījām dzīves pārdzīvojumus. Diemžēl nekas vairāk par draudzību nesanāca. Ilgi pārdzīvoju, jo līdz pateicu par savām jūtām, tiku atgrūsts, kā viņa teica: ‘’Tas mūsu abu labā! Es nevaru just to ko tu vēlies!’’ Vairs nesatikāmies, tikai pa retam sarakstījāmies, ar laiku sadzija mana sāpe, meklēju jaunas iespējas.
Daudz iemācījos, bet vai pietiekami? Nē! Atkal iekritu citas meitenes gūstā, darīju to ko uzskatīju par pareizu, un cerēju arī uz kādām simpātījām uz manu pusi. Šoreiz beidzās traģiskāk. Biju sagrauts, jo atraidījums nav tas pats smukākais. Draugi mani izglāba, uzklausīja un palīdzēja. Ilgi pēc tam nedomāju par kaut kāda veida attiecībām, pat drauga līmenī nē, jo baidījos atkal iekrist.
. Lai gan daudzi saka mēģini vēlreiz un vēlreiz līdz izdosies. Tomēr, ar katru reizi no tevis tiek izplēsts gabaliņš paša, vairāk neapzināti, līdz beigās tu saproti, ka kaut kas nav vairs. Tu sāc izvairīties, noslēgties sevī. Tevi iekļauj tumsa, kas tevi lēnām saēd, bet, tomēr, kaut kas dziļi iekšā saka: ‘’Nepadodies! Cīnies līdz galam!’’
Atradu atkal ceļu uz gaismu, sāku darīt tas, kas mani nomierina – sporta zāle! Cilāt stieņus un sajust fiziskas sāpes, patīkamas sāpes. Tās liek izzust emocionālajām sāpēm. Esmu uz kājām atkal! Meiteņu vidū izturos nosvērti un draudzīgi, tomēr, bieži izvairos no ilgstošiem acu skatieniem, jo kā saka caur acīm var redzēt cilvēka dvēsesli, nu kaut kādu bullshitu karoč var redzēt. Izvairos atkal sākt kaut ko sajust, no negribu atkal ļaut tumsai sevi sagrābt! Esmu atradis gaismu pats sevī, un netaisos to vairs kādam sniegt, tad tur jābūt kaut kam tiešām īpašam. Tikai laiks rādīs! Peace!
Tev patiks šie raksti
