Ģenētiski modificētas zivis, kurām panākta augšanas hormonu paaugstināta sekrēcija, eksistē jau vairāk nekā 25 gadus. Šo gadu laikā ģenētiski modificētajās sugās ir veikti neskaitāmi uzlabojumi, taču tās vēl joprojām nav nonākušas komerciālā pārdošanā. Galvenais iemesls tam ir grūti prognozējamie iespējamie draudi, ko ģenētiski modificēto zivju populācijas varētu radīt dabīgajām ekosistēmām un to sugām.
ĢM laši1
20
0
Jaunajā pētījumā uzmanība pievērsta ģenētiski modificētajiem lašiem un tam, kā to populācijas pieaugums varētu ietekmēt dabīgo savvaļas lašu populāciju.
Pētījumā noskaidrots, ka ātrāk augošie ģenētiski modificētie jeb transgēnie laši, kuru apetīte ir atbilstoši lielāka nekā dabīgajiem savvaļas lašiem, pēdējiem varētu radīt pārtikas trūkumu. Tomēr, kā noskaidrojuši zinātnieki, transgēno lašu apetītei savvaļā būtu arī nozīmīgi trūkumi, jo agresīvie barošanās paradumi tos padarītu par vieglākiem medījumiem.
Taču tas nenozīmē, ka savvaļas laši būs drošībā. Lai noskaidrotu ģenētiski modificēto lašu patieso ietekmi uz dabīgajām populācijām, nepieciešams atšķetināt sarežģītu iespējamo notikumu tīklu, ko izveidotu transgēno lašu barošanās paradumi.
Vai transgēno lašu salīdzinoši lielais barības patēriņš panāktu savvaļas dabīgo lašu populāciju pakāpenisku iznīkšanu? Vai tomēr to pārdrošā uzvedība ierobežotu populācijas pieaugumu? Kā norādījuši pētījuma autori, atbildes rašana uz šiem jautājumiem radīs lielu izaicinājumu cilvēkiem, kuriem nākotnē būs jāpieņem lēmumi saistībā ar ģenētiski modificētajiem lašiem.
Nākamais ar ģenētiski modificēto lašu introdukciju saistītais jautājums, ir iespējamie invāzijas scenāriji. Lai gan tiek uzskatīts, ka šībrīža transgēno lašu dzīvotspēja dabiskos apstākļos būtu zemāka nekā tās pašas sugas dabīgajām zivīm, nevar izslēgt iespēju, ka transgēnajiem lašiem varētu izdoties ieņemt alternatīvu nišu.
„Daudzi jaunie genotipi invazīvo sugu formā var veiksmīgi iedzīvoties jaunā ekosistēmā, pat neskatoties, ka to dabīgajiem radiniekiem ar konkrēto ekosistēmu evolūcijas vēsturē nav bijusi pilnīgi nekāda saistība,” norādījuši pētījuma autori. Ģenētiski modificēto lašu invāzija kādā citā ūdens ekosistēmā uz šīm iekarotajām dzīvotnēm un to vietējiem iemītniekiem radītu lielu spiedienu, kas, savukārt, varētu izraisīt dažādu sugu populāciju sarukumu vai pat iznīkšanu.
Lai atrisinātu ar iespējamo invāziju saistītos jautājumus, pirms lemt par ģenētiski modificēto lašu komerciālās tirdzniecības atļaušanu, ir jānoskaidro, kuri būtu potenciāli apdraudētie biotopi un kurās jomās transgēno lašu radītais ekoloģiskais spiediens varētu būt vislielākais. Turklāt viedoklis par to, ka lašu hibrīdi būtu mazāk dzīvotspējīgi, nekā savvaļas laši, nemaz nav viennozīmīgs. Citos pētījumos iegūtie rezultāti liecina tieši par pretējo – simulētos lašu dabīgās dzīvotnes apstākļos, ģenētiski modificētās zivis ātri vien kļuva par dominējošo sugu.
Zinātnieki uzskata, ka veiksmīga risinājuma rašanai šīm plaša spektra problēmām, būtu nepieciešams izmantot modelēšanas pieeju, kas balstītos uz novērojumiem par ģenētiski modificēto lašu uzvedību dažādos vides apstākļos (simulētās dabīgajās ekosistēmās). Jo plašākā vides apstākļu klāstā iespējamās sekas tiks izpētītas, jo lielāka ir iespēja, ka nākotnē mums izdosies izvairīties no scenārija, kurā ģenētiski modificētie laši varētu radīt neglābjamu katastrofu dabīgajās ekosistēmās.
Tev patiks šie raksti
