Manu telefonu evolūcija.35

Citiem seko vēl kāds augstākas pakāpes krāsainais telefons, bet man nē.
MOTOROLA C113.
Īsti neatceros kā pie tā tiku, bet sākumā ar to nebiju apmierināta.
ar laiku sāka patikt. nebija krāsainais telefons, bet zila krāsa arī nebija slikta.
bieži spēlēju spēlītes tajā, baigi labās bija, cik atceros. Ar laiku noņēmu priekšējo korpusu, nu tā lai spilgtāk spīd tā zilā gaismiņa.
Mūsu likteņi šķīrās kādā klases braucienā ar velosipēdiem.
Bija neliela sadursme ar riteņiem, ielidoju grāvī ar plēstu lūpu. vēlāk tikai pamanīju , ka telefona nav. ļoti skumji, ka neatradu.
kopumā telefons ļoti patika.

Pēc tā neveiksmīgā gadījuma ar motorolu, vecmamma atdeva savu veco. SIEMENS C35.
Telefons arī nekrāsains. šoreiz ar zaļu krāsu. Sākumā domāju, ka antena telefonam domāta tikai tāpat, bet izrādījās, ka ļoti pat vajadzīga. Nezināmu iemeslu pēc es to nograuzu ;D 
Ar īsziņu rakstīšanu ilgi nevarēju tikt galā, jo nezināju kur atrodas atstarpes. 120 rakstu zīmes bija iespējamas.
telefons vēl joprojām strādā, bet zonu neķer ;D

Un tad manās rokās nokļuva šis rozā draugs. MOTOROLA V3.
Telefons angļu valodā, tas nesagādāja grūtības. Patika tas ekrāniņš kurš rādīja saņēmtos zvanus un īsziņas.
patika, ka varēja arī fotografēt redzot sevi šajā mazajā ekrāniņā.
Žēl, ka ar laiku telefona lādētājs noplīsa, pamainīju kādus 3 lādētājus, bet nu tagad jau neko darīt.
Daudz bija attēlu telefonā, jo ar MP3 kaut kas nebija .
Žēl, ka lādētājs noplīsa, domāju, ka būtu to lietojusi pat tagad.

Un tad es nezināmā kārtā ieguvu šo. SIEMENS C 75.
Liekas tāds vīrišķīgs telefons, bet man citu iespēju nebija. Jositick jau nedaudz nojāts bija. Daudz jautru spēlīšu bija telefonā.
Dažas pogas sprūda, vai vispār nereaģēja. Ar to nodzīvoju iespējams 3 mēnešus. Nebija lemts.
Īsti neatceros , kas ar to notika, vai nu baterija negribēja dzīvot, vai nu kāda cita vaina.
Telefons patika, jo cita man nebija. prieks, ka uz to laiku vispār bija telefons.

Un tad es savās rokās ieguvu savu pirmo touch telefonu. LG KP-500.
Pirmais iespaids , wow, kruts telefons, ar irbulīti, forši forši.
Bija gandrīz visas ērtības- internets, bluetooth. Kamera 3 megapikseļi. likās ļoti labi, visādi varēja bildes apstrādāt. Kaut gan video nebija tik labs, raustījās attēls, nebija plūstošs. Bet to arī varēja apstrādāt, pievienot mūziku, un uzrakstus.
Bija arī tāds kā paint's telefonā. Tas ļoti patika, dažādas krāsas un iespējas kā zīmēt.
Šis telefons bija pie manis apmēram 2 gadus. Jau uz šo 2 gadu beigām telefons sāka nereaģēt uz pieskārienu, ļoti bremzēja, un ekrāns bija riktīgi noskrāpēts. [kā redzams attēlā].
Sākumā ekrānu mazgāju ar spēcīgām smaržām, tad vēl vilka, un bija okay, bet ar laiku nelīdzēja ne manas smaržas ne bezjēdzīgā psihošana.
Tad es pazaudēju arī irbulīti. Tad nu noslēdzās 2 gadu ilgā kopdzīve ar šo jauko telefonu. Vēljoprojām tas strādā, tikai jānomaina ekrāns.

Pēc iepriekšējā telefona man vajadzēja telefonu ar pogām. Un tad nu es iegādājos šo NOKIA X2-01.
Tiešām ļoti patika šis telefons. Qwerty klaviatūra ļoti ērta, un ļoti viegli bija rakstīt sms. Citiem kaitināja tā skaņa rakstot, bet nu bija jāsadzīvo.
Ļoti pārsteidza ka tik "krutam" telefonam ir tikai VGA kamera, to prakstiski neizmantoju, ja vienīgi bildēju špiķerus un nozīmīgus paziņojumus.
Bieži izmantoju internetu,opera mini. Baterijas ilgums bija nedēļa. Tas ļoti priecēja, un patika.
Vispār labs telefons. Telefons vēlāk nokļuva mammas īpašumā.

Un tad manā dzīvē notika vislielākais risks. Iegādājos telefonu ebay'ā. HTC Desire.
Lietots, bet ļoti labā kārtībā.Lietoju to apmēram 3-5 mēnešus. Kaut gan baterija ir galīgi nojāta, ir okay. telefons tur tikai 1 dienu, ja to nelietoju, tad iespējams 2 dienas.
Kamera 8 mpx, liels ekrāns, WIFI. viss ko vēlos. un tas tā teikt pirmais mans Andrīts.
bet nu otrajā dienā kko sačinīju ar atmiņās kartes vietu, tā kā tagad nevaru fotografēt, izmantoju to , lai klausītos mūziku , sarakstītos un sazvanītos.
Pilnīgi pietiek. Ja ir pieeja izmantoju arī WIFI. Ļoti patīk šis telefons.
Ar to jūtos kā 21.gs cilvēks.

Paldies, ka lasījāt!