Stāsts iz Pēterīša dzīves. mazais Pēterītis savā istabā spēlējas ar spēļu vilcieniņu. Braukā no vienas stacijas uz otru... Kad vilciens piebrauca kādā no stacijām, Pēterītis sāka runāt : "Cienījamie pasažieri, esam atbraukuši tādā un tādā pieturā, tagad lūdzu bļe nahuij visi tie pidarasi, kas vēl nav izkāpuši ārā, tūlīt pizduij pazūd no mana vilciena!!! un tie kucēni bļe, kas grib iekāpt, ātrāk pisās iekšā ar savam smirdīgajām paunām!!! Sukas bļe es teicu žigli jūs, atsaldēto bars".
Tai pašā laikā Pēterīša mamma Ilzīte virtuvē dzird visu šo...
Viņa no pārsteiguma ir gluži vai augšpēdus. Aiziet un sabar mazo Pēterīti. Šitā runāt nav pieklājīgi. Tagad dēlam būs istabas arests uz pusstundu... Nu neko darīt, Pēteris nosēž pusstundu istabā... Pēc tam atkal iet spēlēties ar vilcieniņu. Ilze šoreiz virtuvē uzmanīgi klausās... Atkal piebrauc vilciens stacijā: "Cienījamie pasažieri,
esam atbraukuši tādā un tādā stacijā, lūdzu visus tos, kas vēlas šajā pieturā izkāpt, lēnām doties uz vagona izejām. Lūdzu neaizmirstiet paņemt savu bagāžu. Visos tos, kas ir nolēmuši iekāpt, lūdzu sagaidot kamēr visi izkāpj, lēnām
doties uz savām vietām un rūpīgi nostiprināt savu bagāžu tai atbilstošajās vietās... UN VISI TIE NEDAPISTIE KUCĒNI BĻE NAHUI , KAS SŪDZAS, KA MĒS KAVĒJAMIES PAR PUSSTUNDU, GRIEŽATIES PIE TAS KUCES VIRTUVĒ!
