Vieni no vietējiem tīteņiem.
Meža plūmes un ķirši jau pilnos ziedos.
Vieni no vietējiem tīteņiem.
Meža plūmes un ķirši jau pilnos ziedos.
Tur iekšā bija pīles, bet nevar redzēt - bilde pārāk maza.
Visa zeme joprojām slapja - dzīvi māli nāk ārā. Brien kā pa purvu.
Man bija atstātas maija auzenes dīgt, bet lielās kaut kas jau ir noplēsis un kasies kā ar grābekli pa meža virsmu.
Dažas ok-izmēra atradu, salasīju.
Mazās dīgst. Viņas te augs kādu mēnesi.
Eh, ja es spētu atminēties kura sēne ēdama, kura nē, tad varētu savā pusē arī savākt kādu čupiņu meža labumu.
Man te bija pāris sēņu vietas, bet kopš vienā 'medību' reizē izdzirdējām divus brašuļus klaigājam kādā no slāvu valodu paveidiem - liekas, ka tas bija slovāku paveids, vairs nevienu baraviku atrast tajā vietā neizdevās. Toties viss bija jo rūpīgi izvandīts un izspārdīts - īsti slāviskā stilā lasītas sēnes.