Šis jautājums, manuprāt, daudzus ir nomocījis, jau gadiem ilgi. It īpaši tas attiecināms uz jauniešiem, jo tiem vēl nav uzkrāta pieredze, lai veiktu šo darbību. Tāpēc izklāstīšu savu pieeju par pareizu drāšanu.
Drāšana jau senajā Akmens laikmetā bija vīriešu uzdevums. Kaut arī tajos laikos drāza brutāli un nedomāja par veselību, vīrietim bija savs metamais jānodrāž pa pirmo zorti. Tur strādāja dzīvnieciskais instinkts, drāza visu kas bija pieejams un neatstāja neizdrāztu. Tad arī tā lieta bija vienkāršāka tur nevajadzēja neko mācēt vai iepriekšējo pieredzi. Vienkārši kad gribēja, tad drāz un neviens par gala rezultātu nepārmeta: “Sak, Tu galīgi slikti drāzi!!!”, Par tādiem tekstiem varēja ielauzt ar akmeni galvaskausu.
Laikam ejot jau Renesanses laikmetā drāšana kļuva daudz smalkāka ar lielāku pievienoto vērtību. Cilvēki to darīja ar maksliniecisku piesitienu, tik filigrāni, ka pēc drāšanās pat gribējās pateikt: “Tas gan bija smalki, tu drāz tik pat labi kā Mikelandželo glezno”. Akcents vairs netika likts uz dzīvnieciskā instinkta, bet gan māksliniecisko dvēseli.
Bet mūsdienās, tas ir kļuvis ikdienišķs. Cilveki tam nepievērš vair lielu uzmanību, ja jādrāž, tad jādrāž. Ir zaudēta tā pievienota vērtība kas bija Renesanses laikmetā. Var teikt, ka ir atgriezies dzīvnieciskums un nav jau tā kā vienu drāž tikai ir liela rotācija.
Man lielākā drāšana sanāca vidusskolas un augstskolas gados. Tad tas periods bija, kad to ļoti daudz vajadzēja. Tad tika drāzts pa labi un pa kreisi, mainīts katru dienu.Varbūt ne tik ļoti, ka gribējās visu laiku, bet gan dzīve piespieda. Bet tagad tā drāšana vairs nav tik krāsaina kā agrāk. Nav tā rotācija tik bieža kā vecajos labajos laikos. Tagad tiek drāzts tikai, kad var redzēt vai sajust, ka tas ir vajadzīgs.
Man pirmajā reizē jau īsti varbūt nesanāca drāzt, par stipru paņēmu, neapzinājos savu spēku. Bet laikam ejot jau iemanījos un biju izcils drāzējs. Parasti sāku drāzt ievietojot galu caurumā saudzīgi bez stipra grūdiena. Ar vienu roku satveru mīksto sārto dibenu un lēni ar maigiem grūdieniem sāku drāzt. Kad beidzu tad satīru visu aiz sevis un izmetu nevajadzīvo musarā. Palūkojos, pataustu galu un nosaku pie sevis: “Izcili nodrāzts.” Tad ielieku zīmuli zīmuļu turētājā.
=> Erotiskā masāža ar laimīgām beigām
