Vai Tev kādreiz ir gadījies runāt ar saviem draugiem par kādu tēmu, tad vēlāk, ieejot Facebook, redzēt reklāmu tieši par šo tēmu? Šāda pieredze ir bijusi daudziem cilvēkiem. Līdz šim, šādi apgalvojumi ir bieži vien tikuši norakstīti uz paranoju vai konspirācijas teorijām – reklāmu sniedzēji jau tā ievāc daudz informācijas par Tevi bez nepieciešamības izmantot telefona mikrofonu. Bet aizvien vairāk pierādījumi norāda uz to, ka, iespējams, tas tiešām notiek. Lasi tālāk…
Ir svarīgi saprast to, ka mūsu telefoni vienmēr mūs “noklausās”. Tas ir nepieciešams, lai strādātu viedtelefonu balss aktivizācijas funkcijas – “Ok, Google” un “Hey, Siri” kā piemēri. Ievāktā informācija no vides skaņām gan paliek mūsu telefonos, kur tā tiek izmantota pēc nepieciešamības. Aplikācijām, kā piemēram Facebook, gan ir iespēja piekļūt šiem telefonā glabātajiem datiem.
VICE autors Sam Nichols intervēja drošības konsultantu Peter Henway, kurš skaidro, ka, iespējams, ik pa laikam kādi no ierīces ievāktajiem audio datiem nokļūst tādu aplikāciju kā Facebook un Instagram rīcībā. Šīm aplikācijām var būt neskaitāmas frāzes, kuru noteikšana caur mikrofonu var izraisīt datu nosūtīšanu uz programmu, lai tie tiktu izmantoti reklāmas nolūkos.
Šie apgalvojumi nav tikai paranoja, kas balstīta uz cilvēku stāstiem. Visa vajadzīgā tehnoloģija šī mērķa sasniegšanai jau eksistē un var tikt viegli izmantota. Lai gan nav skaidri pierādījumi šim apgalvojumam, tehnoloģijas esamība un fakts, ka tas nav aizliegts ar likumu, paver iespējas jebkurai korporācijai šādi rīkoties. Tomēr noklausīšanās priekš reklāmas nolūkiem neapdraud mūsu personisko informāciju, jo Eiropas Savienības regulas pieprasa to, ka jebkādi personības identificēšanas dati ir noņemti vai slēpti, kad informāciju izmanto mārketingam.
Nichols pārbaudīja šos apgalvojumus praksē. Divreiz dienā piecu dienu garumā, viņš izmēģināja dažādas frāzes angļu valodā sava viedtelefona tuvumā, lai redzētu to, vai mainītos piedāvāto reklāmu klāsts tādā aplikācijā kā Facebook. Tas tiešām notika – pēkšņi uzradās reklāmas par universitātes programmām, lētām drēbēm un mobilo datu plāniem – reklāmas, kas bija tieši saistītas ar eksperimentā izmantotajām frāzēm.
Mierināt mūs var fakts par to, ka pat ja šāda situācija ir patiesa – mūsu dati ir drošībā, jo tos izmanto tikai reklāmu atbilstības veidošanai un kompānijas, kas rāda šīs reklāmas, pašus datus nesaņem. Google un Facebook savāc mūsu datus, lai veidotu profilus par cilvēkiem un saliktu grupās, kuras reklamējošās kompānijas izvēlas, lai uzlabotu iespējas, ka mēs uzspiedīsim uz tā piedāvājuma.
Google un Facebook noliedz to, ka izmantotu telefonu ievākto informāciju no mikrofoniem. Atceries arī to, ka šīs kompānijas ievāc ļoti daudz datus par Tevi no dažādiem avotiem. Izmantot mikrofonu noklausīšanās nolūkos pat nav vajadzības, jo viss, ko darām internetā, jau tā tiek novērots un reklāmdevējiem sniedz ļoti plašu profilu par mūsu interesēm. Pat ja šī informācija tiek ievākta, pagaidām mums nekas nedraud – funkcija visdrīzāk nestrādā latviešu valodā.
Tā ir tīrākā d*ršana pašā pamatā. Kā gan ievāktā informācija par lietotāju var palikt anonīma, ja balstoties uz to Facebook vai kāda cita vietne rāda individuliazētas reklāmas?
Ar čomiem šito pārbaudījām - Runājām par konkrētu tēmu ieslēgtā mikrofonā pie datora (Ieraksts tika veikts programmā, kura nav saistīta ar internetu - OBS + ieraksts nekur netika augšupielādēts, tas tikai atradās uz datora) un pēc tam redzējām ar tēmu saistītas reklāmas feisbukā un torrentu lapu reklāmās. Savam portatīvajam kameru neesmu aizlīmējis - reiz feisbuks man ieteica nopirkt grupas "Kreator" t-kreklu, lieta tāda, ka tās pašas grupas t-kreklu biju iegādājies pirms mēneša, grupas mūziku nebiju klausījies vai neko par grupu nebiju meklējis tajā laikā, tikai pāris reizes sēdējis ar viņu pie datora. Viņi zin visu. 
Manis pēc... tas var klausīties mani cik tīk. Vienīgiais, ko tie dzirdēs... ir mani piesitieni pa klaviatūru un alus bundžas saspaidīšana, pēc tās izdzeršanas. 
