Kuldīgas un tās apkārnes skaistums ir iemūžināts ne tikai daudzos māklas darbos, bet arī vairākās kinofilmās. Izlasot šo rakstu - uzzināsiet, kuras filmas tās ir, kas uzņemtas Kuldīgā, Ēdolē, Alsungā, Pelčos utt. Šoreiz pastāstīšu par 10 filmām.. turpinājums sekos..
Filma "Atspulgs ūdenī" (1977), lielākā daļa no filmas ārskata epizodēm uzņemta Kuldīgā 1976.gadā.
Galvenajās lomās: Zigurds Mārkalns - Uldis Pūcītis, Irita - Lāsma Kugrēna, Bratkuss - Uldis Dumpis, filmas epizodēs redzama arī Ēvalds Valters (Kuldīgas Goda pilsonis).
Filmas režisors - Andris Rozenbergs, operators - Jānis Mūrnieks, scenārija autori - Jānis Lapsa un Andris Kolbergs, mūzikas autors - Egīls Straume.
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Atspulgs ūdenī" ir stāsts par talantīgā ķirurga Zigurda Mārkalna atgriešanos savā dzimtajā pilsētiņā, lai atgūtos pēc smagas rīzes viņa dzīvē. Ārsts uzsāk darbu vietējā slimnīcā, taču pat profesionālajā karjerā ir spiests sastapties ar šķēršļiem, kas atkal liek pārvērtēt savas dzīves prioritātes.
Filma "Ceplis" (1972), tajā ir redzamas epizodes, kas tika uzņemtas Pelču pagasta "Kaltiķos" un citviet Kuldīgas apkaimē.
Lomās: Edgars Ceplis - Eduards Pāvuls, Nagainis - Gunārs Cilinskis, Berta - Helga Dansberga, Austra Zīle - Regīna Razuma, Edmunds Sausais - Aivars Siliņš, Valentīna - Velta Straume, Cēzars Caune - Rolands Zagorskis, Briedis - Uldis Dumpis
Filmas režisors - Rolands Kalniņš, operators - Gvido Skulte, scenārija autors - Viktors Lorencs, mūzikas autors - Marģers Zariņš
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Ceplis", kas uzņemta pēc Pāvila Rozīša t.p. nosauk. romāna motīviem, ir stāsts par 20.gs. 20.gadu Latviju un uzņēmēju Edgaru Cepli, kurš ieplānojis ražot ķieģeļus un tādejādi padarīt Latviju slavenu kā ķieģeļu eksportētājvalsti. Šim nolūkiem ar milzu vērienu tiek nodibināta akciju sabiedrība, piesaistīti kapitāla ieguldītāji. Kad pēc laika izrādās, ka māla analīzes nav veiktas, un no tā ražotie ķieģeļi ir nederīgi, Ceplim izdodas no soda izvairīties, cietumā par krāpšanu iesēdinot jauno un nepieredzējušo grāmatvedi Cauni…
Filma "Dzimtene sauc. Kāzas Alsungā" (1935), Filma uzņemta tag. Alsungas novada Žibgravas apkārtnē, lauku mājās "Gāčas" un citviet..
Galvenajās lomās: Dravnieku Velta (līgava) - Milda Zīlava; Varkaļu Jānis (līgavainis) - Kārlis Pabriks.
Filmas tapšanā piedalījās Gudenieku suitu sievas, kā arī Alsungas un Jūrkalnes iedzīvotāji.
Filmas režisors Aleksandrs Rusteiķis, operators - Jānis Sīlis, scenārija autors - Vilis Lācis, mūzikas autors - Jānis Vītoliņš
Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas pārvaldes skaņu filmā "Dzimtene sauc" stāstīts par saimniekdēlu Jāni, kurš, pēc svešumā pavadītiem gadiem, atgriežas dzimtajā pusē un iepazīstas ar Veltu. Tieši Veltas dēļ Jānis ir gatavs mainīt savu dzīvesveidu un noslēgumā jaunais pāris svin vērienīgas kāzas, kurās tiek precīzi atainotas kāzu ieražas suitu kultūrvēsturiskajā novadā. 1985. gadā filmai Alsungā uzstādīts piemiņas akmens.
Filma "Dzīvīte" (1989), tajā redzamas epizodes, kas 1988.gadā tika uzņemtas Īvandes ūdensdzirnavās un Ēdoles pilī.
Lomās: Krišjānis Barons jaunībā - Leonīds Krabovskis, Krišjānis Barons - Valdemārs Zandbergs, Dārta jaunībā - Indra Briķe, Dārta - Velta Līne, Krišjānis Valdemārs - Juris Bartkevičš, Valdemāra sieva - Maija Apine, Juris Alunāns - Alvis Hermanis, Augusts Bīlenšteins - Hermanis Vazdiks, Leons Paegle - Haralds Ulmanis, Linards Laicens - Juris Žagars, Jānis Jaunsudrabiņš - Jānis Baltvilks..
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Dzīvīte" veltīta latviešu folklorista Krišjāna Barona piemiņai. Filma ir vēsturiska, tajā darbojas daudz vēsturisku personu - par latviešu jūrniecības tēvu dēvētais Krišjānis Valdemārs, latviešu laicīgās dzejas pamatlicējs Juris Alunāns, baltvācu mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins, krievu muižnieks Ivans Stankevičš, kura ģimenē K. Barons strādāja par mājskolotāju, latviešu mecenāts Augusts Dombrovskis, kreisi noskaņotie dzejnieki Leons Paegle un Linards Laicens, rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš u.c.
1989. gadā filma saņēmusi Nacionālā kino balvu - Lielo Kristapu.
Filma "Effija" (Effie Briest) 2009, redzamas epizodes, kas 2007. gadā tika uzņemtas šādās Kuldīgas vecpilsētas vietās: Ventspils un 1905. gada ielu krustojums, Liepājas un 1905. gada ielu krustojums, Baznīcas iela, Rumbas iela.
Galvenajās lomās: Efija - Jūlija Jenča (Julia Jentsch); barons fon Inštetens - Sebastians Kohs (Sebastian Koch); majors Kramps - Mišels Matičevičs (Mišel Matičevic) u.c.
Filmas režisore - Hermīne Huntgeburta (Hermine Huntgeburth), operators - Martins Langers (Martin Langer), scenārija autors - Folkers Einrauhs (Volker Einrauch), mūzikas autors - Johans Zēderkvists (Johan Söderqvist).
Vācijas kompānijas "Constantin Film Produktion GmbH" pēc T. Fontānes romāna "Efija Brīsta" ("Effie Briest" motīviem uzņemtā romantiskā drāma ir stāsts par 19. gadsimtā dzīvojošo 17 gadīgo Efiju Brīstu, kura, paklausot vecāku gribai, apprecas ar gandrīz 20 gadus vecāko baronu fon Inštetenu. Diemžēl laulātā pāra dzīve neatbilst dzīvespriecīgās Efijas gaidām - vīrs ir aizņemts savā politiskajā karjerā un jauno sievu atstāj novārtā. Efija uzsāk mīlas dēku ar majoru Krampu un beidzot uzzina, ko nozīmē patiesa mīlestība. Efijas vīrs par sievas sānsoli uzzina tikai pēc vairākiem gadiem, taču, nevilcinoties izaicina majoru Krampu uz divkauju...
Kinofilma "Emīla nedarbi" (1985), Gandrīz visa filma tika uzņemta Kuldīgā (Rātslaukumā, pie Ventas rumbas, uz Vecā Ventas tilta u.c.) un tās apkārtnē (lauku mājās "Galbāliņi", "Birznieki" un Ēdoles pilī).
Galvenajās lomās: Emīls - Māris Zonenbergs-Zombergs, Ida - Madara Dišlere, tētis - Uldis Dumpis, mamma - Dace Everse, kalpone Līna - Diāna Zande, kalps Alfrēds - Rūdolfs Plēpis, epizodēs redzams Ēvalds Valters (Kuldīgas Goda pilsonis)
Filmas režiso Varis Brasla, operators - Dāvis Sīmanis, scenārija autors - Alvis Liepiņš, mūzikas autors - Imants Kalniņš.
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Emīla nedarbi" ir uzņemta pēc zviedru rakstnieces A. Lindgrēnes triloģijas par Lennenbergas Emīlu motīviem. Filmas galvenais varonis ir dzīvespriecīgais un enerģiskais puisēns Emīls, kuru vada tikai labākie nodomi. Tomēr pieaugušie par to nevienmēr ir tikpat pārliecināti kā viņš, jo pat paša tēvs Emīlu labprātāk iemainītu pret zemestrīci, lai kaut brīdi mājās valdītu miers un klusums.
1985. gadā filma sanēmusi Nacionālo kino balvu - Lielo Kristapu.
Kinofilma "Ezera sonāte" (1976), tajā redzamas epizodes, kas 1975. gadā uzņemtas Ēdoles pagasta "Kažokos" un pie Zvirgzdu ezera.
Galvenajās lomās: Laura - Astrīda Kairiša, Rūdolfs - Gunārs Cilinskis, Ričs - Ģirts Jakovļevs; Vija - Lilita Ozoliņa. Eida lomā epizodēs redzams Kuldīgas Goda pilsonis Ēvalds Valters.
Filmas režisori - Varis Brasla un Gunārs Cilinskis, operators - Gvido Skulte, scenārija autori - Regīna Ezera un Gunārs Cilinskis, mūzikas autors - Imants Kalniņš.
Rīgas kinostudijas mākslas filma "Ezera sonāte" uzņemta pēc rakstnieces Regīnas Ezeras romāna "Aka". Skolotāja Laura, kuras vīrs un bērnu tēvs Ričš atrodas cietumā iepazīstas ar ķirurgu Rūdolfu. Abi iemīlas, tomēr Lauras sirdsapziņa liek atraidīt Rūdolfa jūtas, jo Laura ir vienīgais sava cietumā esošā vīra atbalsta punkts un vienīgā viņa dzīvas jēga..
Kinofilma "Ievas paradīzes dārzs" (1990), Gandrīz visas filmas ārskata epizodes 1989. gadā tika uzņemtas Kuldīgas novadā - Pelču pils dārzā, "Sauleskalnos", Vilgālē, Rendā un Snēpelē.
Galvenajās lomās: Ieva - Dita Krenberga, Toms - Alvis Hermanis, doktors Duburs - Valentīns Maculēvičš.
Eilmas režisors - Arvīds Krievs, operators - Dāvis Sīmanis, scenārija autori - Arvīds Krievs un Dāvis Sīmanis, mūzikas autori - Mārtiņš Brauns un Samuils Heifecs
Mākslas filma "Ievas paradīzes dārzs" uzņemta pēc A. Griguļa romāna "Cilvēki dārzā" motīviem. Tās darbība norisinās Latvijā 1939. gada vasarā un rudenī - īsi pirms Otrā Pasaules kara, kad gaisā jau virmo neziņa par latviešu tautas nākotni un brīvību. Filma stāsta par jaunu sievieti Ievu, kuru iemīlējuši divi vīrieši - iluzionists Toms un bagātais ķirurgs Duburs. Galvenie notikumi norisinās ārsta skaistajā dārzā, kur Ievai jālemj gan par savu, gan abu vīriešu turpmāko likteni.
1990.gadā filma saņēmusi Nacionālo kino balvu - Lielo Kristapu.
Kinofilma "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), tajā redzamas epizodes, kas tika uzņemtas Snēpeles ciema "Ceļarājos".
Lomās: Jānis - Rolands Zagorskis; Ilze - Esmeralda Ermale; Pakuls - Eduards Pāvuls; Vējš - Uldis Pūcītis; Alīde - Maija Eglīte; Roze - Diāna Zande; Magone - Anda Zaice; Anne - Lilita Ozoliņa; Annes māte - Ērika Ferda; Zaplīze - Laimdota Šurkusa u.c.
Filmas režisors - Imants Krenbergs, operators -Ivars Seleckis, scenārija autori - Imants Krenbergs un Arnolds Liniņš, mūzikas autors Raimonds Pauls.
Rīgas kinostudijas mākslas filmas "Īsa pamācība mīlēšanā" sižetam izmantoti Rūdolfa Blaumaņa humoristiskie stāsti. Filmas darbība norisinās 19. gadsimta Latvijā - bagātajam saimniekdēlam Jānim pienācis laiks atrast līgavu, bet vecāku noskatītā meitene viņam nav pa prātam. Izvēlēties no apkārtnes daiļavām izrādās ir gana grūti, jo, lai tiktu saimnieces godā daudzas jo daudzas meitas gatavas izmantot dažādas viltības Tāpēc, lai atrastu savu īsto un vienīgo, Jānis izdomā izlikties, ka ir zaudējis dzirdi...
Kinofilma "Kara ceļa mantinieki" (1971), redzamas epizodes, kas uzņemtas Vilgālē, Snēpelē, Alsungā un citur.
Lomās: Dunavs - Gunars Cilinskis; Vīnupe - Dzidra Ritenberga; Cērnieks - Kārlis Sebris; Janka - Aivars Siliņš; Žīgurs - Žanis Priekulis; Žīgura sieva - Vilma Melbārde; Ilze - Akvelīna Līvmane; Laila - Ausma Kantāne.
Filmas režisors - Varis Krūmiņš, operatori - Rihards Pīks un Zigurds Vītols, scenārija autors - Varis Krūmiņš, mūzikas autors - Romualds Kalsons.
Rīgas kinostudijas mākslas filmā "Kara ceļa mantinieki" stāstīts par partijas rajona komitejas sekretāru - Ati Dunavu un viņam uzlikto pienākumu - pārbaudīt divu kolhozu darbu. Abu kolhozu priekšsēdētāji ir pilnīgi pretstati: sirmgalvis - Cērnieks ir kara veterāns, kas spējīgs lauka vidū aizmigt, savukārt Vīnupe - jauna, enerģiska sieviete, kuras vadītais kolhozs zeļ un plaukst. Taču ir kāds āķis - visādi citādi pozitīvajai priekšsēdētāja ne pārāk patīk sociālistiskās sabiedrības likumi, viņa augstu vērtē privāto iniciatīvu. Lieki teikt, ko tas nozīmēja tajā laikmetā…
Ļoti interesants raksts! Savulaik daudz laika sanāca pavadīt Kuldīgā, joprojām uzskatu to par gandrīz dzimto pilsētu.
Arī labs.
