Amerikāņu zinātnieki raduši izskaidrojumu tam, kāpēc ap Saturnu radušies gredzeni – tie veidojušies kā sekas tam, ka planēta uzsūkusi savus pavadoņus, atsaucoties uz kādas kosmosa pētnieces atklājumiem, ziņo žurnāls Nature.
Līdz šim zinātnieku vidū plašas diskusijas raisīja Saturna gredzenu sastāvs, kurā vairāk nekā 90% ir ledus. Šī iemesla dēļ līdz šim tikusi noraidīta teorija par gredzenu veidošanos no planētas pavadoņiem, jo tad vismaz puse no gredzenu sastāva būtu minerāli.
Neraugoties uz agrākajiem pētījumiem, saskaņā ar Robinas Kanupas no Dienvidrietumu kosmosa izpētes institūta ASV piedāvātajiem modeļiem Saturns pakāpeniski ir uzsūcis savus pavadoņus, kas miljardiem gadus atpakaļ riņķojuši tam apkārt, un tieši tā arī radušies gredzeni.
Zinātniece aprēķinājusi, ka pēc planētas izveidošanās, kas noticis aptuveni pirms četrarpus miljardiem gadu, ap to izveidojušies pāris liela izmēra pavadoņi, kuri bijuši pusotru reizi lielāki par Mēnesi.
Gravitācijas procesu dēļ pavadoņi laika gaitā iesūkušies Saturna dzīlēs - no tiem līdz mūsdienām kā atsevišķs debesu ķermenis saglabājies tikai Titāns. Šajā saplūšanas procesā kosmosā palikuši vieglākie ledus veidojumi, bet daudz smagākos minerālos kompetentus absorbēja pats Saturns.
Ledu, kas palika kosmosā, pievilka nākamā Saturna pavadoņa gravitācija, un cikls atkārtojās - kad notika Saturna pēdējā pavadoņa, kas bija pārvērties par milzu ledus bumbu, saplūšana ar planētu, ap Saturnu izveidojās milzīgs ledus "mākonis".
Šī "mākoņa" fragmenti bija dažāda izmēra un novietojās ap planētu dažādās vietās viena līdz piecdesmit kilometru rādiusā - tas arī kļuva par Saturna pirmo gredzenu, kas, salīdzinot ar mūsdienu gredzeniem, bija tūkstoš reizes smagāks.
Paralēli gredzena izveidei notika ledus "mākoņa" sairšana, jo ledus kluči tajā satriecās un sadalījās. Mūsdienās ledus gabaliņi Saturna apkārtnē vairs ir tikai krusas graudu lielumā, jo lielu daļu ledus absorbēja planēta vai arī tie zuda mijiedarbībā ar asteroīdiem un komētām.
