Labs vakars visiem. Izdomāju ielikt savu publisko runu (bija jāraksta priekš skolas).
Vārdi ir kā pielādētas pistoles.
Man teiciens Vārdi ir kā pielādētas pistoles asociējas ar cilvēku sāpināšanu un kā vārds var ietekmēt cilvēku. Viens vārds un tava dzīve ir beigusies, bet varbūt atdzimusi no jauna? Vārds cilvēku ceļ un vārds cilvēku nogalina. Mēs pat nespējam iedomāties cik vārdam ir liels spēks.
Vārdi var gan būt sākums gan beigas draudzībai.
Mūsdienās cilvēkus ir vieglāk ietekmēt nekā, piemēram, senajā akmens laikmetā. Tad viss bija vienkāršāk. Sievietes vairāk rūpējās par bērniem un mājas tīrību, bet vīrieši par medījumu un saimniecības darbiem. Viņiem nebija laika sarunām. Tā bija varbūt pat vieglāk. Toties tagad pastāv vienlīdzība, līdz ar to viss pasaulē ir mainījies...
Ar vārdiem var ievainot reizēm smagāk kā fiziski. Fiziskas problēmas sadzīst ar laiku, bet garīgas nekad. Tev vienmēr kaut kas liks par to atcerēties.
„ Ievainots” cilvēks kļūst kluss, atturīgs, viss par visiem viņam ir vienalga. Cilvēks sāk sevi nicināt. Viss var beigties pat ar pašnāvību. Varbūt tikai viena vārda vai teikuma dēļ.
Vārdu iespaidā cilvēks var pateikt jebko un par pateikto vēlāk rūgti nožēlot.
Man šis teiciens, kā jau iepriekš minēju, asociējas ar sāpēm un cilvēku garīgo ievainošanu. Pati, protams, esmu izjutusi kā ir būt sāpinātai, tieši tāpat kā jūs. Man liekas, ka nav, vismaz es nevienu cilvēku nepazīstu, kurš nekad dzīvē nebūtu aizvainots vai sāpināts. Piemēram, kad vecāki runā par tavām sliktajām sekmēm skolā. Kā tu jūties? Mani māc dusmas, bet tajā pašā laikā skumjas un aizvainojums. Taču tajā pašā laikā nevaru neko mainīt, jo ir jau par vēlu. Labāk, tomēr, ja par tevi uztraucas, nekā kad ir vienaldzība pret tevi. Tas ir vēl ļaunāk. Labāk varbūt pat ir, ja tiec sāpināts no pašu tuvāko puses. Tas nozīmē, ka citiem nav vienalga par tevi.
Mums vajadzētu padomāt divreiz pirms kaut ko darām un aizskaitīt līdz 10, pirms ko sakām. Savādāk agrāk vai vēlāk mēs to varam nožēlot!
