Smalko daļiņu piesārņojums 2014. gadā izraisīja teju pusmiljons priekšlaicīgus nāves gadījumus Eiropā, saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru. Gaisa piesārņojuma problēma neaprobežojas ar kontinenta industriālākajām valstīm – arī Latvijā un Lietuvā piesārņojuma līmenis ir bīstami augsts, apdraudot mūsu veselību un labklājību.
Šāda veida gaisa piesārņojums izraisa cilvēkos sirds, elpošanas problēmas, neatgriezeniskas DNS mutācijas, kā arī samazina paredzamo dzīves ilgumu. Smalko daļiņu piesārņojums sastāv galvenokārt no dažādu vielu vai materiālu cietām, sīkām daļiņām, vai šķidruma pilieniem, kas atrodami gaisā vai Zemes atmosfērā. Lielākā daļa no šī piesārņojuma rodas atmosfērā ķīmisku reakciju rezultātā no industriālā, automobiļu un enerģijas ražošanas radītā piesārņojuma. Bet tie nav visi piesārņojuma avoti – tajā, piemēram, iekļaujas arī gaisā sastopamās baktērijas.
Dažu veidu piesārņojumu var redzēt ar neapbruņotu aci (smiltis, putekļi, sodrēji), bet dažu atklāšanai nepieciešams elektronu mikroskops. Galvenais risks no šī visa rodas, jo daļiņas ir tiešām tik smalkas, ka tās var viegli ieelpot, kā rezultātā tās nonāk mūsu plaušās, mazākās partikulas – var pat nonākt asinsritē un radīt paliekošas sekas.
Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākā publikācija norāda uz to, ka 2014. gadā smalko daļiņu gaisa piesārņojums izraisīja 399 000 priekšlaicīgus nāves gadījumus Eiropā. Šis skaitlis gan ir aplēse, balstoties uz nacionālo iestāžu iesniegto informāciju un datiem, ko pēcāk EVA izanalizēja. Tas ir 8 procentu samazinājums uz visas Eiropas fona, salīdzinot ar 2013. gada aplēsēm. Latvijā, Igaunijā un Lietuvā situācija gan pasliktinājās. Kopumā no gaisa piesārņojuma 2014. gadā Eiropā mira aptuveni 534 471 cilvēku.
Viena no bēdīgākajām ainām tieši mūsu valstī ir PM 2.5 piesārņojuma jomā. Šis apzīmējums norāda uz daļiņām gaisā, kas ir 2.5 mikronus lielas diametrā vai mazākas – pašas bīstamākās, jo var viegli nonākt mūsu elpceļos. Turpretim PM 10 norāda uz daļiņām, kas ir 10 mikronus lielas vai mazākas, iekļaujot sevī ar PM 2.5 partikulas. Saskaņā ar pētījuma statistiku, Latvijā bija novērojami 109.4 priekšlaicīgi nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam tajā pašā gadā, uz 100 000 cilvēkiem bija 12.4 nāves gadījumi no satiksmes negadījumiem; 19.0 no pašnāvībām; un 299.3 no vēža.
Neskatoties uz tā gada bēdīgo ainu, situācija tomēr uzlabojas – ir redzami samazinājumi nāves gadījumos, piesārņojuma apjomos, kā arī lielākā daļa valstu virzās uz “zaļāku” politiku. Eiropas Vides aģentūras ģenerāldirektors Hans Bruyninckx uzskata, ka mums kā sabiedrībai nebūtu jāsamierinās ar piesārņojuma sekām. “Ar stingru rīcību un gudrām investīcijām videi draudzīgākā transportā, enerģijā un lauksaimniecībā mēs varam gan mazināt piesārņojuma problēmu, gan uzlabot mūsu dzīves kvalitāti,” viņš turpināja. Nobeidzot, šai satraucošai situācijai nav jābūt bēdīgām beigām un visdrīzāk tādas arī nebūs. Katrs no mums var dot savu kripatiņu ieguldījuma caur “zaļāka” dzīvesstila piekopšanas dažādās jomās – transports, apkure, elektrība, ēdiens utt., arī neapstājoties tikai pie gaisa piesārņojuma mazināšanas.
