Sieviete autobusa pieturā gaida autobusu, kad beidzot autobuss pienāk priekšā stāvošie cilvēki sakāp iekšā, tad ir viņas kārta kāpt autobusā. Bet, bija viena problēma, viņas svārki bija pārāk iespīlēti un cieši, tie bija tik cieši, ka viņa pat nevarēja pacelt kāju, lai uzkāptu uz pirmā pakāpienu, kur nu vēl autobusā iekāptu.
Meitene bija nedaudz apkaunota, pavērās uz autobusa šofera pusi, uzsmaidīja viņam. Tad viņa aizsniedzās līdz savu svārku rāvējslēdzējam un to nedaudz attaisīja vaļā, domājot, ka tā svārki vairāk padosies un tas viņai ļaus iekāpt autobusā!
Tad viņa spēra soli un saprata, ka tas, ka viņa nedaudz atvēra rāvējslēdzēju, viņai pilnīgi nekā nepalīdzēja, svārki vēl joprojām bija par ciešu, lai uzkāptu uz pakāpiena.
Sieviete vēl nekad nebija jutusies tik neveikli, nekad viņa nebija tā apkaunota... tad viņa atkal aizsniedzās līdz svārku rāvējslēdzējam un atkal to nedaudz pataisīja vaļā.
Un atkal vecā bēda, svārki vēl joprojām nepadevās, nevarēja viņa savu kāju pacelt un viss.. par ciešu..
Tad atkal viņa uzsmaidīja šoferim un atkal aizniedzās pēc svārku rāvējslēdzēja, viņa to vēl vairāk to atrāva vaļā, bet tik un tā tas nealīdzēja, svārki vēl joprojām bija par ciešu, lai paceltu kāju un iekāptu autobusā.
Tajā pašā laikā, kads liela auguma vīrs viegli sievieti pacēla aiz gurniem un vieglu kā puciņu sievieti ''ielika'' autobusā, jo kur nu vēl vairāk sievietei apkaunojuma.
Sieviete kaut ko tādu vispār negaidīja, viņa atguva balansu uz kājām un pagriezās pret vīru, kurš tikko viņu bija apgrāpstījis ar savām rokām.
''Kā tu uzdrīksties mani aiztikt ar savām netīrajām ķetnām, es tevi pat nepazīstu! Kā tev nav kauna?'' viņa nedaudz apkaunota un dusmu pilna teica vīram.
Vīrs pasmidīja un teica:
Zinat, jaunkundz, citā dzīves situācijā es Jums pilnīgi simts procenti piekristu, bet tāk kā Jūs 3 reizes mēģinājāt attaisīt manu bikšu priekšu es padomāju, ka savā ziņā laikam esam kaut kādi draugi!''
bikšu uz leju....bet nu ok 
