Katrs sevi cienošs zolmanis jaunībā apzinās, ka uzreiz nebūs zoles lielmeistars, bet vecumā, ka arī viņš kādreiz ir bijis jauns.
Zolē lielais pats savas uzvaras kalējs.
Zaudēta zole nav rūgta tikai tam, kam cieša pārliecība, ka vispār var iztikt bez zoles spēlēšanas.
Spēlēt zoli vienkārši metot kārtis galdā – nozīmē nosist laiku, spēlē zoli domājot līdzi – nozīmē nepārtraukti vingrināt prātu!
Ir reizes, kad paskatoties uz savām kārtīm sanāk iedomāties – ja visi rokās esošie punkti būtu manos stiķos, es jau būtu uzvarējis.
