Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
304

Kādreiz Zeme bija Visuma centrs. Laikam ejot cilvēki izpētīja, ka Saules sistēma ir pavisam niecīga daļa no bezgalīga Visuma ar miljardiem zvaigžņu, ap kurām riņķo planētas. Šīs vārds ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē kustīgu zvaigzni. Ar neapbruņotu aci varēja ieraudzīt Merkuru, Venēru, Marsu, Jupiteru un Saturnu. Vēlāk tika atklātas arī citas planētas. Plutons un Ceres ir kļuvuši par pundurplanētām. Un Saules sistēmas izpēte turpinās, teleskopus ir nomainījušas kosmiskās zondes, ļaujot ieraudzīt agrāk apslēpto un radot jaunus jautājumus par anomālijas izcelsmes iemesliem. Kāpēc uz Titāna ir atmosfēra un vai uz Eiropas zem ledus slēpjas okeāns ar ārpuszemes dzīvību? Kāpēc uz Marsa ir augstākais kalns un dziļākā ieleja Saules sistēmā?

Cilvēks ir spēris tikai pirmos soļus kosmosa izpētē. Ceļošana uz citām planētām un zvaigznēm notiek tikai mūsu fantāzijā. Kamēr kosmiskās zondes ir izlidojušas ārpus Saules sistēmas cilvēks ir pabijis tikai uz Mēness. Plāni par kolonizāciju vēl tikai top. Varbūt, cilvēkam nonākot uz Harona, atklās, ka teorijas ir neatbilstošas un nepaskaidro tumšā plankuma izcelsmi.

Merkursnbspir pirmā planēta... Autors: Lestets Dīvainā Saules sistēma
1.

Merkurs ir pirmā planēta no Saules, ko 2008.g. devās izpētīt zonde "Messenger". Atrodoties tās orbītā 2 gadus, Merkura virsma tika pilnībā nofotografēta. Analizējot uzņemtos attēlus tika atklāts īpatnējs reģions, ko sākotnēji nosauca par Merkura "Zirnekli". Oficiāli tas tika nosaukts par Pantheon Fossae, jo reģiona izskats atgādināja Romas Panteona kupolveidīgo jumtu - no krātera atzarojas padziļinājumi. Centrā esošā krātera diametrs ir ap 41 km. Iespējams, ka krāteris ir izveidojies pēc padziļinājumiem, jo nekur citur uz Merkura līdzīgas struktūras nav atrastas.  

Starp Marsu un Jupiteru... Autors: Lestets Dīvainā Saules sistēma
2.

Starp Marsu un Jupiteru atrodas asteroīdu josla, kuras lielākais objekts ir Cererapundurplanēta 960 km diametrā. Pirmo reizi spoži plankumi tika pamanīti ar Huble teleskopu. Detalizētākas bildes kļuva pieejamas pēc Dawn misijas, kura vēl nav noslēgusies. Dawn zondes mērķis ir izpētīt asteroīdu joslas protoplanētas Vestu un CereruDawn atrodas Cereras orbītā sākot ar 2015.g. 23. aprīlī. Misijai turpinoties, zonde pāries no 13 500 km orbītas uz 375 km augstu orbītu, spējot uzņemt bildes ar 35 m izšķirtspēju. Pats lielākais gaišais plankums atrodas Okatora krāterī. Tas atstaro 4 x vairāk gaismas nekā apkārtējā virsma. Ir izteikti pieņēmumi, ka tas ir ledus vai sāļu nogulsnes.  

Neptūns ir pēdējā Saules... Autors: Lestets Dīvainā Saules sistēma
3.

Neptūns ir pēdējā Saules sistēmas planēta, kas atrodas 30 x tālāk no Saules nekā Zeme. Saņemot ļoti maz siltuma tā virsmas temperatūra ir -218 grādi. Par cik tas ir gāzes gigants, tad šeit var novērot atmosfēras procesus. Vētras, ar vēja ātrumu 580m/s. Tas, kas piesaistīja zinātnieku uzmanību Voyager 2 1989.g. palidojot garām planētai, bija tā plankumi. Uz zilās planētas fona izceļas liels tumšs plankums, ar mainīgām gaišākām malām. Zemāk ir gaišs plankums ar iesauku "Skūters", zem kura ir lielāks tumšs plankums. Visi trīs pārvietojas ar dažādiem ātrumiem. Atšķirīgās krāsās var norādīt uz sastāva un temperatūras atšķirībām.  

Viens no... Autors: Lestets Dīvainā Saules sistēma
4.

Viens no savdabīgākajiem veidojiem ir Saturna heksagonālā vētra. Tā atrodas ziemeļpolā un pēc izmēriem tajā varētu ietilpt divas zemeslodes. Pirmo reizi to izdevās ieraudzīt pateicoties Voyager 1 zondei un tā tika vēlreiz fotografēta Cassini misijas gaitā. Lai arī cik neticami tas neliktos, bet šī struktūra ir stabila un laika gaitā nemainās. Saturns ir gāzes gigants, kas ļoti ātri rotē. Tas ir iemesls vētru noturībai. Lai heksagonālā struktūra varētu izveidoties, vēju ātrumiem vajag atšķirties par noteiktiem lielumiem, ko ir izdevies arī pierādīt eksperimentāli.

Viena no karstākajām tēmām... Autors: Lestets Dīvainā Saules sistēma
5.

Viena no karstākajām tēmām ir iespējamā dzīvība uz Marsa. Planēta tiek detalizēti pētīta un tā varētu būt nākamā vieta, kur cilvēki apmetīsies uz dzīvi. Tomēr ir atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka agrāk uz Marsa ir bijis ūdens, bet līdz ar to varēja pastāvēt dzīvība, varbūt līdzīga tai, kas bija uz Zemes. Tā kā tā ir mazāka planēta un ātrāk atdzisa, līdz ar to zaudējot magnētisko lauku, kas aizsargātu atmosfēru un okeānus no Saules vēja, pierādījumi dzīvības eksistencei ir jāmeklē zem Marsa virsmas. Iespējamās fosilijas jau ir atrastas Marsa meteorītos. Varbūt visa dzīvība uz Zemes ir cēlusies no kāda mikrobiem pilna Marsa meteorīta? Tie ir pietiekami izturīgi, lai pārdzīvotu kosmisko ceļojumu.  

 

Nākotne kosmosa izpētes jomā liekas aizraujoša, bet vēlētos saprast kāpēc pēc pirmās cilvēka vizītes uz Mēness bija iestājusies pauze. Kāpēc zondes ir pētījušas Saules sistēmu, bet cilvēks vēl nekur nav devies? Varbūt par progresa virzītāju kļūs nepieciešamība pēc retzemju metāliem elektronikā, to ir daudz vairāk asteroīdos nekā uz Zemes. Kompānija "Planetārie resursi" 2012.g. paziņoja par rūdas ieguves uzsākšanu no asteroīdiem 10 gadu laikā. Vēl 7 gadi... 

0
304

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [3]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Fosilija
Spoku fosilijas ikonaFosilija 20.07.15 20:13
 
6
0

Cik reizes var teikt. Until you figure a space elevator, you're not going anywhere. 

Lestets avatars
Medaļa Gada SPOKS 2017Medaļa GremlinsMedaļa Gada SPOKS 2017
  Lestets 22.07.15 10:25
 
2
0

atbildot uz wtfs komentāru " Ceres = Cerera latviski. " Paldies, varētu pamēgināt izlabot, ja vien nav par vēlu 

wtfs avatars
Medaļa MaģistrantsMedaļa MaģistrsMedaļa Doktorants
  wtfs 22.07.15 10:23
 
0
0

Ceres = Cerera latviski.