Laiski slīdot pa RIMI veikalu tirdzniecības centrā Alfa, es pamanīju, kā vientuļā māte, kura pieliekusies no apakšējā plaukta centās paņemt kādu balto salātu mērci. Šī poza atsedza viņas tvirto pilnmēnesi- bumbiera formas dibenu. Līdz rudenim ir vēl tālu, bet es jau gribēju novākt bumbiera ražu. Visam šim krāšņajam skatam akcentiņu piedeva viņas mazais puika, kas viņai izmisīgi raustīja aiz iespīlētajiem svārkiem brēcot: “Mammu es gribu zaldātiņus”. Šī raustīšana bija kā brīnišķīgs saullēkts manām acīm, kas atsedza viņas melno stringu maliņu. “Nu, parauj vēl zemāk!!!”, es pie sevis nodomāju, bet manas vēlmes šī skaistā milfa pārtrauca ar frāzi: “Nomierinies Edgar, Tev jau mājās pilna kaste ar tiem plastmasas sūdiem.” Mirkli pirms man ienāca prātā doma, ka jāaiziet pie šīs jaukās būtnes un jāpaprasa vai tomēr viņa nevēlētos, lai es palīdzu ar baltās mērces sagādāšanu, ja ne uz salātiem, tad vismaz uz viņas tvirtā bumbiera, es pa ausu galam dzirdēja kādu sarunu.
Divi jaunieši, kas pēc izskata izskatījās pēc datorspēļu pavēlniekiem un dīvānā pirdējiem stāvēj pie tualetes papīra plaukta: “Es ņemšu šo lēto uz atlaidi”, vien no viņiem sacīja un sniedzās pēc rozā krāsas tualetes papīra. Otrs tikmēr iesaucās: “Kas Tu galīgi gejs esi palicis? Varbūt vēl klāt nopērc tādas pašas krāsas dildo un izdrāz sevi brūnajā taciņā!!” Pirmais uzreiz atrāva rokas no rozā tualetes papīra: “Da tas jau tikai joks, es nekad neņemtu rozā papīru, tas ir domāts tikai pidarasiem, kas to vien dara kā stumda sūdus”. Abi kādu laiku smējās par debīlo atklāsmi.
Dirsa ir kā akls ciklops, kas neprasa greznību. Tā ir resna daltoniķe bez redzes un ožas. Tai vienalga ar kādas krāsas tualetes papīru tu to slauki, jo galu gala rezultāts būs vienāds. Tas papīrs kļūs brūns, smirdīgs un tiks izmests podā. Viss, kas tai nepieciešams ir mīksts tualetes papīrs nevis ar smilšpapīra efektu. Tāpēc mana dirsa slaukot ar šo mīksto rozā dirsas paklājiņu būtu tikai pateicīga. Es uzņēmu staltu stāju un gāju sīko pidriķu virzienā. Izgājis viņiem pa vidu un nedaudz uzgrūžoties vienam ar plecu es paņēmu uz akciju izlikto rozā tualetes papīru. Ielicis groziņā to es pagriezos pret viņiem un sacīju: “Kas ir sīkie sūdu stumdītāji, nemāk pat tualetes papīru bez mammas palīdzības izvēlēties?”. Viņi stāvēja ar atkārtām mutēm. Es gāju atpakaļ. Aiz muguras varēja dzirdēt strīdu: “Dzirdeji, ko viņš uz Tevis teica sūdu stumdītāj?!! Ņemšu rozā, tas ir krutākais!”, “Pats tāds, viņš uz Tevi to teica!!” Gāju lūkoties, lai novāktu bumbiera ražu, bet viņa jau bija tālēs zilajās. “Bļeģ, nafig man vajadzēja iet pēc tā papīra, es tak vakar jau vienu paku nopirku!!”, noteicu un mans vēdērs nelāgi iekurstējās. Tas bija kā signāls, ka darbiņš būs rozā tualetes papīram. Smaidīdams devos kases virzienā un pie sevis dungoju dziesmu "Jūdas graši-Šodien iešu dirst".
