Vēl nesena pagatnē vārdu rūferi (roofers) varēja saprast tikai vienā nozīmē - meistari, kuri liek vai remontē mājas jumtu, latviski sakot - jumiķi. Bet, nu jau kādu laiku, vismaz jauniešiem, dzirdot šo vārdu rodas citas asociācijas. Tas asociējas ar jauniem cilvēkiem, kuru hobijs ir rāpšanās augtceltnēs, torņos, uz ēku jumtiem - pēc iespējas augstāk virs zemes, lai uzņemtu fotokadrus un iemūžinātu sevi selfijā. Es savus darba pienākumus veicot, jau esmu pieradis pie šādiem skatiem, taču parastajam cilvēkam, kurš pārsvarā pieradis pārvietoties tikai pa Zemes plakano virsmu, šādi kadri var likties nervus kutinoši. Būtu es reizes divas jaunāks, varbūt arī es pievērstos šādam hobijam, taču man adrenalīna pietiek jau ikdienā. Mani pārsteidz vienīgi tas, ka gandrīz nekad rūferu selfijos neredzu nekādas drošības ierīces, kas nodrošinātu pretkritiena aizsardzību. Laikam jau tajos gados dzīšanās pēc adrenalīna reizēm pārspēj veselo saprātu.
Šis hobijs ir izplatīts daudzās pasaules valstīs, taču šoreiz aplūkosim attēlus no Krievijas: Sanktpēterburgas un Maskavas rūferu ikdienas, kuri par sacenšas savā starpā - kura pilsētā tiks uzņemts krutāks "roofa" selfijs..
