Tā kā ikdienā bildēšana man nozīmē - darba un privātās fotosesijas, nesanāk laika pieķerties " garām skrienošo mirkļu" bildēm, bet kaut kas ir atkal iekrājies.
Eh... vasara!
Tā kā ikdienā bildēšana man nozīmē - darba un privātās fotosesijas, nesanāk laika pieķerties " garām skrienošo mirkļu" bildēm, bet kaut kas ir atkal iekrājies.
Eh... vasara!
Kādā, mazliet miegainā stundā, man uzdāvināja feju pilnu rītu.
Tās klusi pulsēja agrajos saules staros, čubinājās rasas pilienos, kuras kā krellītes lipināja ap smilgām un āboliņiem, kušināja manu elpu - darinot to rimtu un mierpilnu. Fejas dzindzināja ar saviem spārnu galiem pie puķu kausiem un čukstēja viskošākās pasakas un dzirkstošākos stāstus. Tās vējoja un vēdīja pļavas smaržas, ļaujot manai Būtībai sajusties atkal un atkal stiprai.
Aizejošās Vasaras saullēkts. Kā vecmāmiņas dzintara piespraude tagad man atmiņā. Visai ziemai pietiks noteikti.
Ak, skaistie rīti...! Līdz nākošajam gadam, Vasara! Paldies Tev!
Piņķekļu piņķeklīgie Zirnekļu tīkli - austin saauduši rīta audeklu uz kā gleznot tagad man savu Dienu!
Reiz devos pastaigā, sarunādamās ar Pasauli un Jūru. Smiltis vizuļoja: kā Cita jūra ar saviem gliemežvāku viļņiem... . Tās es gan iemūžināju atpakaļceļā no skatu torņa, kuru man arī parādīja pavisam negaidīti. Kā pārsteigumu. Vien kušināja un mudināja, lai paspējam uz saulrietu.
Saulriets bezgala skaists un košojās starp smilgu smilgām.
Bija vajadzīgs piesēst un mirkli atvilkt elpu - lai aptvertu to plašumu un skaistumu, kas dāvāts. Saule, jūra, rimts vējš un mierpilns, kaiju pilns gaiss.
Vien mirkli pirms doties pastaigā, lai zīmētu smiltīs delfīnus un apbrīnotu gliemežvākus, vajadzēja piesēst un uz sarunu ielūgt tuvojošos saulrietu.
tavas bildes ir tik maigas un mierīgas, siltas... Tu laikam tā arī juties, kad tika iemūžinātas šīs bildes..
Patīk bildes, kuras skatoties es izjūtu emocijas.