Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
54

Labs vakars spocēni, klāt Literatūras konkursa balsošana. Atgādināšu, ka uzdevums bija iesūtīt vismaz 300 vārdus garu darbiņu ar romantikas un/ vai Valentīna dienas un/vai sporta tematiku.

Ir iesūtīti 10 darbiņi, kurus laiks novērtēt.

Vērtēšana notiek tā - kad izlasi darbus komentārā ieraksti sava favorītdarba nosaukumu. Kam būs visvairāk balsu, tas uzvar. Anonīmas balsis netiek ņemtas vērā, tāpat aizliegts balsot pašam par sevi (vienalga no sava vai "fake" profiliem), vai dot mājienus, ka esi, kāda darba autors. Arī lasītājiem, lūdzu, vismaz publiski neminēt, kurš ir autors. Par pārkāpumiem autoram seko diskvalifikācija.

Balsošanas termiņš- 26. februāra 22. 00

Pēc termiņa noslēgšanās 2-3 dienu laikā būs pieejami rezultāti.

Atgādinu, ka konkursa uzvarētāji saņems šādas balvas:

Balvas

1. 10000 cepumi + 10000 krutuma punkti + medaļa "Viktors"

2. 6000 cepumi + 6000 krutuma punkti

3. 3000 cepumi + 3000 krutuma punkti

Mans favorīts - 3000 cepumi

Paldies autoriem, par to, ka pacentušies. Patīkamu lasīšanu un, lai veicās ar vērtēšanu.

nbspGrafīta sirdsPamosties... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
1.

 Grafīta sirds

Pamosties ir viegli. Piecelties ir grūtāk. It īpaši brīdī kad pieceļoties nāksies atvadīties. Scenārijs atkārtojās katru reizi kad viņi satikās. Skūpsts satiekoties, apskāvieni un sarunas. Pastaigas un dalīti smaidi. Un katru reizi viņi skaitīja stundas un dienas kas atlikušas kopā. Piecas dienas, tad četras, tad vairs tikai septiņdesmit stundas. Viena diena un divas naktis. Pēdējā nakts, rīts, divas stundas, minūtes. Katru reizi viņi atvadījās un viņa klusēja. Katru reizi viņi atvadījās un viņš juta to kā viņu mīlestība saņem vēl vienu triecienu.
Viņi skaitīja nedēļas līdz nākošajam skūpstam, tad dienas, tad stundas. Satikšanās, apskāviens, skūpsts. Un fonā vienmēr bija pulkstenis un apziņa ka atvadas nav tālu.
Rudenī viņi dzēra alu un slēpās no lietus zem kļavas. Viņa noslēpa kļavas lapu plaukstā un skūpsta laikā ielika to starp viņu lūpām. Viņa ielika lapu starp grāmatas vākiem un teica ka tā būs vēl viena atmiņa ko pievienot viņa stāstam. Viņš apsolīja ka reiz viņa varēs šo lapu kā grāmatzīmi stāstā par kopā pavadīto laiku.

Ziemā viņi pikojās un dzēra rumu sēžot uz soliņa atzveltnes. Pa nakti ielavījušies svešinieku dārzā viņi atstāja sniega enģeļus puķudobēs un zālienā. Viņa atstāja sarkanu lūpu nospiedumus enģeļu sejās pirms iedegās gaismas ielas otrā pusē. Smejoties viņi turpināja savu pastaigu.
Pavasarī viņi sēdēja uz akmeņiem upes malā un meta sausu zaru gabalus ūdenī un vēroja kā alkatīgas zivis tos parāva zem ūdens.
Vasarā viņa gulēja viņam blakus zālājā aiz mājas un kutināja viņa vaigu ar kviešu vārpu. Bez pulksteņiem un telefoniem viņi mēģināja aizmirst ka līdz kārtējam apskāvienam un atvadām atlicis vien nedaudz laika. Viņi runāja par plāniem nākotnei. Par laiku kad atvadīties nāksies vien uz stundām ne mēnešiem. Par laiku kad viņi stāvēs kopā katru dienu, pret jebkuru šķērsli.

Nav viegli piecelties no sapņa. Viņi palika zālienā līdz tumsai un naktstauriņi kutināja viņu sejas. Mājā viņus iedzina Jūlija lietusgāze. Nometis grāmatu uz plaukta viņš pacēla savu dievieti uz rokām un iznesa viņu atpakaļ lietū. Viņš stāstīja viņai par to kā vēlas ar viņu dalīt labākos savas dzīves brīžus. Viņa smējās un pievilka viņu sev klāt. Viņi sagaidīja rītausmu un šīfera jumta. Vien metru zemāk migla slēpa kāpņu pakāpienus. Migla bija viņu noslēpumu glabātāja.
Kad pienāca laiks apskāvienam un skūpstam viņš uzvilka savu smaidu. Viņa noslēpa asaras. Tās ir tikai divas nedēļas viņš apsolīja. Gaisā vēl neviens nav palicis.

Ir reizes kad solījumus nevar turēt neatkarīgi no ta cik ļoti tas sāp tiem ko mīlam. Viņš neatgriezās.

Viņa uzlika masku ar smaidu un sēdēja zālienā aiz mājas ar kviešu vārpu rokās un izlikās ka viss ir kārtībā. Kāpēc lai nebūtu? Plānot nākotni taču ir bezjēdzīgi.
Pēc gada māju nopirka pusmūža pāris. Jūlija vidū viņi sēdēja uz jaunās mājas lieveņa un runāja par jaunību un to ka jānopļauj zāliens. Un pļavā aiz mājas līgojās kviešu vārpas.

Valentīndienas rozequot... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
2.

,,Valentīndienas roze" 🌹

 

Šamima strādāja saulesbriļļu veikalā, Keiptaunā, kur daudzi tūristi brauc baudīt sauli un pludmali. Lai gan šī diena bija ar gaiļi zilām debesīm tas nespēja mazināt viņas sāpēs. Viņas vīrs ar ko viņa pavadīja kopā dažus gadus iesniedza šķiršanos. Tuvojās Valentīndiena, bet viņa nezināja kā to atzīmēt. Visas šīs domas par šaubīgo nākotni viņai liedza pat domāt par mīlestību. Varbūt vīra nodevība viņai traucēja skatīties uz nākotni pozitīvi?

 

Dienu pirms Valentīndienas viņai vajadzēja strādāt dienas maiņu veikalā. Viņas kolēģi tagad lūdza, lai viņa arī strādā arī Valentīndienā, jo grib izbaudīt romantiku ar saviem partneriem. Šamima neredzot jēgu palikt mājās piekrita.

 

Valentīndiena bija klāt. Iepirkšanās lielveikalā bija pilns ar cilvēkiem. Daudz pāri un ģimenes, ka restorāni bija pārpildīti. Cilvēki pat stāvēja rindā ārpus restorānu ieejas. Viņas kolēģis Šakirs, ar kuru viņa izveidoja labas attiecības, pēkšņi iedeva viņai rozi. Viņa palika izbrīnīta un prasījā ko tas nozīmē. Šakirs, būdams vienmēr draudzīgs, teica, ka vēlas viņas smaidu. Šamima šaubījās vai tas ir tikai draudzīgs žests vai varbūt viņš ar rozi mēģināja pateikt, ko patiesībā vēlas. Viņai vajadzēja zināt patiesību citādi tā neziņa padarīt viņas prātu vēl nemierīgāku.

Tāpēc viņa teica:,,Šakir! Tu zini, ka es tagad šķiros. Mans prāts tagad ir nemierīgs. Vari man, lūdzu, godīgi pateikt, kāpēc Tavs žests man liekas vairāk par draudzīgu?"

Šakirs apklusa uz dažām minūtēm un atbildēja:,,Es saprotu, ka Tev tagad ir grūti, jo šķīries no vīrieša, kuru Tu ļoti mīlēji. Nepārproti mani, bet man liekas, ka esmu sācis pamazām tevī iemīlēties."

Šamima apklusa, jo negaidīja tādu atbildi no kolēģa, ar kuru viņa mēdza jokot par nenopietnām tēmām. ,,Es nezinu vai spēju Tev atbildēt ar to pašu. Dod man laiku!"

 

Redzot, ka neviens apkārt uz viņiem neskatās, Šakirs pieskārās Šamimas rokai un ieskatījās viņai acīs. ,,Varbūt Tu vēl neizproti, ko tagad jūti, bet es zinu, ka neesi pret mani vienaldzīga. Tev var likties, ka vairs neesi spējīga mīlēt, bet varbūt Tu vienkārši sev melo, lai vairs neskatītos uz citiem vīriešiem."

 

Šamima nespēja neko atbildēt, jo jutās sastingusi. Šakirs viņai pietuvojās, lai noskūpstītu, un viņa nespēja tam pretoties.

Reizēm dzīvē... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
3.

Reizēm dzīvē notiek

“Reizēm dzīve notiek. Reizēm nē. “- sēžot uz soliņa pie mājas domāja Artemīda. Viņa bija 25 gadus veca sieviete, kurai galīgi nebija paveicies ar vecākiem un to aizraušanos ar grieķu dievībām. Tuvojās nakts. Debesis bija skaidras un zvaigznes it kā smejoties iezīmēja viņas noželojamo likteni – ik rītu pamosties ar kaķi blakus. Bet sirds tik ļoti alka uz spilvena redzēt mīļotā vīrieša cirtas. Tika tukšota kārtējā glāze.

   Nē, dzīve nebija smaga. Pieklājīgi atalgots darbs valsts struktūrās, sava privātmāja Pierīgā un ne tā senākā izlaiduma gada auto. Par to, ko likt uz maizes un karināt skapī īpaši jāpiedomā nebij. Tikai kaut kā trūka. Nē, arī rozā vibratorā problēmu nebij. Dienas gāja, bet īstais tā arī nebija gadījies.

Artemīda nebija naiva. Nemeklēja princi baltā zirgā, vai vismaz leksusā. Pietiktu kāds ar maģistra grādu, pastāvīgu darba vietu un labu humora izjūtu.

Viņai patika melnais humors, tāds, mazliet neķītrs. Iespējams, tā bija problēma.

Uzausa kārtējais 14. marta rīts.  Nebija plānota īpaša atzīmēšana, bet tā bija Artemīdas dzimšanas diena. Kārtējā piektdiena un piektdienas vakars. Pāris dzerieni ar draudzenēm pēc darba? Nē, šogad vajag tā īpaši. Tika rezervēts galdiņš “Entresolā”, vienai personai. Kāpēc ne, ja vari atļauties uzdāvināt sev spa dienas garumā, kino un baudāmas vakariņas? Sabiedrība pagaidīs. Un nostaļģija par aizgājušajiem 18 arī.

Diena pagāja. Arī filam nebija peļama. Artemīdai patika fantastika un šausmenes. Un Fasbenders “Alien`ā”.  Pēdejos gados viņa arvien vairāk pieķēra sevi pie domas, ka atkal provocē sevī ieķeršanos slavenos vīriešos. Kā toreiz, kad bija trīspadsmit.  Un vakariņas nebija peļamas. Skaists brieža tartars, lielisks steiks un viņas iemīļotais kazas siera deserts. Protams, neiztikt bez piemeklētiem dzerieniem. Sauss sarkanvīns un nobeigumā liela glāze gaišā alus. Kā piedeva desertam. Tomēr, kaut kā pietrūka. Pat ne tā, ka justu tukšumu, vai vientulību, bet vakaram vajadzēja turpināties.

                Artemīda nebija klubu meitene. Viņa drīzāk bauroja līdzi kādai nesalasāma nosaukuma grupai “Melnajā Piektdienā”, nekā dejoja “Alā” vai uz letes “Just`ā”.   Uz “Depo” iet negribējās. Uz “Roķeni” ne tik.  “Lai būtu “Pulkvedis””- nolēma Artemīda. “Vismaz aliņu iedzeršu!”.

                “Pulkvedī”  spēlēja Apēdājs. Artemīda šo faktu ikdienas skrējienā bija palaidusi garām. Bet nekas nebija nokavēts. Pasākums bija nupat sācies un vēsu glāzi rokās, Artemīda vēroja uzstāšanos, paralēli laižot acis pāri sanākušajiem. Nekas neaizķēra, bet pasākums bija baudāms. Daži, visticamāk, padsmitgadnieki, priekšplānā, pāris potenciālas grūpijas, random tauta un nopietnie vīri aizmugurē. Kā parasti. Vēl bija samērā agrs un nākamā diena bija sestdiena, tāpēc Artemīda nolēma uzkavēties. Paņēmusi vēl vienu alu un uzsmaidījusi blakusstāvošajam baikerim pie bāra, viņa ieņēma vietu pie mazakā no galdiņiem. “Vismaz mūzika nav sūdīga!”- nodomāja jubilāre un saka tukšot kausu.

                “Atvainojiet, šeit aizņemts?”- kāds jautāja, spēcīgi noliekto kausu uz galda.

-“Nē, droši.”- Artemīda nolēja, nepaceldama acis no telefona ekrāna. Svešinieks apsēdās viņai pretī. Artemīda pacēla acis. “Viņš tiešām šeit apsēdās?”, viņa domāja. Iepretim sēdēja kāds vīrietis. Gadus desmit vecāks par viņu. Kaut kur iepriekš redzēts, bet viņa neatcerējās- kur. Acīm redzot, viesis bija pamanījis viņas novēršanos no telefona.

-“Kā vakars?” viņš jautāja.

Artemīda samulsa. “Kāpēc vinš ar mani runā?”

-“Pieņemams, paldies! Kā Tev? Kā koncis?”

-“Nesūdīgs.  Es toč` netraucēju?”

-“Nē, viss kārtībā.  Te vietas maz, kā redzi. Man ar patika pasākums, nav par ko sūdzēties. Tomēr diezgan spēcīga letiņu grupa.” Artemīda pasmaidīja. –“Ko Tu viens šovakar?”

- “Neatradās kompānija. Nobijušies no aukstuma.” Un nebija melots. Šis bija auksts pavasaris ar kārtīgu cīruļputeni – 7 grādu apmērā. “Starp citu, Jānis.”

-“Artemīda. Un nesmejies!” viņa iesmīnēja. Bija pierasts, ka tauta spurdz par viņas neparasto vārdu.

-“Pat netaisos smieties. Ko sagrēkoji, ka viena?” Sarunu biedrs šķita viegli iereibis un atvērts sarunām.

-“ Dzimšanas diena. Gribēju ko savādāku,ne dzeršanu ar draugiem. Attapos šeit.” Artemīda mierīgi noteica. Šajā mirklī viņa bija gatava piecelties un doties prom.

-“ Sūdīgi un superīgi reizē! Klau, uzmini mīklu. Kura lieta visātrāk sagrauj draudzību?”

-“Emmm… Skaudība? Nenovīdība?” Artemīda viegli aizkaitināta minēja.

-“Nē! Monopols! Iedomājies… Tev nav nekā, bet taviem draugiem ir jahtas un viesnīcas, turklāt tie mudaki like Tev maksāt par to, ka nedaudz izmanto tās.”

Šajā mirklī Artemída iesméjás.  Tā, pa īstam.

-“Tu zini, kam līdzīga ir alus dzeršana?”  viņa jautāja sarunu biedram. –“ Nekrofīlijai. Necrophilia is like beer driking. Sometimes You just need to crack open the cold one.”

Šajā mirklī Jānis gandrīz aizrijās, un sāka rēkt.

-“Labs. Šito es sen nebiju dzirdējis.”

Tuvojās diviem naktī.

-“Klau, kādi Tev plāni? Pēc alus.” Artemīda vaicāja. Viņa jau sen nebija tajā vecumā, lai gaidītu kārtējā prinča jēlos komplimentus un uzaicinājumus pavizināties.

-“Gulēt.” Īsi un konkrēti atbildēja biedrs.

-“Labi. Gulēsi pie manis?” Tieši uzsmaidot pavaicāja Artemīda. Jāņa sejā bija manāms viegls šoks.

-“Tas ir kā?”

-“Nu tā. Braucam pie manis. Man nav monopola, bet ir Scrabble.”. Artemīda pasmējās.

                Viņi abi izgāja no kluba un iekāpa taksī.

Uzausa 15. marta rīts. Artemīda atvēra acis un ieraudzīja vīrieša siluetu guļam sev blakus. Kaķis gulēja kājgalī.

                Pat tad, ja šis vīrietis nebija princis, Artemīdai nolija maiga asara pār vaigu, kad, pēc atkārtotas iemigšanas, viņu pamodināja liegs skūpsts uz muguras.

UzklausījumsScaronis stāsts... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
4.

Uzklausījums

Šis stāsts nebūs par ,

Un nebūs arī pret.

Šis stāsts pat nebūs stāsts,

bet drīzāk uzklausījums –

 

ka atbalss viļņojums,

kā kustīgs visa nospiedums

uz camera obscura sienas

manī.

 

Kailums

 

Šķīstā vasarā izģērbjas diena,

Lēni, bez steigas

Noslidina pa apģērba gabalam.

 

Mijkrēsļa dziļumos

Paveras naksts dzelmīgais kailums.

 

Nakts tāpēc ir nakts, kā kaila-

Nackt, naked,hasaja  -

ar vienu vienīgu sakni, kas stiepjas

no pašiem pirmvārda sākumiem

līdz pašām pēcvārda beigām,

 

un aizstiepjas tālāk,

jo beigām vienskaitļa nav.

 

Gaidīšana

(veltījums mūsu medicīnas virsvadoņiem, ceru, ka kādreiz viņi to izbaudīs)

 

Bijām pieteikušies uz pieņemšanu.

Atnācām laicīgi.

Gaidām kopā ar citiem, kas jau priekšā,

un citiem, kas ierodas pēc mums.

Gaidām ,kad pienāks mūsu kārta

Un mūs izsauks.

 

Reizēm izsauc kādu tikko ieradušos,

Reizēm kādu, kurš gaidījis jau ilgi.

Daži izsauktie atgriežas

un pēc brīža tiek izsaukti no jauna.

Citi ieiet un vairs neiznāk,

citi iznāk un dodas prom,

bet daži no viņiem iznāk vēlreiz

un daži no aizgājušiem atgriežas.

Un tad viņu sanāk divi.

Kad tos izsauc atkal, tie apstājas durvīs

un strīdas, kurš no viņiem ir īstais,

līdz ieiet abi un iznāk viens,

bet reizēm neviens no viņiem

vai pat kāds trešais.

 

Mēs gaidām,

drusku satraukušies – kā būs

un satraukties vispār vērts,

un mierinām sevi ar cerību,

ka no Turienes – aiz durvīm –

viss tiek kontrolēts.

 

Satikšanās

 

 

Varbūt sākumā paliekam pustumsā,

lai nemulsinātu viens otru vismaz ar

žestu un mīmikas neizbēgamo samākslotību.

Tāpat neiztiksim bez nevajadzīgām frāzēm

un liekulīgām intonācijām balsīs,

kad laiposim

starp gruzdošiem klusuma brīžiem.

 

Tādēļ paliksim pustumsā,

lai pasaudzētu kaut vai mūsu patiesīgumu,

kad atklāsies, cik aklas un trauslas

var būt pārliecības,

kas iznēsātas atšķirībā.

 

Šī vairs nebūs vēstuļu sacerēšana,

kad šķiet, ka pār plecu neviens neskatās,

kamēr laiks un attālums

nevainīgi uzknābā sirdspukstus

no mūsu starpā iezīmētās takas.

 

Tādēļ sākumā paliksim pustumsā,

Uzticoties viens otram

kā nejaušam svešiniekam,

kurš šoreiz nav nedz nejaušs, nedz svešs,

nedz piparkūku namiņā mītošs.

 

Atkal neizdevusies... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
5.

Atkal neizdevusies mīlestība

Parasts stāsts iz dzīves - atkal neizdevusies mīlestība, kas izvēršas depresijā, nelāgās sekās un dusmās uz sevi, kas tiek labotas ar dzeju jeb repu - kā to sauc tagad. Jo reti, kad var rast sirdsmieru tāpat vien. Tas ir veids kā to darīt un rast mieru sevī pat tad, kad to rast ir neiespējami... Tā ir kā rasa tikko no rīta uz svaigi pļautas zāles - tas ir lieliski...

 

Tu mani nepazīsti vispār, Dzīve iestudēta izrāde,

Un ko Tu vispār gaidi, ja dzīvei tāpat būs nelaimīgs fināls,

Es esmu pazudis sevī, un kā lai sevi atrodu?

Ir dīvaini, kad Tevi nemīl, bet manai dzīvei nav pasworda,

Man var atņemt tikai laiku, jo pārējais jau ir atņemts,

Vari ņemt to kā man nav - laimi, pārējo vēlāk paņemsi,

Es pats eju, bet īsti nezinu kur,

Jau pāris mēnešus nojūdzies it kā būtu aizbraucis jumts,

Varbūt es tiekos ar cilvēkiem, kuriem nevajadzētu,

Varbūt es iemīlos tajās meitenēs, kurās nevajadzētu

Tu man parādi taisnību, Tu man parādi laimi,

Tu man pierādi, ka man nemainīt domas un esmu tas ko viņai vajag,

Es nemāku skaisti runāt, man uz to nav talants,

Bet kā, lai jūtos, ja jūtos pamests?

 

Ja gribi lidot, vispirms iemācies staigāt,

Ja gribi, lai citi nekavē, pats ierodies laikā,

Es nezinu ko domā, mana dzīve kā musars,

Te katram sava taisnība, vismaz paši tā uzskata,

Mana dzīve jau kādu laiku ir kā seriāls,

Man ir bail iet viņai klāt, lai sliktāk neiznāktu,

Tam seriālam tūlīt beigsies kārtējā sezona,

Un es domāju vai palikt vai gaidīt beigas stāvot uz perona,

Vai man palikt tepat, vai citur, Y sektors,

Mana dzīve ir gan augošs, gan dilstošs vektors,

Pasaki, ko darīt un kā lai atrodu dziesmai pareizos vārdus?

Lai dzirdētu patiesību, nevis '' Tu atkal to pašu sāc''.

Man nevajag neko, ja esi man blakus,

Ja Tu dod savu roku, un jūties tāpat,

Tu mani nepazīsti vispār,

Tā dzīve ir iestudēta izrāde.

Gadījums iz DzīvesnbspBija... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
6.

Gadījums iz Dzīves

 

Bija viena reize, kad tirgū pirku tomātus, burkānus un baklažānus.

Tajā reizē es tos pirku no viena apaļīga un smaidīga sievišķa.

 

Biju diezgan noguris pēc darba tapetēšanas darbnīcā, bet tā smaidīgā vecene mani baigi uzjautrināja.

Viņa bija tik runīga un aizrautīga ar savu vāvuļošanu, ka man sametās baigi omulīgi un mēs tur tā kādu laiku papļāpājām.

 

Pēc kāda laika es ierosināju viņai iedzert pivci, kamēr pasēdēšu viņai kompānijā, tur pie tā tirgošanās galda ar tādu kā nojumīgu jumtu virs tā.

Bija baigi kruti - viņa pasmējās un piekrita.

 

Pēc tam aizgāju tur bišku tālāk, kur pārdeva alu un nopirku mums visai padaudz aliņu.

Nu, nedzērām jau visu uzreiz, bet nu tā - katram gadījumam nopirku padaudz.

 

Nu un tad mēs sēdējām aiz galda, kurš bija piekrāmēts ar dažādiem dārzeņiem un dzērām pivci.

Tad es arī vispār pajautāju, kā viņu sauc - un viņa teica, ka Nellija.

 

Tad nu mēs iepazināmies un bijām baigi apmierināti, jo labi pavadījām laiku.

Pēc tam, kad palika jau tumšāks Nellija ierosināja ieiet būdiņā, nu tur kur visi tie viņas dārzeņi tur glabājās.

 

Nu un es arī piekritu.

Iedomājos, ka man viņa jau diezgan patīk un es labprāt ar viņu paliktu divatā.

 

Nolikām dārzeņus zem galda, lai neviens neredz un iegājām būdiņā.

Viņai tur bija visādi plakāti pie sienas un tāda pamatīgi maza telpa.

 

Vispār jau bija diezgan labi, mēs tur paņēmām līdz aliņu un uzpīpējām.

Viņa jau palika tāda koķeta un man jau ar patikās un tad jau mēs tur sākām bučoties.

 

Bija tāda laba sajūta, viņa tāda apaļīga un viņai tā kurtka arī tāda pufīga un es arī viņu tur tā pamatīgi apskāvu un spaidīju un liku rokas aiz jakas, lai tiktu klāt plikai miesai.

Un viņa tikai ņēmās man ap kaklu un sāka vērt man vaļā jaku un bikses.

 

Es jau galīgi okei par to biju, man jau patikās.

Un tad viņa baigi nosmējās un patgrūda mani atpakaļ.

 

Viņa tā viltīgi un smaidīgi atvēra sev jaku, novilka sev bikses, apsēdās uz galda un vērsa visu manu uzmanību uz viņas biksītēm.

Nu un es arī skatos - bet tur Putins!

 

Miedz kaut ko ar aci un kaut ko smaida.

Nellija tur uz tā galda tās kājas papletusi un saka tajā savā viltīgi priecīgajā balsī: "Puķin maj frend, Puķin - Maj Frend!"

 

Un pati baigi priecīgā.

Sazin kaut ko sapriecājusies.

 

Nu es neizturēju.

Man tā viņas izturēšānās galīgi nepatika - un vēl tādā brīdī.

 

Es ..zdū - uzvilku bikses un aizgāju prom.

Nav kruti, kad tā dara.

Divas dvēselesDivas... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
7.

Divas dvēseles

Divas dvēseles

Zem šīs pasaules

Tikai Tu un es

Nakts un mēness

Nakts kad tumšāka kļūst

Abu sirdis gabalos lūzt

Sāpēs tās iekliedzas

Un tā sākums nekad nebeidzas

Divas dvēseles kuras satikās

Kuru laiks tik ātri beidzās

Sapņos kad viņi iepazinās

Tas sapnis tik neparasts likās

Kad tukšums lauž viņu sapņus

Pat klusums ap viņiem apklust

Un tālumā tikai vien atbalsis

Viss skaistais kas bijis,reiz pazudīs

Aizvējā...pierodam būt tur,kur nav nekā

Apturēt...laiku kuru var pazaudēt

Ieskaties...acīs kuras nenovērsīsies

Ieklausies...balsī,kura atbalsij līdzi ies

Divas dvēseles

Zem šīs pasaules

Tikai Tu un es

Un tukšums kas spēlē paslēpes

Cenšas izlauzties atmiņas

Kuras ķēdē saslēgtas

Tām maz vietas šai Tumsas nostūrī

Kā Tumsas krauklim tukšā putnu būrī

Divas dvēseles

Vairs ne Tu ne es

Bet citi,kuri viens otru meklēs

Kuru liktenis būs tieši tāds pats

Tukšums,mēness un nakts

Tā ir mīlestībaVīna sārti... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
8.

Tā ir mīlestība

Vīna sārti saules stari, stiepjas vakarā tik gari,

  Piekļaujos un nesaprotu, ko ar mani šodien dari.

 Ūdens sudraboti virmo, vizuļo un skaisti mirdz,

Brīnumaini jauku, nezināmu, sajūt mana sirds.

 

 Tālu paliek debesmalā norietošās saules stari.

Bāli palsos miglas vālos aizpeld viss, ko dari.

 Tumšos viļņus vēji glāsta, maigi pietur, skauj,

 Karstās nevaldāmās alkas dziļāk gremdēt ļauj.

 

Mulsa neizpratne pavīd sejā - nezinu, ko gaidu.

Prāts vēl kaisli nepazīst, tamdēļ kautri smaidu.

Dažas maldugunis tālumā jau iemirdzas un zib,

Vīd jaunas alkas, bet sirds vēl nesaprot, ko grib.

 

Bēg no tevis šonakt svešie sapņi, murgi, miegs,

 Šonakt rokas pieskāriens tev būs kautrīgs, liegs.

 Atnāks laimesmāte nemanāmi klusu, lielā cerībā

 Rakstīt jaunu mīlas stāstu, slēgtu kaisles derībā.

 

Sadeg  mirkļi tā kā svecei vidū klusi sadeg dakts,

 Pārsedz spārnus visam pāri melna, tumša nakts.

Ļaujies lielam brīnumam, jel ieklausies un dzirdi,

Drīz mirklis uzliesmos, veldzēs samulsušo sirdi.

 

Nakts vīna sārtos saules starus dziļā tumsā sedz,

 Un bezgalīgais visums kādu spožu zvaigzni dedz;

Es steidzos turp, kur debesis ar zemi atkal tiekas,

 Kur nepierastā burvju spēle man kā sapnis liekas.

 

  Es tveru mirkļus, bet mūžiba lai aptur laiku, gaida.

Debešķīgas skaņas skan un dvēsele man smaida.

  Tālē pazib acu skatam zilgie zvaigžņu lauku raksti,

  Nemanāmi veras ciet tad mani tumšie acu plaksti.

 

  Sirds bezgalīgi ilgi vēl tik neierasti straujā ritmā sit,

Zūd mulsums, apkārtējā telpa - laiks kā mirklis rit.

 Es nirstu dziļumā un viegli peldu bezgalības telpā,

Jau dienai gaisma svīst - vēl abi esam vienā elpā.

 

 Visapkārt pļavas ziedu smaržu sajūtu, un sāļu jūru.

 Slepus tevī paveros - kā samulsusi tavu roku turu.

 Visskaistākais, kas šonakt noticis, ir saistībā ar tevi,

 Katrs pieskāriens un skūpsts, ko mīļumā man devi.

 

 ***

 Nezinu, kā varēju iztikt bez tevis un bez taureņiem, kas šodien lido manī, tavā tuvumā liek būt sajustiem. Nav vārdus vairāk jātēre velti, ja klusējot jūtams viss skaistākais, kas šajā naktī ar tevi un mani ir noticis.

Šodien, kad  balta saules gaisma līst pār manu tuvieni, es nirstu un aizpeldu nebeidamā straumē pa pasauli. Tagad zinu, ka zem šīs saules ir tādas lietas,

 kas silda daudz siltāk kā simtiem karstākās saules

 -  tā ir mīlestība.    

Dvēseles dzejanbspĀrā kad... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
9.

Dvēseles dzeja

 

Ārā kad vējš pūš un maigais sniegs kūst.
Pār tavu ādu
Maigo ādu.
Mūsu mīla nesapūst.
 

Skatoties tavās acīs
Ik dienu
Redzu tikai vienu
Tavu dvēseli.
Trauslo nabaga dvēseli.
Kas meklē tikai glābiņu.
Kādu štābiņu.
Kur nolikties.
 

Ceļu viņa meklē
Meklē ilgi un dikti
Līdz paliek slikti.


Tu uzskrēji man
Tajā pirmajā dienā
Aizdomājusies,
Samulsusi,
Galvu nolaidusi.

 

Pacēlusi galvu
Lūkojoties manās acīs.
Meklējot to
Ko sauc par ceļu
Ceļu
Kas ved tur.
Tur, kur neviens nav bijis.
Nav bijis, jo nav atradis.
Atradis to,ko tu spēji atrast.
Ceļu uz manu sirdi un dvēseli.

 

Tu lūkojies ar to skatienu
Interesanto, bet dziļo skatienu.
Cenšoties saprast
Kā to mieru rast.
Manu mieru, kas pazudis ir.
 

Tavā klātbūtnē esot
Visas likstas pazūdot.
Pazūdot tā, kā sen nav bijis
Vai, kā vasarā nav lijis.
 

Esot tev tuvumā, skatoties tālumā
Redzot tevi un sevi
Gadu gājumā.
Jūtos mierīgs.
 

Kad atradi ceļu uz to
Ko sauc par sirdi manējo.
Tu sāki iet pa to
Ceļu labāko.
Turoties pie manas
Dvēseles mierīgās.

 

Ik rītu pamostoties, tevī lūkojoties
Kad tavas acis vēl aizvērtas
Un lūpas vēl saldas
Es vēlējos tevi noskūpstīt.
Savas lūpas tuvojot tev klāt
Tajā rīta agrumā
Pašā mīlas sākumā.

 

Tu atvēri savas acis un lūkojies
Uz kafijas tasi
Kuru tev pienesu
Tu prasijies vēl
Vēl, pēc šīm lūpām
Maigām, gardām, saldjām.

Tu čukstus sacīji man
Vai vai varu vēreiz noskūpstīt.
Roku slidinot pār plecu tev
Skūpstot kaklu apķerot tevi
Sajutu atkal es sevi.

Pazaudēto sajūtu, kā ir
Kā ir, būt tuvu tuvumā.
Pieglaužoties, apķeroties, čubinoties.
Tu vēlāk saciji vienu
Ko gribi darīt pa dienu.

Tu vēlējies nekur neiet
Bet dejot,dejot tik vien.
Visu dienu dejot
Esot ar mani kopā.
Tu vēlējies dejot
Visu dienu esot kopā.
Tāpat,kā ceļot.
Un ziemā sniga vīru veļot.

 

Tu teici, ka gribi būt mana uz mūžu
Ja mīlējis es būšu.
Manu dvēseli atrodot un mieru rodot
Tevi ceļot es laimīgāks kļūšu.

Nepienākusī izdevībanbspEs... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #8 balsošana
10.

Nepienākusī izdevība.

 

Es jau kārtējo dienu sēžu pagalmā un vēroju kaimiņu meiteni, kuru sauc Katrīna. Es zinu, ka viņai garšo zemeņu kūka un piena šokolāde. Zinu, ka viņas mīļākais sportaveids ir volejbols un vēl daudzus sīkumus. Zinu arī to, ka viņa ir... Nu... Skaista!

 

Es katru dienu šādi sēžu vai nu uz savas mājas terases, vai nu skolas pagalmā, vai tik pat labi skolas ēdnīcā un skatos, cik elegati kustās viņas roka, kad viņa paceļ dakšu, vai kā viņa izskatās, kad smejas. Vienmēr emu gribējis pieiet viņai klāt un pateikt tos dažus vārdus - es tevi mīlu! Tomēr vienmēr mani kaut kas ir atturējis. Es pat nesaprotu kas - bailes no atraidījuma, kauns, nepareizs moments, vai arī nevēlēšanās izskatīties muļķīgi citu acīs?

 

Katru dienu es arvien vairāk saprotu, ka pienāks diena, kad sāksies brīvlaiks, kad mēs beigsim 12. klasi un nekad, iespējams, vairs nesatiksimies... Man ir jāuzdrošinās viņai to pateikt! Man vienkārši tas jādara.

 

Bet es nevaru, nē, negribu. Varbūt tomēr nevaru... Ah... Atkal šī minstināšanās.

 

Šodien ir kārtējā skolas diena, kad sākas pieteikšanās lielajai skolas ballei. Es skatos, ka uz ziņojumu dēļa jau izlikta lielā afiša un citu klašu audzēkņi jau sačukstas par to, kurš kuru uzaicinājis un ar ko pats ies kopā, bet es... Es atkal, iespējams, sēdēšu mājās, gulēšu gultā ar savu kaķi un domāšu - kā būtu bijis, ja es viņu uzaicinātu - viņu, daiļo Katrīnu. Kamēr es domāju, netīšām biju viņai uzskrējis virsū un gandrīz nogāzis viņu no kājām. Es attapos starp viņas draudzenēm, kas skatījās ar nicinājumu uz mani. Es nodomāju - "tagad vai nekad!" Un, atverot muti no tās iznāk tikai nieka - "Atvaino!" Un gāju tālāk.

 

Bļāviens, muļķis, idiots, nūģis un nepraša. Atkal tika palaista garām iespēja, kura varētu arī nepienākt. Es atskatos atpakaļ, lai labotu savu kļūdu un uzaicinātu viņu uz balli, bet viņa jau dodas projām, sadevusies rokās ar citu puisi, smejoties un aizmirstot mani...

0
54

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [15]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
eremīts2 avatars
Medaļa PingvīnsMedaļa SviestmaizeMedaļa Bērndārznieks
  eremīts2 25.02.18 12:15
 
4
0

man patika 1., 4., 6.,10. balsoju par 4.

1000000 NT avatars
Medaļa Dienas domaMedaļa SviestmaizeMedaļa Rainis
  1000000 NT 26.02.18 16:53
 
2
0

mans favorīts- Nr.3.

Jānis Gailis avatars
Medaļa Joda olaMedaļa TrumpeMedaļa Vampīru klana biedrs
  Jānis Gailis 26.02.18 10:31
 
2
0

3.

meža brālis avatars
Medaļa Aģents 0/7Medaļa Aģents 0/7Medaļa Aģents 0/7
  meža brālis 25.02.18 22:50
 
2
0

4. slava bogu

rasiks avatars
Medaļa Autoru autorsMedaļa Krustvardu recidivistsMedaļa Veiksmes lāde
  rasiks 20.02.18 10:10
 
2
0

4.

holts avatars
Medaļa RecidīvistsMedaļa TīģerisMedaļa Sponsora favorīts
  holts 19.02.18 22:07
 
2
0

3.šais stāsts par Artemīdu "Reizēm dzīvē notiek". Vienkārši labs.  

Laima Jansone avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa IntelektuālisMedaļa Sviestmaize
  Laima Jansone 20.02.18 16:01  
 
1
0
3. Reizēm dzīvē notiek
komunists avatars
Medaļa Admins iesakaMedaļa Gada raksts 2012Medaļa Admins iesaka
  komunists 26.02.18 22:35
 
0
0

6.

Zviedriete avatars
Medaļa RainisMedaļa ViktorsMedaļa Zelta ninja
  Zviedriete 26.02.18 10:11  
 
0
0
1., "Grafīta sirds"

Osvalds Ozols avatars
Medaļa Spoks
  Osvalds Ozols 25.02.18 00:07
 
0
0

Divas dvēseles

Maza skicīte.

Vienalga.

Vienalga. Kas vienalga, jautā viņa.

Vienalga, vai tu esi jauna, vai veca.

Vai tev ir zobi, vai nav.

Vai tev ir kājas un rokas.

Vienalga, es mīlu TEVI !!!

 

Sviestainis avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa NostradamsMedaļa Recidīvists
  Sviestainis 23.02.18 11:19
 
0
0

3. 

The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 21.02.18 20:18
 
0
0

10.

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 20.02.18 19:51
 
0
0

Es balsoju par otro jo diezgan smuka vecene

Charged avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa TribīneMedaļa Nedēļas hīts #2
  Charged 20.02.18 13:52
 
0
0

  

Zigzig avatars
Medaļa Autoru autorsMedaļa Sertificēts spoksMedaļa Latvijas politika
  Zigzig 20.02.18 08:32  
 
0
0
5ais Atkal neizdevusies mīlestība Patika, kā apraksta vientulību.