Kā izskatās nākotnes lidmašīnas?7

Fly-By-Wire (FBW), sistēma, kas ir pārņēmusi iepriekšējo mehānisko lidmašīnas vadības sistēmu uz pilnībā elektronisku - viens no mūsdienas aerokosmiskas tehnikas brīnumiem. Iepriekšējās paaudzes lidmašīnas tika vadītas ar ļoti liela daudzuma dažādām trosēm, kabeļiem, hidraulikām, kas nozīmē lidaparāta paaugstināts svars. Turklāt, pēc ekspertu domām, izmantojot datora kursorsviru tiek pazemināta reālā lidojuma sajūta līdz datorspēlei.

Elektrodistances kontroles sistēma (EDKS, fly-by-wire) - sistēma, kas vada lidojamo aparātu no vadot signālus no vadības pults kabīnē (piemēram, no pults, stūras vai pedāļiem) uz aerodinamisko virsmu mehānismiem (stūre, pacelšanās nolaišanās spārnu mehānismiem) elektriska singāla veidā. Tāda tehnoloģija pirmo reizi tika izmantota ASV bumbvedējā "Vigilante" 1961.gadā.

Boeing, kā arī BAE Systems eksperimentē ar vadības automatizētu sistēmu. Kompānija piedāvājusi Boeing 737 MAX 8 и MAX 9 modeļos jaunu datorvadību. Tā palīdz apiet apgāšanos, ja lidmašīnas deguns ir pārāk pacelts augšā. Kaut arī speciālisti brīdina, ka ārkārtas situācijās šis instruments varētu nepareizi nostrādāt un nosūtīt lidmašīnu vienkārši "nirienā" pat ar rokas vadāmību. Jauno lidmašīnu rokasgrāmatāsnetiek teikts par to, ka ārkārtas situācijās Boeing vadāmība varētu mainīties un aviosabiedrības pārstāvi ir nelielā sašutumā, jo pati kompānija par to nav neko komentējusi. Turklāt, dāzi eksperti baidās, ka tieši šī jaunā funkcija noveda pie katastrofas Javas jūrā.

"Kā iepriekš vēstīts, īsi pēc pacelšanās jūrā iegāzusies pasažieru lidmašīna ar 189 cilvēkiem. Un arī šobrīd nav ziņu, ka kāds būtu izdzīvojis.

Indonēzijas lielākās zemo cenu aviokompānijas “Lion Air” lidaparāts bija devies iekšzemes reisā no galvaspilsētas Džakartas uz Bangkas salu. Katastrofā ir cietusi “Boeing 737” jaunākās paaudzes lidmašīna “Max 8”, ko aviokompānija saņēmusi tikai augustā.

Kā norādījis “Lion Air” vadītājs, īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots bija lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā tehniskas problēmas dēļ.

Pagaidām nav ziņu, kas tā bijusi par problēmu, taču laikapstākļi katastrofas brīdī bijuši labi.

Lidmašīnas nokrišanas vietā ir ieradusies meklēšanas un glābšanas komanda, kas turpina darbu. “Mēs esam atraduši lidmašīnas atlūzas un arī pasažieru ķermeņa daļas. Turpinām meklēt pašu lidmašīnu,” medijiem atklāja meklēšanas un glābšanas komandas pārstāvis Agus Nugroho.

“Lion Air” jau iepriekš bijuši vairāki nopietni incidenti, arī ar cilvēku upuriem. Un līdz 2016. gadam Eiropas Savienība to bija iekļāvusi nedrošo aviokompāniju “melnajā sarakstā”.

Sakarā ar milzīga skaita jaunu tehnoloģiju parādīšanos aviācijas nozarē neizbēgami rofas jautājums par mākslīgā intelekta un autonomo datora risinājumu izmantošanas drošību. Lai nodrošinātu gaisa telpas drošību SkyGrid izstrādā blokķēdes sistēmu, kurā glabāsies visi dati par bezpilotnieku aparāta lidojumiem. Apjomīgo datu daudzumu analizēs mākslīgais intelekts. Kā arī Neironu tīkls varēs nosūtīt visu informāciju par lidojumiem uz valsts aviācijas dispetčeru sistēmām.

Superātrās un bezpilota lidmašīnas

Šī gada jūnijā Boeing korporācija Atlantā konferencē prezentēja hipersonikas lidmašīnas projektu, kura divās stundās aizlidos no Ņujorkas līdz Londonai (5585km) un 3 stundās no Ņujorkas uz Tokiju (10860km). Lidmašīnas ātrumam ir jābūt par piecām reizēm lielākam, nekā skaņas ātrumam: tas būs vairāk, nekā 6000km/st. Lai salīdzinātu, maksimālais virskaņas pasažieru lidmašīnas ātrums pieder Concorde, kas pārsniedz skaņas ātrumu divas reizes. Pēc Boeing aprēķiniem, lai izstrādātu hipersonikas lidaparātu, tas aizņems ne mazāk, kā 20-30 gadus.

"Concorde" - britu francūžu virskaņas pasažieru lidmašīna (SPS), viens no diviem  (kopā ar Tu-144) tipa virskaņas lidmašīnām, kas atrodas komercionālajā lietošanā. "Concorde" tika radīta sadarbošanās rezultātā 1962. gadā. Kopā tika igatavotas 20 lidmašīnas. Pirmais prototipa lidojums notika 1969. gadā, bet komercionālā eksplautācija notika 1976. gadā. 27 gadu laikā regulārajos un čarterreisos tika pārvadāti vairāk, nekā 3 000 000 pasažieru. 

2000. gada 25 jūlijāviena no lidmašīnām iekļuva katastrofā pacelšanās laikā Šarl De Gol lidostā, katastrofā dzīvību zaudēja 113 cilvēki. Šī katastrofa apstādijāja "Concorde" lidojumus uz 1,5 gadiem. Pēdējos gados lidmašīnas parkā notiek lidaparātu modifikācija. Bet pēc lidojumu atjaunošanas sekoja virkne ar incidentiem, kuri vieni no ievērojamākajiem bija vadības stūres sekcijas atslēgšanās, kā arī degvielas noplūde, kas atslēdz dzinējus.

2003. gada 10. aprīlī British Airways un Air France paziņoja par sava parka "Concorde" komerionālo eksplautācijas beigšanu. 

Krievijā Centrālais aerodinamikas institūts , nosaukts pēc profesora N.E. Žukovsa (TsAGI) paziņoja par hipersoniskas pasažieru tipa lidmašīnas ar šķirdo ūdeņraža dzinēja izstrādi. TsAGI ģenerāldirektors Kirils Sypalo sacīja, ka vietējo ūdenraža dzinēja lidmašīnu izstrādāšana ir plānota 2030-2031. gadā. Plānots, ka hipersoniskās lidmašīnas pārvadās pasažierus.

Airbus, Rolls-Royce un Siemens paziņo, ka pēc 3 gadiem šaks pirmos vasaras E-Fan X hibrīdlidmašīnas testus. Tā konstrukcijas bāze ir ņemta no BAE 146 pasažieru lidmašīnas. Inženieri nomainīs vienu no 4 gāzes dzinēja turboventilatoriem uz hibrīda dzinēju. Tā darbu nodrošinās akumulatori un borta aviācijas degvielas ģenerātors.

Boeinga meitas uzņēmuma kompānija "Aurora Flight Sciences" jau 2019. gadā izlaidīs pirmo bezpilota lidaparātu, kas darbojas uz saules baterijām. Bezpilota zinātniskā lidmašīna Odysseus ir domāts priekš nepārtraukta lidojuma un klimatisko un atmosfērisko pētijumu vajadzībām. Izstrādātāji uzsver, ka Odysseus vareš lidot vairākus mēnešus no vietas no tā būs nulles kaitīgie izmeši atmosfērā. Galvenokārt Boeing lidaparātu izmantos laikasptākļu noteikšanai, kaut arī pielietošanas spektrs ir daudz plašāks - sakari, izlūkošana, zinātne. Boeing speciālisti atzīmē, ka var pārprogrammēt Odysseus atkarībā no uzdevuma.

Norvēģija dodās tajā pašā virzienā - ekoloģiski drošu lidojumu organizācija. Falk-Petersen, norvēģu valsts Avinor kompānijas galva, ka sākumā aviokompānija testēs "pārejas tehnoloģijas" - biodegvielu un hibrīda dzinējus. Kā arī Avinor plāno organizēt tenderi komercionālā reiza palaišanai izmantojot nelielu elektrolidmašīnu, kas domāta 19 cilvēkiem. Pirmie gaisa kuģa lidojumi tiek gaidīti jau 2025. gadā. No 2040. gada norvēģijā visiem lidaparātiem tuviem lidojumiem būs jāpāriet uz elektrodzinējiem.

Avinor AS - valsts kompānija ar ierobežotu atbildītu, kas vada lielāko daļu Norvēģijas valsts lidostas. Norvēģu valdība caur Transporta Ministrju kontrolē 100% noteiktā kapitāla. Pirmais sērijveida lidaparats, kas parādijās pārdošanā 1997. gadā, bija Alisport Silent Club. Tā dzinējs bija kWt jaudīgs.