Dullā pensionāra dienasgrāmata 42

Rīts sākās ļoti jauki, ar auzu putru un lielu sviesta kluci tai pa vidu, kā punkts uz i. Kas man atgādināja Mura pieķēzīto kasti brokastīs. Saldajā dabūju vitamīnus, lielu šprici dibena vaigā no Zinaīdas maigās vīrišķās rokas. Atvainojos Zinaīdai par vakardienu un apsoliju būt paklausīgs vecis. Zinaīda atplauka smaidā, kas pārvērtās izpuvušu un trūkstošu zobu smaidā. Bet dāvinātam zirgam zobos neskatās, un dabūju pļauku sejā. Iepazinos ar dažiem cilvēkiem, piemēram, ar Jāni totāls muļķis. Sēž pret sienu un lūr vienā punktā, bet mākslnieks liels. Iedod krāsas un audeklu. Pāris stundās tapa Kliedziens kopija. Tad vel jauns čalis Džastins, esot bijis populārs dziedātājs, bet tagad ir nokļuvis šeit. Tagad spēj vienu dziesmu dziedāt visu laiku, Ar mani atkal runā kaijas. Un citplanētieši šo gribot nolaupīt un izvarot. Tā ir ka aizraujas ar benzīna ostīšanu. Pārostījās čalītis! Te vel ir daudzi un dažādi cilvēki.
Kļuva garlaicīgi. Pierunāju Džastinu uzdiesāt, Pēteri uzsist ritmu un balle varēja sākties Paķēru smuko māsiņu Noru, uzgriezām labi valsīti. Nedomāju ka jauna māsiņa tik labi dejos. Pēc tam pievienojās pārējie. Viss bija labi man ar Noru līdz sajutu asu un smagu sitienu pa pakausi. Pagriezos un tur viņa bija, domāju Zinaīda bet nē, mana vecene kas ar somu rokās kur iekšā ķieģelis vicinās. Saucās ievilka ar somu man pa pakausi. Izauga man tur tagad rags. Vecene lamājas, lai beidzu dejot ar to skuķi. Vecais jāklis! Un tas tā turpinājās kādu stundu, viņai apnika un aizgāja.