Esmu zaglis. Tuvojas Ziemassvētki. Man praktiski nav draugu ar ko parunāt, tapēc izlēmu sirdi izkratīt jums :D Pastāstīšu kā man te ir gājis pēdējās dienās ;)
Mamma. Zagšana un citi grēki :D14
636
5
Kas par murgiem. Paskaidrojiet man kas notiek. Kaitina jau. Zvana man mamma pirms Ziemassvētkiem, kaut arī man dāvanas jau sapirktas. Vienmēr kaut ko grib. Mammu kapēc tu man zvani un vienmēr kaut ko gribi? Kapēc mēs nevaram vienkārši parunāt? Es tev jau teicu, ka man nav ne centa pie dvēseles. Es tagad esmu bomzis. Es esmu tik liels bomzis ka ja redzi, ka mani kāds aplaupa, tad zini, ka mani nevis aplaupa , bet puiši vienkārši uz manis praktizējās. Es viņiem saku:" Veči , ejat dir*t , ko gribat no manis? Viss, kas man ir, ir tikai mammas fotogrāfija." Tas vairs pat nav smieklīgi.
Tagad ir ļoti grūti būt zaglim. Jo visi ir zagļi. Vot vienu dienu apzogu veikalu. Izeju no veikala un tur kāds jau man nopizdzījis mašīnu. Bļāviens. Pat uz sekundi atiet nedrīkst. Un man uzreiz policija klāt. Lauž man roku laukā un saka:" Es zinu, ka tu aplaupīji veikalu." A es viņam:" B*a a tu zini, ka kāds man mašīnu nozaga?"
Sēžu kamerā ar to pašu mērgli, kas man mašīnu nozaga un pat nenojaušu par to. Prasu viņam:" Kā tu nokļuvi šeit?" Viņš atbild:" Da zagu mašīnu un tas lohs nebija uzpildījis pietiekami. Noķēra pa ceļam menti." Es uzreiz:" Tu maita, ned*rs. Es jau taisījos viņu uzpildīt. Kapēc zagi? Es pat būtu piekritis tevi aizvest." Stulbums kaut kāds.
Ja man vajag naudu, es ilgi nedomāju. Uzreiz zagt. Nešķiroju. Man vienalga. Es vairāk neko nemāku. Es dzīvē tik daudz esmu zadzis un laupījis, ka vienreiz kļūdas pēc aplaupīju pats savu mammu. 
Es viņai teicu:" Pacel b*a savas resnās rokas, resnīt. Un nedomā virsū skatīties. Atdod naudasmaku." Skatos naudas makā un šokā:" Bļ* stāsti, kur tu dabūji manu fotogrāfiju? O mammu tā tu. Kā tu te gadījies? Neatpazinu. Bagāta būsi. Bet tu labāk pa šito rajonu vairs nestaigā." Labi, ka neiesūdzēja mani tiesā. 
Nepatīk ar draugiem nekur braukt. It īpaši tagad, kad man nav mašīnas. Kas tā par nemodi cilvēkiem, kas zvana un saka, ka tūlīt jau piebrauks. Bet zvanu atpakaļ pēc 10 minūtēm un viņi vēl mājās. Iziet jau tipa. Es viss nosalis, izmircis. A viņš piebrauc klāt un tāds jautrs saka: " Kāp ātri mašīnā. Mēs jau kavējam." Kavējam? KAVĒJAM? Tas tu b*e kavē , nevis es. Un viņam vēl viens priekšējais lukturis nestrādā. Es sēdēju gaidīju un skatos. O mašīna ar vienu lukturi. Laikam brauc. Ā nē. Tas cits. Vo vēl viena. Šitais točna ir viņš. Ā nē atkal kļūda. Besī laukā.
Pārāk daudz laika man aizņem aplidojot meitenes. Vienai pat veltīju 2 nedēļas. Un tas viss velti iztērēts laiks. Veltīju viņai 2 nedēļas , bet viņa man neiedeva. Es viņu iesūdzēju tiesā. 
Viņai man jau bija jāiedod jau astotajā dienā. Prokurors tāds viņai jautā:" Vai tu apsolīji ar viņu pārgulēt? Devi viņam kādu cerību?" Man pēc tam jautā:" Viņa apsolīja ar jums pārgulēt?" Da viņai jau bez apsolīšanas to vajadzēja izdarīt. Es uz viņu iztērēju jau veselus 20 eiro. Vēl 10 un varētu ar pirkšanu nopirkt. Es zināju, ka vinnēšu tiesu. Viņai arī laikam bija kāda priekšnojauta, jo apsolīja paņemt mutē, ja atcelšu apsūdzības. Lūk tā dzīvoju.
Tev patiks šie raksti
