Šajās rakstu sērijās būs dažādas interesantas ziņas par tehnoloģijām, zinātni, astronomiju, fiziku un saistītām tēmām. Seko un saņem jaunumus!
Tech ziņas4
75
5
Ķīniešu roveris Chang'e 4 ir nolaidies uz Mēness tumšās puses
Ķīnas centrālā televīzija šodien ir paziņojusi, ka Ķīnas roveris Chang'e 4 ir nolaidies uz Mēness tumšās puses. Līdz šim vēl neviens to nebija izdarījis, vismaz publiskots tas netika.
Rovera nolaišanos koordinēja vairāki satelīti, kuri padeva signālu no Chang'e 4 uz Zemi.
Chang'e 4 tika būvēts no Chang'e 3 rezerves daļām, faktiski identiskas misijas, kas palaida roveri Yutu 2013. gadā uz Mēness redzamo pusi. Aparāts ir piezemējies Fon Karma Krāterī - vienā no neizpētītākajām Mēness daļām 2 kilometru garumā un 10 kilometru dziļumā.
"2019. gada 3 janvārī 10:26 pēc Ķīniešu laika (04:26 Latvijas laiks) aparāts Chang'e 4 veiksmīgi nolaidās uz Mēness neredzamās puses."
Mēness aprāts arī uz Mēness virsmas piegādāja alumīnija konteineri ar sinepju sēklām, kartupeļiem un zīdtārpiņu olām. Tiek gaidīts, ka jaunā Mēness aparāta versija funkcionēs 3 mēnešus, bet pec tam tā darbosies gaidīšanas režīmā.
Astronomi minēja, kā izskatīsies Ultima Tule asteroīds. Izrādās, ka tas ir līdzīgs sniegavīram.
New Horizons zonde ir atsūtījusi uz Zemi pirmo skaidru attēlu ar Ultima Tule asteroīdu - pašu tālāko tāda veida kosmisko ķermeni, kas ir šodien zināms zinātnei.
Ultima Tule - asteroīds, kas atrodas netālu aiz Plutona orbītas, Koipera joslā. Tā izmērs - no 25-45 km, astronomi to pirmo reizi atklāja ar orbitālā teleskopa "Habbl" palīdzību. Kosmosa ķermenis ir vai nu anomāli garenīgs sferoīds, vai arī asteroīdu pāris, kas savienojies, kā arī iespējams putekļu mākonis.
Asteroīda forma ir palikusi par vienu no zinātnieku galvenākajiem jautājumiem. Visticamāk, ka objekts ir tā saucamais kontaktu dubultā sistēma no diviem nelieliem ķermeņiem, kas "sakusuši" viens ar otru.
Agrāk astronomi no New Horizons misijas atklājuši asteroīdam Ultima Tule (2014 MU69) dīvainu iezīmi - kosmosa kermeņa spīduma intensitāte nemainās tā rotācijas laikā.
Japāņu zinātnieki ir iemācījušies iegūt elektrību no siltuma.
Japāņu pētnieki ir izstrādājuši lētu, elastīgu materiālu, kas varētu palīdzēt iegūt no siltumu un pārvērst to elektrībā.
Japānas pētniecības komanda ir izstrādājusi lētu, liela mēroga un elastīgu termoelektrisko ģeneratoru, kam ir augsta mehāniskā drošība un kas var efektīvi pārvērst siltumu elektrībā. Rezultāti tiek publicēti žurnālā Advanced Materials Technologies. Termoelektriskā pārveidošana ir viena no pievilcīgākajām metodēm zemas temperatūras (150 ° C vai zemāka) siltuma pārveidošanai elektrībā. Tomēr piemērotu iepakošanas tehnoloģiju trūkums termoelektriskās paaudzes moduļiem, kas var darboties robežās no 100 līdz 150 ° C, ir kavējis šīs tehnoloģijas plašu izmantošanu. Turklāt izmaksas par moduļu ražošanu elektroenerģijas ražošanai istabas temperatūrā bija augstas. Šajā pētījumā Osakas Universitātes zinātnieki ir izstrādājuši lētu metodi termoelektriskās paaudzes moduļu ražošanai, saglabājot konversijas efektivitāti.
Viņi uzstādīja mazas termoelektriskās pusvadītāju mikroshēmas uz elastīga substrāta un spēja panākt drošu un stabilu elektrisko kontaktu savienojumu. Viņi nosauca savu izgudrojumu par FlexTEG. Viņu moduļa unikāla iezīme ir paralēlā elektrodu integrācija, kas ļāva moduli saliekt jebkurā virzienā. Elektrodu paralēlā izlīdzināšana mazināja atsevišķu termoelektrisko pusvadītāju mikroshēmu mehānisko slodzi, tādējādi uzlabojot moduļa vispārējo mehānisko uzticamību.
Google ir saņēmusi atbalstu no ASV valdības radara kustības sensora izstrādāšanai
Nākotnē tas varēs pārvēst roku kustības ierīces komandām.
Google Alphabet Inc. nodaļa saņēma ASV normatīvo apstiprinājumu radara kustības sensora izstrādei - Project Soli. ASV Federālā sakaru komisija paziņoja, ka lēmums "kalpos sabiedrības interesēm, nodrošinot novatoriskas ierīces kontroles funkcijas, izmantojot bezkontakta žestu tehnoloģiju."
Sistēma izmanto plašu staru radaru, lai atklātu un uztvertu rokas kustības, pārvēršot tās par mobilo ierīču komandām. Tomēr līdz šim tehnoloģija ir bijusi ierobežota, un daži uzņēmumi, tostarp Facebook, apgalvoja, ka nepieciešamie augstie frekvences līmeņi var traucēt esošajai tehnoloģijai. Tagad Soli darbosies augstākos līmeņos nekā pašlaik atļauts.
Uzņēmums norādīja, ka, lai gan kontrole ir virtuāla, mijiedarbība ir fiziska un atsaucīga, jo atgriezenisko saiti rada taustes sajūta.
Google norādīja, ka virtuālie instrumenti var tuvināt cilvēka dabiskās kustības precizitāti, un sensors var tikt iebūvēts valkājamas ierīcēs, tālruņos, datoros un transportlīdzekļos.
Martā Google aicināja sakaru aģentūru ļaut savam interaktīvajam Soli radara sensoram darboties 57-64 GHz frekvenču diapazonā, kas atbilst Eiropas Telekomunikāciju Standartizācijas Institūta standartiem.
Tev patiks šie raksti
