Dziesmu svētki no mazliet cita skatupunkta 1.daļa2

Dziesmu svētki. Tautas kopīguma un pašapziņas augstākā virsotne, bet šoreiz uz to paskatīsimies no nedaudz cita, nenopietnāka, skatupunkta.
Pirmā atziņa, žēl, ka šeit nebija Žiga ceļojumi, jo nu gājienā, ar ko tas viss sākās, bija tik daaaauuuuudz figņas. No Mums pateiktā laika viss kavējās par stundu. Manējiem izpūtējiem aizliedza pūst, labi ka ne kost, nodomāja lielākā daļa orķestra, un pēc kāda laika aizmirsa par aizliegumu, un ar ‘’Toļi dzeivoj mona meilo’’ skaņām vilkās pa Rīgas ielām. Ziniet kas ir labi tajā, ka diriģents iet pa priekšu? Viņš neredz līnijas, nu vai daži tos sauc par pusapļiem... Nezinu, neesmu tik labs ģeogrāfs...
Otrā atziņa, kas veikta šajos svētkos ir vienkārša:”Gribat piedalīties svētkos, bet reizē atpūsties? Piedalieties tur ar pūtēju orķestri!” Tik vienkārši mēģinājumi pat ikdienā nav bijuši. Protams Mēs visi saprotam, ka pūtēji uz šejieni brauc vienkārši kost, bet nu ar tām 3-5 dienām, kas tika dotas, pat vispieredzējušākā kodēja, atvainojos, pūtēja taure sāka ar viņu runāt. Zinu, ka daži orķestri brauca kaut kur pie jūras u.c., bet nu, reāli, tas ir tāpat, kā traku, iespundētu biti izlaist ārpusē-viņa to vien tik darīs, kā mēģinās kost. Ja ar to viss beigtos, bet vai jūs zināt, cik daudz iespēju, cilvēkam ‘’nelielā’’ reibumā, it kā viņš stundu būtu sēdējis samenes dušā, paver taure rokās? Es jums pateikšu-viens cūka Tev naktī var sākt pūst ausī zaudētu derību dēļ, divi jenoti, atvainojos, tubisti var sākt tēlot samurajus ar aizmigušo meiteņu flautām (tas izskatās, kā cīņa ar lāstekām, ar katru mirkli ierocis kļūst mazāks, bet jautrība vēl lielāka, bet tas vēl ir nieks, jo nekas, atkārtošos NEKAS nav sliktāks par ‘’starpinstrumentu cīņām’’, jo, ziniet, parasti tā ir vienkārša diskusija, bet šajā gadījumā tā ir īsta cīņa-‘’stiprākajiem un gudrākajiem’’ pārstāvjiem piedaloties dažādās disciplīnās-1) tālmešana (uzvarēja klarnetists, bet viņa rezultātu neieskaitīja, jo viņš nebija uzlicis ‘’mēlīti’’-mēs taču par godīgu sportu-neesam jau galīgi nezvēri
2) izturības pārbaude-no Mūsu stāva jumta(labi, ka pirmais, nevis kā pagājušajos svētkos(without coments) brīvajā lidojumā tika laisti instrumenti. Kas jūsuprāt uzvarēja? Noteikti Jūs domājat, ka uzvarēja tuba, bet ne gluži, uzvarēja TUBISTS, jo viņš ar spēļu tiesātāju (vienīgo fagotistu), sarunāja, ka sava vismīļākā instrumenta(kurš dažreiz viņam pildīja bļodas funkciju, uzreiz pieminot, ka to tik nākošajā dienā pamanīja OTRS tubists saprotot, ka viņa kurpes sākotnēji nebija Melnas) vietā leca pats. Saprotiet, tas nav tā kā lekt bērnu bumbiņās-tas ir riktīgs metāls. Viņā bija vērojama spriedze, sviedru lāse nopilēja no viņa labā vaiga, bet viņš saņēmās un lidoja, jo pēc otra tubista bļāviena;”Mēs uzvarēsim!!!” un spēriena pa pakaļu, viņš lidoja, lidojums gāja bez problēmām, tikai piezemējoties uz mežraga, viņš no izteikta basa, pēkšņi, nezin kādēļ, pārgāja uz nedaudz neprecīzu mecosporānu...