local-stats-pixel fb-conv-api

Atkarība: SAJŪTAS13

27 2

Labdien visiem!

Tiešām prieks, ka mani iepriekšējie raksti ir lasīti un paldies par daudzajiem komentāriem, gan labajiem, gan sliktajiem, abi motivē doties uz priekšu!

http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Cina-ar-atkaribu/876342 (Pirmā daļa, ievads visā)

http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Cina-ar-atkaribu-turpinajums/876418 (Turpinājums, īsumā par to, kāpēc labāk, kaut vai vēlu, bet beigt spēlēt)

Jāsaka godīgi: vēljoprojām neesmu spēlējis, kas mani priecē. Lai vai nespēlēšanas laiks tikai kāda nedēļa, tomēr tas priecē pamatīgi. Tādēļ paldies par ieteikumiem un atbalstu.

Šodien gribu pievērsties tam, kādas bija sajūtas spēlējot, zaudējot, uzvarot.

Teikšu tā: vienmēr jau iegāju ar domu, ka uzvarēšu, bet, protams, ieejot noteicu arī limitu: cik varu zaudēt, kurš gandrīz nekad netika ievērots. Ieejot iekšā spēļu zālē sajūtas ir patīkamas: tumšs, intīma atmosfēra, skaņas, kuras liecina par uzvarām, drīkst smēķēt, kafija bezmaksas, personāls laipns, naudas klātesemība jūtama. Sākumā palūdzu parasti kafiju, sagaidīju, paņēmu un tad gāju spēlēt. Sākumā, protams, ieliekot naudu uzreiz cerēju uz brīnumiem, dažreiz arī tie gadās uzreiz, uzreiz daudz uzvari, un tiešām šķiet, ka zaudēt nevaru, bet pārsvarā ieliktā nauda, tā nauda, kuru itkā drīkst tērēt, ātri pazūd, un itkā ''mierīgā kafijas padzeršana'' beidzās. Uzreiz šķiet, ka vajag atspēlēt, paaugstināt likmes, iegūt vairāk un iziet kā uzvarētājs. Varu teikt: jā, ir bijušas reizes, kad ejot uz maksimumu, lielu likmi, ir atgūts zaudētais+ vēl nedaudz klāt, bet tas noticis labi, ja 1 no 10 reizēm. Pārsvarā naudu pazaudēju daudz, daudz vairāk kāds bija zaudējuma limits.

Tātad, pēc nelielas summas zaudējuma šķiet, ka tepat jau tā uzvara lielā ir, likme tiek paaugstināta, veidojas stress, saspringums, un atpūtas elements man tika pazaudēts. Gāju uz maksimumu, mainīju aparātus, cerēju uz kādu veiksmi, uz ko grandiozu. Vienmēr gribējās ne tikai uzvarēt, bet gan grandiozi uzvarēt, tā ka izeju ar stipri lielu uzvaru. Tas gadījies ļoti reti, salīdzinājumā ar zaudējuma reizēm. Es pat nevaru izteikt vārdos, cik slikta man bija tā sajūta, kad ir pazaudēts gandrīz viss, kas makā atradies. Ir grūti šo sajūtu noraksturot: bezspēcība, dusmas uz sevi, bēdas, skumjas. Pēc tam likās: kāpēc neapstājos laicīgi, kāpēc spēlēju tālāk? Bet tajā brīdi jau tādas domas nav, ir tikai doma un cerība, ka uzvarēt var, nedomāju par to, vai nauda nav vajadzīga citām lietām, nē, es vienkārši spēlēju un cerēju. Dažreiz arī tas viss notika ļoti ātri: šķita, ka liela summa, bet likme liela, un vairāk kā kādu pusstundu nemaz nevajag, jo viss tiek atstāts, un viss. Bēdīgs pēc tam varēju doties mājās, neko negribēju darīt un nākamos rītus bija tādas kā morālas paģiras, bija ļoti grūti.

Šo saspringuma iemeslu dēļ es ļoti vēlējos no atkarības tikt vaļā, jo tā man nebija atpūta, tie bija smagi, stresa pilni brīži. Es neiesaku spēlēt, jo dzīve ir ļoti laba bez nevajadzīga stresa, satraukuma un domām par to, kur nopelnīt naudu, bēdām un pārmetumiem pret sevi par pazaudēto.

Kā vienmēr: gaidu komentārus, savus stāstus. Lai visiem jauka diena! emotion

27 2 13 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 13

0/2000

Galvenais ignorē brīžus, kad tev šķiet, ka pār sevi vairs nav spēka un gribas nenormāli uzspēlēt. Pārvari to, domā par kaut ko citu, aizej pastaigāties, un pēc tam tev par sevi būs tāds prieks.

Nu man tā ar pīpēšanas atmešanu bija emotion Tā gribas uzvilkt, bet, kad noturi šo vēlmi, tik laba sajūta, tāpēc TURIES

3 0 atbildēt

Lai tev veicas un viss izdodās! Un rakstu sērija riktīgi laba! emotion

1 0 atbildēt
Spēļu automātus spēlēt ir totāls neprāts, jo spēlmanis 95% gadījumos vienmēr būs zaudētājs!!!Latvijā visas spēļu zāles būtu jāaizliedz ar likumu!!!
1 0 atbildēt
7 dzīves gadus spēlēju. 4tajā gadā sāku saprast ka tā ir problēma. Ilgi cīnījos,vienmēr zaudēju cīņā ar sevi... 2 reizes nospēlēju visu, 2 reizes ar pliku dirsu uz ielas, jāsāk no sākuma. Domāju nepietiks spēka vairs, bet atradu spēku, saņēmos, tagad likums man ir viens, tālāk par bāru zālēs kāju nesperu. 6 mēneši neesmu spēlējis. Jūtos labi, atguvis nelielu kontroli pār savām finansēm. Ja esi azartisks, NESPĒLĒ, lai arī cik tas neliktos sīkums. Paldies par rakstu. Labi noraksturoji, līdzīgs fīlings laikam visiem ir
1 0 atbildēt

 emotion Baigais gamblers, kauns par tevi

0 0 atbildēt
Ar atkaribu nevajag cinities, vajag padoties! Kamer es speleju es cinijos bet vislaik zaudeju! Ja velies arsteties no azartspelu atkaribas iesaku Anonimos Spelmanus!
0 1 atbildēt