Pavisam jauna daļa no sērijas "Nokaunies" ir klāt! Ilgi biju slinkojis un neko neliku, bet beidzot saņēmos un iztulkoju dažus stāstus. Stāsti gan tulkoti, gan jūsu iesūtīti un ja vēlies, vari uz pm iesūtīt arī savu stāstu, jo iespējams, ka sekos arī nākošā daļa. Ceru, ka uzlabos jums garīgo! Ko tur, izbaudām! 
@aigarszs
tulkots. Bija starpbrīdis. Kā jau parasti klasē valdīja troksnis, taču kaut kas bija savādāk. Pa galvu man šaudījās dažādas domas, kas manam draudziņam lika sarosīties. Sēdēju solā un mēģināju nomierināties. Pēkšņi pie manis piegāja mana klasesbiedrene un bērnības draugs un viņa ar ašu lēcienu ielēca man klēpi. Biju pārsteigts un nobijies par to, lai viņa nesajustu manu bikšuprieku, bet, ak, vai, jau nākošā viņas kustība mani apmaskoja. Viņa no sākuma satrūkās, bet pēc tam ar nosodošu smīnu skatījās uz mani, „Es to uztveršu kā komplimentu!” viņa atteica. Līdz pat pusdienlaikam mani nomocīja kauns un vainas apziņa.
tulkots. Tā bija tā reize, kad es pārliecinājos par kāda mīta patiesumu. Bija vasara, karstums un protams, es ar draugu pulku atpūtos pie vietējā ezera. Nedaudz iedzērām, nopeldējāmies, pasauļojāmies, bet man sāka gribēties nokārtoties. Domāju aiziet tālāk no dīķa uz kādiem krūmiem un tur paveikt savu darāmo, bet apkārt dīķim bija viena vienīga pļava. Tad man prātā iešāvās pati stulbākā ideja mūžā. Es izdomāju aizpeldēt līdz niedrēm un aiz tām arī pakakāt. Tā arī notika- aizpeldēju, pārliecinājos par to, vai mani nav iespējams redzēt un sāku. Pabeidzis es pagriezos un ieraudzīju, ka mana brūnaļa nav vis noslīkusi, bet kā tāds laineris peld pa ūdens virsu. Neko darīt, peldēju uz krastu. Jau pēc kāda laika biju par saviem nedarbiem aizmirsis līdz mana draudzene iesaucās. Ārprāts, paskatieties, tur peld sūds. Nu arī es atpazinu savu lolojumu, bet nenodevu sevi. Protams, neviens vairs nepeldējās, bet es, sirdsapziņas nomocīts, turpināju sauļoties. Līdz šim neticēju, ka sūds var peldēt.
anonīms. Biju laukos pie krustmātes. Tur nedaudz atpūtos no pilsētas rutīnas. Protams, mana mīļākā vieta bija dobēs pie zemenēm. Tā pagāja laiks un man nācās doties atpakaļ uz pilsētu. Līdz pieturai bija jāiet kādi 2 kilometri un nolēmu, ka došos kājām. Pa ceļam man sagrieza vēderu un nācās iet pakakāt mežā. Vis jau būtu labi, ja es steidzoties nebūtu nokrāsojis brūnu savu gaiši zilo džinsu kreisās kājas staru. Tas bija patiešām nelaikā, jo citu bikšu man somā nebija. Ar lapām notraucis no biksēm lielumus devos uz pieturu. Iekāpjot autobusā visi uz mani sāka lūrēt, jo smaka mana pavadīja kā tāds uzticams krancis. Pēc kāda laika pie manis piesēdās kāda paveca dāma un jau nākošajā pieturā viņa pārsēdās citur, tas pats notika arī ar kādu vīrieti. Es gribēju izkāpt ārā no autobusa un iet kājām. Tāds kauns.
anonīms. Jau no rīta man sāpēja spranda, domāju, ka tas no gulēšanas. Aizgāju uz skolu, bet sāpes tikai pieņēmās spēkā. Nodomāju aiziet pie skolas medmāsiņas. Viņa teica, ka tas iespējams ir kāds aizspiedies asinsvads, tāpēc viņa solījās man pamasēt sprandu. Es novilku kreklu, apgūlos un viņa sāka masēt man kaklu un muguras augšdaļu. Kustības viņa paātrināja un drīz jau spieda uz muguru ar visu savu svaru. Viņa uzspieda tik stipri, ka mans vēders saspiedās un man paspruka pamatīgs pirdiens. Māsiņa atleca nostāk no manis un skatījās ar izbrīnītu skatienu. Ar savu savdabīgo akcentu viņa notrauca: „Jums arī ar vederu, nu ar vēderu kaut kas nav baigi labi, oglīti tūliņ iedošu!”. Neatceros kā tiku ārā no māsiņas kabineta, bet tas bija zibenīgi.
tulkots. Bija Helovīna vakars, bet par to es biju nedaudz piemirsis- problēmas ar draugu, problēmas darbā, depresija... Sēdēju un skatījos TV, gāja kārtējā ziepene un es uz mirkli iemigu. Mani piecēla durvju zvans. Piegāju pie durvīm domādama, ka varbūt tas ir mans draugs, kurš nolēmis atvainoties. Atvēru durvis, bet tur neviena nebija. Mazliet izgāju ārā, lai pārliecinātos vai tur tiešām neviena nav, kad pēkšņi no tumsas iznira kaut kāds briesmonis, kurš skriešu tuvojās man. Es kliedzu un aiz bailēm iespēru viņam pa kājstarpi. Dzirdēju vaidus un tikai tagad man pieleca, ka ir taču Helovīns. Monstrs noņēma savu masku un izrādījās, ka tas bija kāds puišelis. „Nevajag vairs saldumu, nevajag...” viņš stenot teica. Es gribēju pazust no zemes virsas, jo tas tiešām bija stulbi no manas puses.
tulkots. Ar draudzeni devāmies uz cirku. Ja godīgi, tad uz cirku doties vēlējās viņa, bet tas tā...Aizgājuši uz cirku sākām vērot priekšnesumus līdz uz skatuves uznāca kāds pavecs vīrs ar 2 lauvām. Viņš kādu laiku izklaidēja publiku līdz ar pirkstu norādīja uz mani. No sākuma biju apjucis, bet tad draudzene paskaidroja, ka esmu izvēlēts nākošajam priekšnesumam. Ilgi centos atteikties, bet draudzene un pārējie skatītāji mani pārliecināja. Uzkāpu uz skatuves un mākslinieks man pastāstīja to, kas man būs jādara. Iesākumā man bija jānoguļas četrrāpus un lauvām bija jālēkā man pāri, bet...Biju jau nometies vajadzīgajā pozā un gaidīju lauvu lēcienus, bet pirmais no viņiem piegājis man klāt no aizmugures, lēciena vietā ar priekšējām ķepām atspiedās man pret muguru un mēģināja mani, nu kā lai to saka, paņemt no aizmugures. Pēkšņi sēdvietas piepildīja nevaldāmu smieklu jūra. Visi skatījās, kā lauva cenšas mani izvarot līdz dresētājs nepieskrēja un nenodzina lauvu no manis. Ienīstu cirku!
tulkots. Bija sestdienas vakars un garlaicības vadīts es izdomāju ieiet chatroulette.com. Bieži tur esmu gājis un šī šķita pavisam parasta reize. Sākumā parunājos ar kādu meiteni no Zviedrijas, bet tad viņa atvadījās teikdama, ka ies uz klubu. Pēc kāda laika man apnika un es iegāju youtubā. Chatrouletti neizslēdzu, vienkārši visu vēru uz jauniem logiem. Jau pēc pāris minūtēm es pavisam aizmirsu par atstāto chatrouletti un youtubā atradis dziesmas sāku dziedāt līdzi. Es tā sakot nedaudz „iekarsu”. Atvēru dziesmu „Livin’on a prayer „ un sāku aizrautīgi dziedāt līdzi, pie reizes gorījos kā kaut kāds ar šizofrēniju slims paviāns. Pēkšņi atcerējos par chatroulleti un atvēru to, lai paskatītos, kas tur jauns. Ieraudzīju 4 melnādainus vīriešus, kuri aizrautīgi smējās par mani. Momentāli aizvēru chatrouletti. Tas bija pazemojoši.
tulkots. Uzaicināju savu draudzeni pie sevis uz mājām. Tā kā man ir 18 gadi un es studēju, dzīvoju pie saviem vecākiem. Pavakariņojām visi kopā un tad nolēmām ar draudzeni doties uz manu istabu. Tur skatījāmies šausmeni un pēc tās sākām draiskoties. Jau drīz mēs bijām pilnīgi kaili, bet pēkšņi aiz sienas kaut kas sāka histēriski kliegt. Kliegšana nebeidzās un mēs nolēmām iet skatīties kas par vainu. Skaņas nāca no viesistabas un durvis tai nebija aizvērtas. Nevajadzēja ieiet istabā, lai skaņu iemesls kļūtu skaidrs- man tēvs un māte. Abiem nezināmu iemeslu dēļ ienāca prātā nodarboties ar seksu viesistaba tajā laikā, kad pie manis ir draudzene. Es atvainojos draudzenei un viņa tikai pasmaidīja. Iegājām istabā, bet skaņas nebeidzās. Tās man lika sarkt vēl vismaz 20minūtes.
+10 un medaļa!
nu nēģeriem jau patīk, ka kāds grozās 
da kaut vai mērkaķi, radinieki 
