Izplatītākie metināšanas veidi!71

MMA(111 process pēc ISO 4063 standarta) – Manual Metal Arc Welding(Manuālā Metāla Loka metināšana), jeb visiem zināmā metināšana ar elektrodu. Izmanto galvenokārt mašīnbūvē, celtniecībā un mājsaimniecībās pateicoties metināšanas metodes vienkāršībai.

Ieliec elektrodu turētājā, iestellē riktīgo metināšanas strāvu, piešķil elektrodu un metini. Piešķiļot elektrodu veidojas loks starp detaļu un elektroda galu ar paaugstinātas temperatūras zonu tādējādi sakausējot savā starpā metināmās detaļas. Elektrodu klāsts ir ļoti plašs, bet pārsvarā pēc pārklājuma iedala Bāziskajos, Skābajos, Celulozes, Rutila, Jaukto un Titāna rūdas.

MIG/MAG(131/135 process(pulverstieplei136/137)) – Metal Inert/Active Gas Welding(Metāla Inertā/Aktīvā Gāzes metināšana) – pusautomātisks metināšanas process inertas vai aktīvas gāzes vidē. Metināšana notiek padodot metināšanas strāvu uz stiepli, kura pieskaroties detaļai veido elektrisko loku. Izmanto galvenokārt rūpnīcās, ražošanas uzņēmumos un autoservisos. Pagaidām nezinu nevienu “svētdienas” lietotāju, kuram mājās būtu MIG/MAG metināšanas agregāts.

Metināšanas stiepļu izvēle ir tikpat milzīga materiālu ziņā, kā MMA metināšanai, piedevām te vēl nāk klāt pulverstieples.

(Nerūsējošā tērauda loksnes metināšana)

TIG(141 process) -Tungsten Inert Gas Welding(Volframa Inertā Gāzes metināšana) – metināšana ar nekūstošu volframa elektrodu aizsarggāzu vidē. Var metināt pilnīgi visus metālus sākot no parastā tērauda, līdz pat nerūsējošajam tēraudam, alumīnijam, titānam, magnija sakausējumiem.

Par aizsarggāzi izmanto vainu argonu(visbiežāk), hēliju(nodrošina padziļinātu penetrāciju, šuve būs dziļāka), laigan hēlijs ir diezgan dārgs, toties metināšana ar viņu ir jautra un argona/hēlija gāzu sajaukumu. Izmanto gan līdzstrāvu, gan maiņstrāvu, kā arī tiešo polaritāti (detaļa+, elektrods-) un apgriesto polaritāti. Ir iepējams metināt arī ar Pulsa funkciju, laigan dažos jaunākajos MIG/MAG agregātos tiek piedāvāta līdzīga funkcija.

Metinot parasti lieto atbilstošu piedevas materiālu, kas tiek piedāvāts dažāda diametra stienīšos, jo metinot bez tā, detaļai atdziestot veidojas spriegumi kuri var radīt plaisas.

Iespējama pusautomātiska stieples padeve loka zonā, ja ir tāda vajadzība.

Virs 200-250 A deglim lieto piespiedu slēgto dzesēšanu.

(Attēlā redzams pašizgatavots punkta kontaktmetinātājs)

RSW(21 process) – Resistance Spot Welding, jeb latviski kontaktmetināšana. Tiek realizēta ievietojot detaļu starp 2 elektrodiem, kurus ar speciāla mehānisma palīdzību piespiež pie metināmajām plāksnēm tādējādi ierosinot loka rašanos. Loka iedarbībā kontakta vieta sakarst līdz metināšanas temperatūrai un ar piespiedējierīces spiedienu tiek minimāli caurkalta. Atvirzot elektrodus loks pārstāj degt un detaļa ir sametināta.

Iepriekš minētais piemērs attiecas uz puktveida kontaktmetināšanu, bet ir arī kontaktmetināšanas paņēmiens ar rullīšiem, kur detaļa tiek vienkārši ielikta starp 2 patstāvīgi fiksētiem rullīšiem-elektrodiem un virzīta no sākuma uz beigu punktu, beigās iegūstot abpusēju simetrisku šuvi visā metinājuma garumā. Ir gan rokas kontaktmetināšanas ierīces, gan arī automatizēti kontaktmetināšanas darbagaldi un roboti. Pārsvarā izmanto rūpnīcās.

(Orbitālā metināšanas galva)

Orbitālā metināšana – metināšanas process, kur nekūstošs volframa elektrods, aizsarggāzu atmosfērā pārvietojas 360 grādus ap statiski nekustīgām metināmajām detaļām. Ar šādu metodi galvenokārt metina visa veida caurules.

Metināšanas ierīce sastāv no vadības bloka/kontrolera, kas ir integrēts strāvas padeves inventorā un ir viens vesels modulis, kā arī metināšanas galvas. Vaļējā tipa metināšanas galvās izmanto automātisko stieples padevi uz metināšnas zonu.

Metināšana notiek atverot metināšanas galvu un novietojot to uz abām savienojamajām detaļām. Pēctam, kad galva ir precīzi iestatīta paralēli topošajai metināšanas šuvei, tā tiek aizvērta un tiek palaista metināšanas programma. Uz metināšanas galvā esošo elektrodu tiek padota strāva un iebūvētais zobrats/elektroda turētājs sāk savu kustību pa metināšanas orbītu. Kad elektrods sasniedz savu sākuma pozīciju metināšana ir pabeigta. Vēlētos vēl pieminēt, ka metināšanas galvā atrodas pozīcijas sensors, kas sūta esošo elektroda pozīcijas stāvokli uz vadības bloku.

(Boilera orbitālā metināšana)

Ar orbitālās metināšanas palīdzību var savienot caurules ar minimālo sienu biezumu 1.6mm. Slēgtā tipa orbitālās metināšanas galvas(kā redzams 7. attēlā) izmanto līdz 170mm diametra caurulēm ar maksimālo sienu biezumu 3.5mm, bet lielāka diametra caurulēm atvērta tipa(skatīt 8. attēlu).

Par inerto gāzi izmanto argonu, hēliju, jeb to maisījumus, savukārt nekūstošie volframa elektrodi pārsvarā ir leģēti ar lantāna, cērija vai cirkonija oksīdiem, tādējādi palielinot vairākkārt to ekspluatācijas ilgumu salīdzinoši ar tīru volframu.

(Rotācijas berzes metināšana uz specializēta darbagalda, darbības princips līdzīgs metalapstrādes virpai)

Metināšana ar berzi – izšķir 2 metināšanas veidus.

Rotācijas berzes metināšana – viena no detaļām tiek iespīlēta nekustīgi metināšanas darbagaldā, kamēr otrai detaļai tiek piešķirta rotācijas kustība. Saspiežot detaļas kopā rodas berze un izdalās liels siltuma daudzums, kā rezultātā detaļas sakūst kopā. Atdziestot tās veido vienu veselu detaļu.

Lineārā berzes metināšana – tas pats, kas rotācijas metināšanas gadījumā, tikai notiek nevis rotācijas kustība, bet gan lineāra.

Metināšanas priekšrocība ir tāda, ka ļauj sametināt metālus, kuri citiem metināšanas paņēmieniem nepadodas, piemēram tērauds-alumīnijs, varš-alumīnijs, nerūsējošais tērauds-augsti leģēts karstumizturīgais tērauds(tipisks piemērs ir vārsts)

Termītmetināšana – izmanto galvenokārt vilciena un tramvaja sliežu metināšanā.

Tīģelī, kuram apakšā ir caurums ir iepildīts dzelzs oksīda un alumīnija pulvera sajaukums, kuru aizdedzinot ar magnija lenti veidojas aptuveni 2450C grādu augsta temperatūra atbilstoši ķīmiskajam vienādojumam - Fe2O3 + 2Al = 2Fe +Al2O3.

Kad ķīmiskā reakcija ir nonākusi līdz tīģeļa apakšai, tiek izkausēta drošības plāksne, kas sedz tīģeļa apakšējo caurumu un dzelzs kopā ar alumīnija oksīda sārņiem(kas noslāņojas pa virsu) ietek starp abām sliedēm. Maisījumam atdziestot tiek iegūta monolīta sliede.

Agrāk tika izmantots arī Latvijā, kā ir tagad, neņemos spriest. Ja kādam ir info šai sakarā, būtu interesanti uzzināt kas un kā :)

Mans raksts beidzot ir galā. Apsveicu visus tos, kuri izturēja līdz beigām un ceru, ka jums bija interesanti! 

Protams es zinu, ka ir ļoti daudz metināšanas paņēmienu, kurus es nepieminēju, piemēram lāzer-, ultraskaņas-, plazmas-, gāzes-, sprādzien-, -metināšanu u.t.t., kopsummā šo sarakstu varētu papildināt ar vēl 15-20 metināšanas paņēmieniem, bet es vēlējos iekļauties vienā lapā, nevis rakstīt memuāru un manuprāt šie paņēmieni savā nozarē ir visizplatītākie un ērtākie.

Vai man tas ir izdevies, par to jāspriež jums dārgie lasītāji, paldies par uzmanību!

Citi mani raksti atrodami >manā profilā<

***

Starp citu, kurš gan nepazīst spoku leģendārāko spoku SašaAleksandrs, kurš ir pats izgatavojis sev MAG metināmo aparātu priekš savas darbnīcas, kurš kalpo jau no 1988. gada un ies vēl tikpat ilgi. Ja vēlies uzzināt, kā un no kā tas tapa, spied

http://spoki.tvnet.lv/praktiskais/Uzklonets-Latvija/515249">>>>>>>>>>>ŠEIT<<<<<<<<<<