Marģers ar smaidu soļoja pa Lienes ielu uz sabiedriskā transporta pieturu. Kaklā pret tur pakārto svilpi sitās tikko izcīnītā medaļa un rokās iežmiegts bija diploms par izcīnītu pirmo vietu šahā RTU atklātajā čempionātā. Svilpi Marģers nēsāja līdz katram gadījumam, lai briesmu brīžos varētu uzsvilpt pēc palīdzības. Pēc fantastiski izcīnītās uzvaras Marģers kopā ar saviem šaha kluba biedriem izrāva šampaniešu pudeli, tāpēc ejot viens solis bija uz priekšu, bet otrs uz sāniem.
Viņš ar savu pāļa skatienu pamanīja leternu gaismā atspīdētu stāvam kādu sievieti iespīlētā apģērbā, lēni pīpējot cigareti. „Zvēru pie šaha karaļa, šo es ar savu laidni gribētu izsmeķēt”!! Ar šampanieša burbuļiem galvā, viņš satvēra cieši plaukstā svilpi un uzsvilpa viņai. Sieviete paskatījās uz Marģeru. „Nāci nu šurp”, viņš smaidot māja viņai. Sieviete izpīpēja cigareti un lēnām nāca viņa virzienā. Pienākot tuvāk Marģers pamanīja slaida auguma čigānieti ar zilumu zem acs. Viņam biksēs uzslējās vēl viens pakaramais uz kā varētu pakart iegūto medāli „Mani sauc Marģers, skat kas man”, viņš priecīgs lielījās ar savu diplomu un medaļu. „Mani sauc Vanda. Apsveicu puisīt, tad jau tev vajadzētu nosvinēt ar kaut ko īpašu”, viņa sakot izvilka vēlvienu cigareti un to aizsmēķēja. „Vajadzētu kopā mums nosvinēt”, viņš cerīgi izspļāva. „Puisīt, par 10 eiro paņemšu mutē, 15 eiro klasika un dirsā nedodu parāk liela šmuce pēc kuras nevar normāli nosēdēt.” „Ko?!!!”, Marģers apmulsa. „Puisīt, es esmu mauka!!”, viņa lepni paziņoja ievilkdama kārtējo dūmu. „Tad ko, gribēsi”? Marģers nometa diplomu zemē un ātri ķērās pie maka skaitīt kapeikas. Divu minūšu dīdīšanās pa kabatām, kamēr Marģers visu saskaitīja. „Tā, man ir 5,63 eiro un etalons ar trīs neizlietotiem braucieniem, kas man par šo sanāk”, viņš iztiepis roku deva maukai. Mauka paņēma visu un teica: „Un dod man vēl to bleķi, kas tev ap kaklu”. Viņš īsu brīdi vilcinājās, bet tad iedeva medaļu. „Nāc šurp puisīt!!”. Marģers piegāja tuvāk un čigānu mauka iedeva kārtīgu slapjo buču. „Atnāc vēl, kad nauda būs un nomazgā muti, es pat nevaru saskaitīt cik daudziem šodien mutē ņēmu”. Mauka aizgāja, bet Marģers palika stāvam un svētlaimē smaidam.
Nākamās dienas vakarā Lienes ielā piestāja vecs audi 100. Tas bija Marģers, kas bija piebraucis ar tēva automašīnu kopā ar diviem čomiem no šaha klubiņa. Viņš bija sasprindzis, rokas nedaudz trīcēja, tapēc viņš stingri bija iečķeries stūrē. „Marģi, re ku viena nāk, tā ir tā mauka no vakardienas?”, Reinis ieminējās. „Jā tā ir tā kuce”. Vanda lēnām attipināja pie loga un Marģers atvēra logu. „Ak puisīt esi atgriezies un vēl ar draugiem, naud....”, viņa nepaspēja pateikt līdz galam, kad Marģers izkliedza: „Pisies iekšā kuce!!”. Viņa iekāpa mašīnā un Marģers viņai parādīja pilnu aploksni ar naudu, ko bija krājis, lai nākamgad aizbrauktu uz Eiropas čempionātu šahā. „Te ir 250 eiro, mums Tevi vajadzēs uz četrām stundām”, viņš nikni noteica. „Kāda runa, par šo tu varēsi mani ari pa brūno ceļu pasmērēt”, Vanda paķēra aploksni un aizbāza aiz biksēm. „Pagaidi vēl nebrauc man vajag kaut ko izdarīt”, viņa noteica un izvilkdama no somiņas karoti, šķiltavas šļirci un pulverīti. „Vajag iešļircēt heroīnu, savādāk es jūs trīs vēl neizturēšu”. Kad viss bija pabeigts, Vanda atlaida galvu un ļāvās kaifam.
Marģers piestāja pie RTU Burtnieku ielas kojām. Reinis steidzīgi izkāpa pirmais ārā, lai atvērtu maukai durvis, jo cerēja, ka tas dos kaut kādus bonusa punktus. Visi gāja garām koju komandantam un Marģers Vandu pierakstīja kā viesi un ieminējās: „Mana mamma vienkārši grib redzēt kā mēs te dzīvojam”. Vanda apdolbījusies streipuļoja trijotnei līdzi līdz istabiņai. Iegājusi istabiņā viņai pavērās skats. „Visas sienas bija nolīmētas ar datorspēļu un šaha figūru plakātiem. „Nūģi, bļe”, viņa izspļāva. „Nu davai, kurš pirmais, grib, lai paņemu mutē viņa ādas cigāru?”. Marģers pienāca viņai tuvāk un sacīja: „Pagaidām neviens, mums vienkārsi pietrūka viens cilvēks, lai uzspēlētu pa komandām mēmo šovu”. „Ņihuja sebe”, viņa apstulbusi apsēdās gultā.
Vanda bija komandā ar Reini un Marģers ar Kasparu. Kamēr Kaspars Marģeram rādīja vārdu, tikmēr Reinis ik pa laikam apgrābstīja Vandu, kad tā narkotiku iespaidā iemiga. „Vanda, tava kārta”. Reinis viņu paraustīja. Vanda piecēlās un izvilka lapiņu. „Hloroplasts”, viņa nolasīja no lapiņas. „Bļeģ kas tas ir”, viņa knapi murmināja. Vanda sāka Reinim rādīt parādot ar pirkstu, ka viens vārds. Pēkšņi Vandai sākās lēkme no narkotiku pārdozēšanas un viņa nokrita uz grīdas raustoties kā tāda tikko izvilkta karpa no dīķa un putām nākot pa muti. Reinis uzreiz pieleca kājās un minēja aizrautīgi: „Zivs!!! Putu balle!!! Šmekaina mute!! putukrējums”. Vanda pārstāja raustīties un viņa beigta gulēja uz grīdas. Marģers nometās uz ceļiem, lai pārbaudītu viņai elpošanu: „Bļeģ, viņai ir šahs un mats, tā kuce atšāva asti”, viņš satraukti atbildēja. Reinis skrēja pēc mobilā bļaudams un spieda pa pogām: „Būs sūdi, jāsauc ātrie!!” „Paga, vēl nesauc, es vispirms gribu pačamdīt viņas pupus”, Marģers pātrauca. Kaspars un Reinis piegāja tuvāk un vēroja Marģeru darbībā. „Nu vecīt, stāsti kā ir, cik labi?”. „Ziniet tā ir svētlaime, tas ir tāpat kā ar bandinieku ieiet dāmā”, Marģers atbildēja. „112 glābšanas dienests, kā varu Jums palīdzēt”. „Es vēlāk Jums pārzvanīšu.”, Reinis pateica un nolika klausuli.
=> Atrastais prezervatīvu iepirkumu saraksts
=> Pokers uz izģērbšanos 1. aprīlī
