local-stats-pixel fb-conv-api

3 dienas Gaiļezerā.38

879 1

Man ir tāda sajūta, ka internetā cilvēki dalās tikai par pārsvarā negatīvajiem iespaidiem, izejot no slimnīcas un pozitīvo paturot pie sevis ar sajūtu apmēram "kuram tas interesē", bet es jūtos TIK dzīva, ka pilnīgi gribas dalīties pieredzētajā ar visu pasauli.

Šis varētu būt tāds kā iepazīšanās raksts par to, kā ir gulēt slimnīcā un ar ko jārēķinās tur esot, kā arī īpaši sievietēm - iespējams, kāda vēl papildus noderīgāka informācija par tādu lietu kā laparoskopija.

Dažas bildes gan tikai no mājās pārvestajiem "pierādījumiem", jo uz slimnīcu dodoties man šķiet, ka labāk ir tā - jo mazāk mantu, jo labāk. Var ieslēgt seifā, bet par 7 eiro mobilo, ja to kāds nozags, vismaz nebūs žēl.

Ja ir jautājumi, jautājiet. Njā. Iet un smieties man vēl aizvien ir visgrūtāk.

879 1 38 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 38

0/2000

Ļoti labi, ka kāds uzraksta arī pozitīvu atsauksmi. Tieši tā arī ir - kā attieksies tu, tā attieksies arī pret tevīm. Man ļoti pozitīva pieredze bija 1. slimnīcā, kur man arī veica laparoskopiju vēdera dobumam. Gan ārsti, gan pārējais personāls bija patiesi sirsnīgs un izpalīdzīgs, kā arī pozitīva humora pilni. Pēc tam tiešām ar kādu simbolisku šķiņķību gribas pateikties. Un sajūtas pēc laparoskopijas pirmā dienas tiešām komiskas - visas iekšas žļurkst un mētājas no vienas puses uz otru.

Un lielai daļai krievu kultūras deficīts trūkst pat slimnīcā. Kā jau minēji - dari ko gribi, tāpat nebūs labi. 1. slimnīcā gan biju palātā viens, bet pāris gadus atpakaļ, kad bija cita operācija BKUS, biju palātā ar vēl 5 krieviem. Visi tā no 15 līdz 17 gadiem. Nu tur varēja dzirdēt pilnīgi visu. Pilnīgi! Ar tādiem vārdiem pat Žirinovskis nevar lepoties. Man jau no paša sākuma bija skaidrs, kas te par kontingentu, tāpēc vispār izlikos, ka krieviski ne vārda nesaprotu (diemžēl saprotu gan, bet Latvijā to principa pēc neizmantoju). Tad nu es arī sapratu, kas par necilvēku es patiesībā esot. Un tā kā es ar ārstiem sapratos ļoti labi, tad biju visu iedomājamo sazvērestību upuris. To krieveļu vecāki (no kuriem bērni mācās visus šos burvīgos izgājienus) pat ko****iski uzbruka ārstiem par to, ka mani, nolādēto gansu, apskatot biežāk. Tas nekas, ka man bija nopietna operācija, bet pārējiem tur mandeles vai kas cits. Arī ēdienu viņi atļāvās vienkārši izgāzt pa logu... Lai vai kā - dodoties prom es viņiem visiem (daži kadri gan jau bija pamainījušies, bet situāciju tas nemaz nemainīja) skaidrā krievu valodā no sirds novēlēju, kaut viņiem pašiem nāktos dzīvē ēdienu no zemes un miskastēm vākt un piedzīvot tādu pašu attieksmi, kādu izrādīja viņi. Visiem mutes bija ciet.

 

 

 

50 0 atbildēt

Foršs raksts, pozitīvs :)

Bet, ja tas ir tavs rentgens iesaku pievērst uzmanību mugurai, precīzāk mugurkaulam. Tāds pavisam pašķībs, vajadzētu taisnot laicīgi :)

14 0 atbildēt

Ne, ne.. Manis pēc tur varētu apkārt staigāt vienradži poniji puķainās pidžamās, es labprātīgi neuzvienu slimnīcu netaisos.

11 0 atbildēt

Aizvakar iznācu no 3. nodaļas. Interesanti paskatīties bildēs tās sviesta kastītes un citas lietas. Nogulēju gan 8 dienas, tāpēc līdz kaklam tas viss bija, bet kopsummā jāsaka, ka personāls nodaļās ir jauks, atsaucīgs un prieks tikt ārstētam.

Uzņemšanas nodaļā (ieveda  naktī ar ātrajiem) gan attieksme bija savādāka. Tur gan gribējās sākt ar viņiem strīdēties, bet nu manās interesēs ir noskaidrot, kas kaiš. 

Nevienam nenovēlu nokļūt slimnīcā, bet ja nu ir izvēle, tad Gaiļezers ir tīri ok variants. Ediens ir labs, gultas ērtas. Ko vēl vairāk vajag, ne? Wi-fi, lai spokos sēdētu vajadzētu :D

8 0 atbildēt

Hei! 

Lasot Tavu rakstu, atcerējos visu savu ārstēšanās laiku, ko pavadīju ne Gaiļezerā, bet Linezerā, kaut gan abas slimnīcas ir augstā līmenī!

Es pilnībā piekrītu Tam faktam par attieksmi - ne velti ir mums sakāmvārds "ko sēsi - to pļausi" JO pamēģitat jebkurš cits iejusties to medmāsu un ārstu ādā - atrasties visu darba dienu pie vaidošajiem,  bailīgajiem, depresīvajiem un visādi citādi sagruzītajiem ļautiņiem un tajā pašā laikā visiem izpatikt - neiespējami! 

8 0 atbildēt

Perfekts raksts. Tā doma, ja godīgi, kā attieksies pret citiem, tā citi pret tevi, nav tikai slimnīcās, tas ir gandrīz visur.

7 0 atbildēt

emotion 

7 0 atbildēt

Man vajag to cukuru!

6 0 atbildēt

Ja es būtu dakteris / personāls, tad droši vien lietas savādāk uztvertu. Bet pacienta pozīcijā būdams, man visa tā lieta / vieta ne pārāk patīk. Bet nu - kas vajadzīgs, tas vajadzīgs. Jāskatās no gaišās puses - viņi dara noderīgu darbu, kas tautai nepieciešams. Labi, ka tikai 1 reizi mūžā esmu sevis dēļ bijis tur, kad man priekšādiņu grieza nost.

6 0 atbildēt

Atgulēju nedēļu, ar ātrajiem iebraucu gaiļezerā un akūtu iekaisumu, brīnījos- kāpēc katru dienu atceļ operāciju un neļauj neko ēst (turēja badā kā suni)... KUKULI neiedevu, aizmirsās :D

5 0 atbildēt

Gaiļezerā gan neesmu bijis, bet par Infektoloģijas slimnīcu gan man nav pārāk labas atmiņas palikušas. Kādu gadu atpakaļ biju tur iegūlies tikai uz vienu diennakti, lai veiktu aknu punkciju un visu ko neforšu paspēju pieredzēt gan ārstu, gan palātas biedru attieksmē. 

4 0 atbildēt

Hei!

Piefiksēju, ka komentos dominē pārsvarā slimnīcas ēdiens, Krievvalodīgo nicinājums un ik pa laikam ārstu izdarība vai neizdarība...

Nevienam nenovēlu to ko izbaudiju 2 gadu garumā pavadot infektaloģijā, Linezerā, vai rindās gaidot uz dažādām pārbaudēm... Sākšu pa pumktiem :)

Slimnīcas ēdiens - Var viņu norakstīt, BET cik viņš ir garšīgs pēc piespiedu badošanās vai operācijām! Protams "negrūdīs neviens taksi taukos" un nepasniegs brokastīs austeres ar melnajiem ikriem - viss sabalansēts tā, lai, ja ir kādi traucējumi (bieži vien mēs par tiem pat neko nezinam) pārtika nenodarīs nekādu kaitējumu, bet dos nepieciešamo kaloriju un visu pārējo daudzumu, kas organismam vajadzīgs... Cik ir pacientu, kas par to aizdomājas??

Krievvalodīgie - Jep - lielāko ties izceļas uz kopējā fona, Attieksme un leksika brīžiem ir "iespaidīga", BET atkal bet... Ja saskaitot palātas biedrus (kas kopā pa visu laiku saskrien apmēram 40 - 50) Es vairāk esmu šokēts par mūsu pašu letiņiem - cik visiem viss ir po**j un cik ērti ir stāvēt malā ar sejas izteiksmi : "ne mana cūka, ne mana druva" 

Par pašiem ārstiem un palīgiem, māsiņām - tas velk uz vēl kādu sējumu, jo lielā laika periodā gan kuriozu, gan pārpratumu vai nesaprašanas parādās daudz... To saku, jo man slimības diagnozi nevarēja noteikt 2 mēnešus un frāze uz jautājumu "Kas tad man īsti ir un kā to ārstē"  parasti ir : "nu mēs vel izmeklējam..." 

Morāle slimotājiem

 Pirms gauzties par visu - atceries, ka TU neesi vienīgais slimnīcas pacients, Lai arī kā - TU tiki, tiec un tiksi izārstēts, Smaidi un tas liks smaidīt arī pārējiem! Kā sacīt jāsaka visas problēmas  "Tas ir tikai galvā"

3 0 atbildēt

tiekot ārā sapratu, ka neilgojos pēc piebāztiem sabiedriskajiem transportiem (arī 14. TB starp citu) un cilvēku pilnām ielām. Toties jutu, ka pirmajos rītos es nezinu, ko darīt ar sevi, jo pierasts, ka brokastis atnes, bet te pašam jātaisa. Biju jau aizmirsis, kas un kā notiek.

Galvenais, ka tagad ir slimības lapa uz kādu laiku un var izbaudīt vasaru, bez atsevišķiem vasaras priekiem. 

3 0 atbildēt

emotion 

2 0 atbildēt

Šeit lielākaijai daļai par dažām lietām nav ne mazākā saprašana ,komentārs par lazanju un frī kartupeļiem ir vien ko vērts . 

2 0 atbildēt

manuprāt jebkuram latvietim, kurš bijis slimnīcā ir sanācis būt palātā ar krieviem-daiļrunātājiem. :D    bet raksts super! :)

2 0 atbildēt

emotion 

1 0 atbildēt

Ārsts neesmu, bet mazliet zinu par slimnīcu aizkulisēm......Un godīgi sakot - labāk ir nezināt. Visas tās kļūdas, kuras māsiņas mēdz pieļaut aiz aizmāršības un slinkuma, tas kā un ko  personāls par pacientiem runā..... Mēs priekš viņiem esam gaļa un kārtējais gadījums nrX. (nu protams - nevar to teikt par 100% visiem darbiniekiem, bet par vairumu - noteikti). Un jā - tas, kā izmainās ārstu un darbinieku attieksme, atkarībā no tā, cik tu maksā.....Un tā tiešām ir realitāte.   Pavisam viens nesens gadījums - māsiņa nepareizi uzstādīja vēža starošanas iekārtu.  - Paciente dabūja apdegumu (un kas pats labākais - pacientei pašai jau nav ne jausmas par problēmu - viņai, pasaka, ka viss ir OK  un tā jābūt:)  ) Kā beidzās gadījums - masiņa dabūja rājienu. Viņu atlaist vajadzētu, bet ko vietā ņemt jau nav........ Un kas pats trakākais - nav jau LV jauni darbinieki slimnīcās. Tie, kas ir gudri dodas uz ārzemēm, kur situācija ir nesalīdzināmi labāka. Alga atbilstoša, apstākļi daudz jaukāki.  Šobrīd dzīvojos pa Šveici. Šeit slimnīcas pilnas ar gados jaunu personālu. Visi ir jauki, laipni. Piedāvā palīdzību pat tur, kur to nevajag. Nu katram var gadīties melnā diena, bet šeit es salīdzinu kopējo fonu. Nav vajadzīgs mikroskops, lai atšķirību pamanītu.  Latvijai ir problēma. Un problēma ir cilvēku attieksmē. Kamēr tas nemainīsies, nekas citas arī neuzlabosies :)  Have a nice day

1 0 atbildēt

Pirms 4 gadiem es arī dabūju pagulēt slimnīcā - Vienības gatvē BKUS. Aizveda mani ar ātrajiem, jo vairākas stundas nepārtraukti sāpēja vēders un vēmu - biju gandrīz atūdeņojusies. Tā nu mani aizveda, 40 min. nosēdēju uzņemšanā tāda pa pusei pie samaņas. Tad beidzot mani piereģistrēja, paņēma analīzes un aizveda uz palātu. It kā viss labi, aizgāju vakarā gulēt. Tad naktī pamodos, ieraudzīju, ka man pa sistēmu asinis tek uz augšu - nobijos, sāku raudāt un gāju meklēt kādu, kas varētu palīdzēt. Māsiņa, ieraudzījusi, kas notiek, aizgāja pasaukt ārstu, atnāca ārsts un uzreiz pateica - gulies, vedam tevi uz operāciju zāli. Pat maniem vecākiem paziņojuši nebija, ka operēs. (Man bija apmēram 10 - 11 gadi.) Veda mani uz operāciju zāli no mazās ēkas uz galveno (nezinu, vai tā tas vēl aizvien tur ir..). Ceļš bija bedrains un atceros to, ka jutu pat vissīkāko akmeni, uz kura uzbrauca mana gulta, kur nu vēl bedres.. Kad mani ieveda galvenajā ēkā, raudāju un lūdzos, lai man nešpricē, bet dod tabletes anestēzijai.. ( emotion ) Ieveda operāciju zālē, raudāju, ārdījos, cik nu bija manos spēkos, bet pēdējais, ko atceros no tās dienas bija, ka man uzlika anestēzijas masku un es aizmigu. Vēlāk pamodos, atceros, ka pirmais, ko prasīju bija melnā tēja ar cukuru un citronu. :D Tad jau sākās atlabšanas process utt, bet atceros, ka man palātā skudras rāpoja. Gan tajā, kurā biju pirms operācijas, gan tajā, kurā biju pēc operācijas. Kopumā laiku, ko pavadīju slimnīcā, atceros kā labu piedzīvojumu. :)

1 0 atbildēt

Lasot šo rakstu atcerējos arī savu pavadito laiku Gaiļezerā. Godigi sakot, ļoti jauki ārsti. Bet tā brokastu tēja gan man garšoja! :D Bet nu, manuprāt, slimnīca ir un paliek slimnīca. Bet prieks, ka, lai arī, kas Tev ir jāpārdzīvo ir jauki ārsti un medmāsiņas, kas tevi atbalstīs. :) Bet nu atgriesties gan vairs negribētu, jo nepatika ta pēcoperāciju sajūta, kad tikko pieceļoties nesaprot kas notiek! :D

1 0 atbildēt