Kāmis bija ļoti skops, bet bagāts. Ja viņš ar savu bagātību dalītos varbūt viņu tik stipri nesistu. Bet viņš bija ļoti skops. Par to viņu briesmīgi sita. Un šā vai tā viņam bija jādalās, par to viņš šausmīgi raudāja. Bagātie arī raud.
Lauva bija zvēru karalis. Viņš valdīja mežā. Karaļus sist nav brīv. Tāds bija likums. Bet zvēri sen likumus bija aizmirsuši. Zvēri sita lauvu, ne par ko. Vienkārši tā mežā bija pieņemts.