Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
70

Labs vakars spocēni, klāt Literatūras konkursa balsošana. Atgādināšu, ka uzdevums bija iesūtīt vismaz 300 vārdus garu darbiņu ar Ziemassvētku un/vai Jaunā gada tematiku.

Ir iesūtīti 4 darbiņi, kurus laiks novērtēt.

Vērtēšana notiek tā - kad izlasi darbus komentārā ieraksti sava favorītdarba nosaukumu. Kam būs visvairāk balsu, tas uzvar. Anonīmas balsis netiek ņemtas vērā, tāpat aizliegts balsot pašam par sevi (vienalga no sava vai "fake" profiliem), vai dot mājienus, ka esi, kāda darba autors. Arī lasītājiem, lūdzu, vismaz publiski neminēt, kurš ir autors. Par pārkāpumiem autoram seko diskvalifikācija.

Balsošanas termiņš- 1. janvāra 22. 00

Pēc termiņa noslēgšanās 2-3 dienu laikā būs pieejami rezultāti.

Atgādinu, ka konkursa uzvarētāji saņems šādas balvas:

Balvas

1. 10000 cepumi + 10000 krutuma punkti + medaļa "Viktors"

2. 6000 cepumi + 6000 krutuma punkti

3. 3000 cepumi + 3000 krutuma punkti

Mans favorīts - 3000 cepumi

Kā arī savu favorītu pieteikušies piešķirt:

viens solis: 5000 cepumu

Un pēdējai vietai 999 cepumus dāvinās: GargantijA

Paldies autoriem, par to, ka pacentušies. Patīkamu lasīšanu un, lai veicās ar vērtēšanu.

Ziemassvētku sapņi nepieder... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #7 Balsošana
1.

Ziemassvētku sapņi nepieder tikai Ziemassvētku laikam.

Ziemassvētku sapņi nepieder tikai Ziemassvētku laikam, kas tik nepiepildāmi šķiet. Sapņi caur dvēseles stīgām iet laikam pa priekšu. Es sēžu savā mīkstajā ādas krēslā un dzeru tumšu jo tumšu karstvīnu, bet ko gan es vēlos? Kas ir mani neizbēgamo sapņu kalni? Nepārpeldamās sapņu jūras un okeāni? Es turpinu sēdēt un virpināt glāzi rokā , skatos, kā mans karstvīns smērē kristāla glāzes malas.

"Vēlos savu dvēseli atpakaļ," es nočukstēju kamīna ugunij. Tā mani saprot. Mana sirds kvēlo kā uguns liesmas, kā mīlestība virmojošā. Dvesma klejojošā, ļauj man aizmirst visu, kas man apkārt kliedzošā balsī pavēl, lai dzīvoju tālāk. Dzīve bez dvēseles kā cilvēks bez ēnas, kā diena bez nakts, kā Mēness bez Saules. Te nu es esmu - savā krēslā pie kamīna, vēl joprojām malkojot karstvīnu kristāla glāzē, es domāju par sievieti, kas stacijā man garām gāja. Viņas gaita kā karalienei, tik pārliecināta par sevi. Bēša krāsas mētelis, kas pieguļ viņas garajam augumam, rudi mati, kas pār leciem krīt, un sniegpārslas tajos dejo savu valsi. Rudmates seja kā puzles gabaliņi salikti kopā ar viņas apburošajiem vasaras raibumiem. Šķita, ka iemīlējos Adventes laikā. Bet viņa aizgāja man garāmpat neatskatoties. Es varēju pieiet, palūgt telefonnumuru vai kaut vārdu pajautāt. Es to neizdarīju, es nespēju. Gļēvulība. Bailes. Kautrīgums? Drīzāk sevis nicinājums, kas manu dzīvi grauj.

Kāpēc es atdevu savu dvēseli pret bagātību? Es esmu nelaimīgs cilvēks Zemes virsū, kurš malko karstvīnu no smalkām glāzēm, silda savu ķermeņa čaulu pie uguns liesmām. Es varētu būt ar šo rudmataino dāmu kādā skaistā jūras krastā, skatīties zvaigznēs un aizmirst ikdienas rutīnu, just smiltis caur pirkstiem slīdam, taču es izvēlējos savas vajadzības, savu pazudušo laimi. Atkal tā bagātība.

Agrs pirmdienas rīts. Ļaudis pošas uz savām apnikušajām darbavietām, bet es eju atkal uz staciju, cerot sagaidīt savu rudmataino karalieni. Es jūtu kā man salst ausu ļipiņasun pirkstu gali. Sals. Es kā muļķa skolnieks, kurš neklausīja savu māti, lai uzvelk cepuri un cimdus. "Es satikšu savu rudmati," teicu telefona klausulē savam priekšniekam, "es nevaru ierasties darbā, man ir ļoti svarīga tikšanās." Es atkal meloju. Es pat nezinu, vai šī seviete ir vietējā iedzīvotāja. Es sēdēšu tik ilgi, kamēr satikšu viņu atkal. Es nonesīšu zvaigznes šai brīnišķīgajai sievietei, ļaujiet man kaut reizi viņu vēl satikt, taču man vairs nav dvēseles, ko atdot ķīlā. Es izvēlējos labāk bagātību. Muļķa cilvēks. Es ieraudzību bēšu mēteli un rudus matus... Skrēju viņas virzienā. Mana laime ir klāt. Paldies!

Pēc vairākiem noskrietiem metriem es saprotu, ka tas ir kāds vīrietis ar bēšu mēteli un gariem rudiem matiem. Mākslinieks, es nospriedu. Te nu tev bija lielā laime. Mani nepiepildītie sapņi aiziet tur, kur tie bija pašā sākumā - pie karstvīna glāzes un kamīna liesmām. Es padevos un atmetu ar roku visam, kas man stāv priekšā. Gan es būšu laimīgs cilvēks. Es atdošu savu bagātību kādam, kuram to vajag. Es liku sludinājumus, un no 1568 skatījumiem atsaucās tikai viena kāda vientuļā māte, kurai bija 4 bērni. Viņa lūdza, lai uzdāvinu viņas bērniem pārtiku Ziemassvētkos. Ilgi nedomādams, es steigšus jautāju adresi un devos pakaļ šai nabaga ģimenei. Es zināju, ka, ja es tikšu vaļā no bagātības, atdodot to tiem, kuriem tā vajadzīga vairāk, es saņemšu sava likteņa dāvanu. Varbūt tad es satikšu savu daiļo rudmati. Devos uz norādīto adresi, māca baiļu sajūta, taču mierināja tas, ka es daru kaut ko labu. Es izkāpju no savas baltās mašīnas, kura bija tik tīra, ka sniegā to varētu pat nepamanīt. Pieeju pie necilās mājas durvīm, tā izskatījās tā it kā drīz sabruks. Trīs klauvējieni pie durvīm un mana sirds pukst trīsreiz skaļāk kā mani sitieni pie durvīm. Atveras durvis un gar stenderi krīt garie, rudie mati, tie smaržo brīnišķīgi. Es redzu garas kājas un saprotu... Tā ir mana rudmate! Es viņu beidzot ieraudīju, beidzot satiku. "Es zināju, ka tu atnāksi," maigā balsī teica šī rudmate, "es redzēju tevi stacijā, tu vēroji katru manu soli, ko spēru uz priekšu un es sapratu - tu būsi mans Ziemassvētku sapnis, ko piepildīt varēs tikai mans gribasspēks. "

Scaronai naktī viss ir... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #7 Balsošana
2.

Šai naktī viss ir kluss.

 

Tik atliek vērties debesīs, lai redzētu, kur iet tavs ceļš.

Un varbūt mirkli apstājies, lai saprastu, kur esi kļūdījies.

Un nevēlos tev teikt - cik ļoti gribas kliegt, tāpēc, ka nezinu kur iet.

Un šeit nu esmu es - kartupelis ar mugurkaulu.

 

Domāju: "Kāpēc es jūtos lieks?"

Un no debesīm krīt sniegs.

 

Ziemassvētki klāt un dzīvot mācīt sāk.

Es jau sen šo teicu, ka nedzīvošu tā, ka citiem bērniem prieks.

Jau sen es teicu to, ka manā logā mēnestiņš,

Un tik spoži citiem nespīd viņš.

 

Beidz raudāt puisīt, pienāks rīts.

Tur un tad - tev atņems visu Viņš.

Pie sāniem būs tev zobentiņš, kā brīvas gribas triecientiņš.

 

Apkārp tik balts un actiņas mirdz - tik mans bērītis zviedz un sirdz.

Es jūs mīlu - tas ir viss.

 

Nelieciet man runāt un teikt.

To, ka: "Neredzu jūs." - šonakt, kad cerības dzimst.

 

Es būšu tas.

Kas muļķi zārkā iestādīs un priekā muti atraisīs.

 

Dzīvot ir prieks tikai tad - kad tev ir par ko mirt.

Un neatbildēšu tiem, kas manu dzīvi niecina, un prot to darīt tā, ka sirdsapziņu midzina.

 

Iešu es prom.

Tur kur silta migla apņems mani un ar melnu kaķēnu sveicinās mani.

 

Nemēdzu es melot, bet teikšu jums tā:

"Dzīvot ir prieks tikai tad, ja sāp. Un ja bēres jums nāk, zinat, ka netiksiet lūgts."

 

Pilnīgs murgs - šis priekšvakars, kad melnas ēnas lenc un smej.

Tik par to, kas būs - tik par to, kāds esi - nevis par to kas ir tava sirds.

 

Sāpes un prieks mani lenc tagad, kad viss ir zaudēts un gūts.

Jūtu to, ko domāju un redzu to, kas man ir zināms.

Nekad es neteikšu to, kas man bija liegts, jo tas būs manis teiktā - atspulgs rūgts.

 

Sala tētis nežēlos, tas metīs tieši sārtā.

Manu dvēseli un sirdsāpju smeldzi, lai piedzimtu es atkal, kā jāņtārpiņš zils.

 

Dziedāšu es drīz.

Tuksneša vidū un brīvs.

 

 

Svētku Oda... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #7 Balsošana
3.

Svētku Oda Diānai.

 

 

Viņa ienāca manā dzīvē nejauši un nesarežģīti.

 

Viņa ir skaista, dabiska un vienkārša, un vienkārša savā skaistumā – atklāta un ar lielu, lielu sirdi. Es tik ļoti mīlu tās Viņas smieklīgās neveiklības, jo es arī man tādas piemīt.

Un viņa ir tik krāsaina – nē, ne tikai par ģērbšanos – Viņa ir īsts hameleons vislabākajā tā vārda izpausmē – nejauciet ar maskām – Viņa ir Daudzkrāsaina. Viņa ir varavīksnes Lēdija, jo allaž redzēs kādu krāsu, noķers un paspilgtinās, lai to atspoguļotu citiem.  Ar apģērbu, vārdu vai smaidu. Viņa burtiski ir inficēta ar tām un pārnēsā krāsas.

 

Un Viņa ir ļoti skaista. Visi tie banālie apzīmējumi par panteras ķermeni nāk galvā, kad skatās uz Viņas slaidajiem stilbiem un proporcionālajām ķermeņa daļām. Es vienmēr klusībā domāju – kapēc Viņa nav modele? Un garie mati, kas noteikti IR visskaistākā sievietes rota – Viņai piestāv vislabāk. Visumīļāk man patīk Viņas nesamākslotība un dabiskums, kas ikvienu Sievieti dara jo īpaši skaistu.

 

Viņa ne tikai PROT būt, bet ir labs draugs. Kā gan citādi nosaukt nesavtīgu sirsniņveida picas atvešanu laikā, kad es MIRSTU no/aiz darbiem un laika trūkuma, vai iedomāšanos par jaunu rīvi man, zinot, cik bēdīga ir vecā,  īsto vīnu dāvanā, padomāšanu par sīkumiem? Un labestīgu Olafa svītera aizdošanu, kurš noteikti Viņai ir viens no mīļākajiem apģērba gabaliem? Viņa ir persona, uz kuru var PAĻAUTIES.

 

Un Viņa ir koķeti atturīga – viņa prot pielaist tuvu, bet prot arī distancēt – cilvēkus, notikumus un sajūtas. Ar aukstasinīgu karaliskumu, bez aizvainojumiem, pavisam dabiski.

 

Kaķi. KAĶI! Kaķi ir Viņa un Viņa ir Kaķis. Par šo tēmu var rakstīt nodaļas...

 

Un vēl Viņa ir Vīns. Gan reibinošs, gan salds, un reizēm arī skābāks, bet vienmēr niansēts, pareizi dozēts un atraisošs... Sarunas ar viņu allaž ir tik dabiskas kā Tu būtu dzēris vīnu, bet paši vīna vakari tik mājīgi, kā Tu to darītu pie kamīna ar vecvecu paziņu, savstarpēji uzticoties par visu.

 

Un pūdercukurā – viņa ir tik labestīga un atklāta, ar dziļām vērtībām un izpratni par to, bez vārdiem nododot šo vērtību citiem, ka ikvienam, kas Viņu zin, ir jābūt priecīgam par to vien. Paldies, Diāna, ka Tu esi mums.

 

Es nepretendēju uz uzvaru konkursā, es pretendēju uz jaunu Draugu

 

Un kas jums scaronogad bija... Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #7 Balsošana
4.

Un kas jums šogad bija Ziemassvētku dāvanās?

Un kas jums šogad bija Ziemassvētku dāvanās? Tas, ko gaidījāt? Krāmi parastie? Vai varbūt kāds negaidīts pārsteigums?
Reiz pirms vairākiem gadiem ar vīru pie vīna glāzes aizrunājāmies tik tālu, ka nolēmām starp dāvanām paslēpt arī pa kādam jokam. Viss sākās ar meitas uzbāšanos, cik ļoti viņa grib jauno Samsungu, ko viņa, protams, nebija pelnījusi. Kamēr es biju gatava piekāpties, vīrs uzstāja, ka sīkie knēveļi nav bijuši paklausīgi un meita telefona vietā pelnījusi vien rīsu paciņu. Vārds pa vārdam, un kompromiss tika atrasts...
Tā nu pienāca Ziemassvētku vakars, un nevienam nemanot rūķi bija sanesuši dāvanas. Man pašai par lielu pārsteigumu eglītes priekšā bija uzradusies milzīga kaste ar manu vārdu. Un ar "milzīga" es domāju kasti manā augumā (protams, frizūru neskaitot, tas nu gan būtu pārspīlēti), kas aizsedza gandrīz visu eglīti. Pirms svētku vakariņām to nācās pārbīdīt, lai vispār varētu iedegt eglē svecītes. Tagad pati jau degu - nepacietībā redzēt, kas ir paslēpts ar vecajām tapetēm aplīmētajā kastē.
Pirmajai dāvanu ļāvām saņemt Līzai. Viņas reakciju ar Homēru visvairāk gribējām redzēt. Dabūjusi paciņu, viņa sāka pluinīt ietinamo papīru, līdz sastinga neizpratnē. "Kas pie velna!" iesaucās viņas brālis, kad Līza pacēla augstāk un atrādīja pārējai ģimenei Valdo rīsu paciņu. Homērs vēl paguva notēlot "bargo papuci" un aizrādīt, lai puika ciena Ziemassvētku rūķus un daudz neizrunājas, kad vairs nespējām noturēties un izvirdām smieklu jūrā. Jā, piekrītu, nežēlīgi. Kad bijām par meitu izzobojušies un gandrīz noveduši viņu līdz asarām, izdevās iedrošināt, lai ver paciņu vaļā, jo "rīsi esot jāuzvāra un jāatstāj rūķiem. Tā esot pēdējā iespēja tikt pie īstas dāvanas. Ja rūķiem garšos, tad rīt zem eglītes būs jauna dāvana." Protams, paciņā rīsos bija paslēpts jaunais telefons. Tagad gan meitene sajūsmā spiedza, un solījumus turpmāk labi uzvesties saņēma kā rūķi, tā mēs ar Homēru.
Vienīgi Bārts nespēja beigt ķircināt māsu, bārstīdams komentārus, ka māsas solījumi der ziemeļbriedim zem astes un, ja rūķi spētu pārtikt no viņas solījumiem, viņi sen būtu resnāki par Homēru. "Ak, tu, mazais!" iekliedzās Homērs un metās augšā no galda.
Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, Bārta provokācijas bijām jau paredzējuši un tām īpaši sagatavojušies. Jums vajadzēja redzēt to puņķutapu, kad Homērs niknumā paķēra vienu no dāvanām ar Bārta vārdu (tieši to, kas ietīta papīrā ar kaķenēm un izveidota automašīnas formā), nometa uz galda un izšķaidīja to, no visa spēka uzsitot ar dūri! Līdz pat vakara beigām neatklājām, ka tā bijusi viltus dāvana, kas speciāli piebērta ar veciem egles bumbuļiem, lai uzsitot pa to, atskanētu skaļa plīstoša skaņa un dāvana saspiestos plakana.
Īstajā Bārta dāvanā tiešām bija policijas auto, bet arī ar to mazajam palaidnim negāja viegli. Labi pacentāmies satīt to vismaz desmit papīra + makgaiverenes kārtās. Vismaz turpmāko vakaru bija miers mājās. Hi hi hi.
Otra lielākā dāvana pēc manējās bija adresēta mazajai Megijai. Liela oranža kaste! Viņa nudien bija sajūsmā! Veram vaļā - kas tur! Mazāka dzeltena kaste! Gari neizplūdīšu, vecais labais triks ar kasti kastē. Divpadsmitā kaste bija zilā krāsā un aptuveni Megijas plaukstas lielumā. Kas bija tajā? Pilnīgi nekas! Vecākie bērni gan atkal bija vīlušies un sauca to par krāpšanu, toties pati Megija staroja, viņai neko vairāk arī nevajadzēja. Vēlāk lielajās kastēs izgriezām durvis un logus, un Megija bija tikusi pie krāsainas saliekamās pils perfektā izmērā. Arī abi pārējie sīči novērtēja, ka šī tomēr ir izdevusies dāvana.
Beidzot nolēmām ķerties pie manas milzīgās dāvanas. Negribēju domāt, ka tas būs vēl viens "kaste kastē" joks, tāpēc tiešām gaidīju kaut ko lielu un varbūt arī dārgu. Pa visiem cītīgi saplosījām iepakojumu, un tā nu mums atklājās milzīgs oranžs metāla gabals un milzīgs melns plastmasas gabals. No sākuma nesapratu, bet kad abi priekšmeti tika pilnībā atbrīvoti no iepakojuma, kļuva skaidrs, ka dāvanā esmu saņēmusi bamperi un spārnu sadauzītajai mašīnai. Un, ja godīgi, biju ļoti priecīga! Tā mašīna sagādāja lielas galvassāpes. Tagad vienīgās galvassāpes bija, kā to visu dabūt ārā no mājas un dabūt virsū mašīnai.
Ko saņēma Homērs? Ai, neko sevišķu. Vēl vienu sešpaku, pat neiesaiņotu, lai nebūtu jāpiepūlas ar izsaiņošanu, un ko drīkstēja izdzert tūlīt pat, pavadot laiku kopā ar ģimeni. Bet varbūt šī bija arī pati labākā dāvana, jo garantēja, ka vienu vakaru gadā pavadīsim visi kopā mājās, jautrībā un mīlestībā.
P.S. To sešpaku uzreiz nonesu uz pagrabu "atdzesēties", un tā arī viņa tur visu vakaru "aizmirsās".

titulbilde Autors: Dark Magician Literatūras konkurss #7 Balsošana
5.

titulbilde

0
70

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [18]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
veiksmīGais avatars
Medaļa Dienas joksMedaļa Gada raksts 2012Medaļa Dienas joks
  veiksmīGais 30.12.17 17:10
 
4
0

3. Svētku Oda Diānai.

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 29.12.17 01:40
 
4
0

Tāks... Kaut kādi pašvaki tie darbi, bet tā kā pats savu neiesūtīju, tad šādi vērtēt pārējos nevaru, bet par katru tā īsumā...

1. - Diezgan emocionāls un jau vairākas reizes dzirdētais motīvs "svešinieks, ko mēģinu atrast". Bet tā jau interesanti... Lika nedaudz padomāt.

2.  - Visu laiku vēlējās dziedāt kādu dziesmu, kas sakrita ar kādu teikumu/domu no dzejoļa (cik nopratu). Sākums labs, bet turpinājuma dusmas/melnums visu sabojāja

3.  - Nu šī mīlas balāde uzreiz atkrita no favorītiem ne tāpēc, ka izlasīju pēdējo rindiņu, bet gan tāpēc, ka tas gluži man nesaistījās nedz ar Ziemassvētkiem, nedz Jauno gadu, kas tieši bija konkursa galvenais uzdevums

4. Kaut kas sagāja kopā ar Simpsoniem, kas sabojāja darba oriģinalitāti, bet ļoti labs stāsts, kas bieži vien tiešām notiek īstenībā.

Bet balsošu es par "Ziemassvētku sapņi nepieder tikai Ziemassvētku laikam."

SpainiPacel avatars
Medaļa Spoks
  SpainiPacel 29.12.17 23:37
 
2
0

1. un ne tikai shii teikuma deel---->Pēc vairākiem noskrietiem metriem es saprotu, ka tas ir kāds vīrietis ar bēšu mēteli un gariem rudiem matiem. Mākslinieks, es nospriedu.

Tairo avatars
Medaļa Sertificēts spoksMedaļa Seko Facebook 8000Medaļa Lieldienu zaķis
  Tairo 29.12.17 08:38
 
2
0

1.

kaķūns avatars
Medaļa Gada Spoks 2015Medaļa Gada SPOKS 2016Medaļa Gada SPOKS 2017
  kaķūns 29.12.17 07:37
 
2
0

2. interesants remikss. Balsoju par to. 

Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 29.12.17 01:16
 
2
0

Bļāviens... Aizmirsu savu atsūtīt. Nu neko.

Būs jāizlasa un tad arī nobalsošu par labāko

Anonīms
Slash 30.12.17 01:13
 
1
0

Visspilgtāk man patika 1.jo tur var saprast šī stāsta jēgu,bet pats stāsts,kas tika rakstīts,ļoti novērtēju,lai katrs domā savādāk,jo manuprāt,ja es rakstītu,tad ļoti iespŗjams teiktu,kā ir un lasost šo stāstu,mēs bieži domājam,par to kurš labāks,vai kuram sanācis sliktāk,bet ja arī daži teiktu,viņš neko nezin,lai nečakarē te visu,bet šis stāsts atšķiras no visiem pārējiem

Dindinja avatars
Medaļa Soarkana RūžeņaMedaļa Darts VeidersMedaļa Maska
  Dindinja 29.12.17 00:37  
 
1
0
Noteikti 2. Ļoti, ļoti skaisti, aizkustinoši un dziļi. Talantiņš!

Viens Solis avatars
Medaļa ZeltsMedaļa SudrabsMedaļa Bronza
  Viens Solis 02.01.18 13:47
 
0
0

3. Darbs

KALENS avatars
Medaļa Troll killerMedaļa ĢenerālisMedaļa Gremlins
  KALENS 01.01.18 21:37
 
0
0

3.

The Diāna avatars
Medaļa GremlinsMedaļa ViktorsMedaļa Zoles 3000 speles
  The Diāna 01.01.18 21:22
 
0
0

3.   

Torators avatars
Medaļa UNISEXMedaļa NostradamsMedaļa Testu veidotājs
  Torators 31.12.17 13:37
 
0
0

Es par 2.

 

rasiks avatars
Medaļa AutoklikerisMedaļa Krustvardu superrecidivistsMedaļa Bergmanis
  rasiks 29.12.17 23:53
 
0
0

Es par 2.

Juris1604 avatars
Medaļa Misija izpildītaMedaļa NastijsMedaļa Dienas doma
  Juris1604 29.12.17 23:11
 
0
0

Neņemos spriests, visi ir kaut cik vienādā līmenī, nevēlos ietekmēt konkursa rezultātus, bet paldies autoriem par drosmi un centību. Visiem laimīgu Jauno gadu.

P.S. Raksti nebija slikti, ja man būtu iespēja visiem ieliktu +

Balanss avatars
Medaļa TrumpeMedaļa MaskaMedaļa Sertificēts spoks
  Balanss 29.12.17 16:34
 
0
0

atbildot uz Ghost Whisperer komentāru " Bļāviens... Aizmirsu savu atsūtīt. Nu n... "

tas pats...

Žubīte 2 avatars
Medaļa ViktorsMedaļa SensācijaMedaļa Viktors
  Žubīte 2 29.12.17 11:02
 
0
0

2.

Tvītotāja avatars
Medaļa Karalisks ziedsMedaļa Mazā, spoki Tevi mīl!Medaļa Admins iesaka
  Tvītotāja 29.12.17 00:47  
 
0
0
4.

ĢenerālisHansijs avatars
Medaļa Darts VeidersMedaļa Dienas domaMedaļa Spoki flame
  ĢenerālisHansijs 29.12.17 21:41
 
0
2

neviens