Tātad, nebija ko darīt un izdomāju uzcept jaunu daļu. Izbaudiet, un jaukas pēdējās vasaras dienas!
Atvainojos par komatu, vārdu kļūdām, vakar nedaudz izklaidējos ar draugiem. 
Eh, mēs samaitātie 2. daļa6
202
0
No rīta pieceļos, esmu pēc vakardienas apstulbis un nesaprotu kur atrodos... Ieejot viesistabā saprotu ka esmu pie Jura. Kad jura piecēlās gājām pabarot viņa cūkas, un es apstulbu ieraugot šo..
Tātad nesajēgdams kas notiek, ejam ar juri pabarot viņa suni. Juris nevarēja viņu atrast tādēļ pa visu māju, kā debīli dzērāji, staigājām un kliedzām Hektoriņ, Hektoriņ... Beigās viņš pieskrien un es saprotu, Šis ir dublis Nr.2.... Ah*jena
Atceroties pagaišo reizi, centos neiet laukā, un neskatīties uz neko lieku. Izdomāju atrvērt skolas laiku "Piemiņas albūmu". Atveru, atrodu Juri, sevi, Annu, Hekčiku,Stoļku , Sotku, un Pīteru. Ātri izlasot viņa vārdu un uzvārdu saprotu ka nu ir sūdi, un jātin makšņeres..
Izejot laukā, neskatijos ne uz mašīnām, ne uz golfa laukumiem, bet gan vienkārši gāju.. Skatos pretī, taču, brauc jaunā smukā kaimiņiene kura Jurim ir iepatikusies, (viņs pat iemācijās viņas vārdu, 給它 Droši varat iztulkot 
) Nu tātad viņa brauc un domāju "Da nu nah*j, es pi*u mājās. (Tulkojumā jāsanāk Anna, bet ja nesanāk droši varat savu datoru un Google tulkotāju izmest pa logu..... 
)
Ejot pa ceļam uz mājām, nogriezos un gāju cauri parkam. Ejot, ieraugu lielu koku, daudz nedomādams domāju apskatīt to, jo kas gan slikts var notikt. Taču šis nebija parasts koks,šis bija MegadikBig koks... Reta suga kura atrodas tikai dažās pasaules vietās. Nu es Ah*jel un gāju tālāk...
Paceļam gāju gar upi, domādams ka tur ņihu*ā nebūs. Juris jau sen aizgājis salāpīties un zvana man. Es paceļu un pagriežos pret šo smuko pārīti. telefons izkrita un atkal man uz mana "Ābolēna" ir 2 krāni kuri smagi cīnas viens ar otru.
Saprotot ka nu ir dirsā, aizgāju uz parādi. Atņēmu Jurim mobilo, un izdomāju uzņemt fotkas.. Protams vienīgā kas sanāca bija šī. Un atkaj mana samaitātā domāšana paņēma priekšā manu loģisko domāšanu. Paņēmu Jura telefonu aizmetu tālu jo tālu un gāju uz mājām.
Paceļam uz mājām, izdomāju nopirkt ziemassvētku rotājumus, jo nu kādēļ gan nē? Ieejot veikalā skatos izbāzeņi stāv.. pieju tuvāk un protams no 360 grādiem man bija jānokļūst tieši šeit. Šis pielika punktu manam prātam un man jumts aizbrauca atvaļinājumā uz Grobiņu. Bet kas notika ar mani? Es paņēmu pirmo rotājumu un skriešus devos uz mājām.
Atnākot mājās neslēdzu TV iekšā, man pieredze jau ir. Izdomāju apskatīties, atsaiņot ko tad tur esmu nopircis. Protams, protams tam bija jābūt mazam elfiņam kurš tur rokās dāvanu kastīti no kuras ārā lien liels dildiķis...... Labi.. Ahu*ena... paņēmu pudeli Viskija un gāju vientulībā dzert.
Tev patiks šie raksti
