Apciemošana pa naktīm; meitās iešana.
Ai, ai, jauna meita,
Tavu baiļu gulēšanu:
Kviešu salmi, balts palags,
Sarkans rožu vainadziņš!
Vai, Dieviņi, galva sāp,
Ar muguru nevarēju:
To darīja balta gulta,
Jauna puiša mīlestība.
Vai, Dieviņ, galva sāp
Jaunu zēnu gulējumu;
Labāk būtu gulējuse
Atvasīšu krūmiņā.
Ai, kaimiņi, ai, kaimiņi,
Nu mēs divi rēdzimēs:
Tev dēliņš, man meitiņa,
It vakaru vietu taisa.
Ai, kaimiņi, nāburdzēni,
Mūs mīlīgu dzīvošanu:
Jūsu meitas, mūsu puiši
Guļ uz viena paladziņa.
Vai, saimnieks, saimniecīte,
Lūko citu gājējiņu:
Kalpiņš guļ ar kalponi
Apakš vienās segenites.
Ai, tautieti tēva dēls,
Tavu labu tikumiņu:
Tēvs štelleja uz pieguļu,
Tu pie meitām gubenī.
Aiz to mūsu upmali
Līkti kārkli saauguši?
Jauni puiši noviļāja
Ar meitām gulēdami.
Aija~ilgi ~gulejos
Jaunu meitu ciemiņā;
Žēl, Dieviņi, lielu miglu,
Lai neredz izjājam.
Aizmirst vienu nevarēju
Jaunu puišu gulējumu:
Svārkiem sedza, mutes deva
Roziņ lika pagalvī.
Ak, tu salda zemenīte,
Tik mēlīti neaizriju;
Ak, tu rupja tautu meita.
Neļāvāti klātgulēt.
Ar meitām apgūlos
Baltu puķu siliņā.
Ūdens šņāce, akmens krāce,
Vēja māte stabulēja.
Ar meitām mīļi guļu,
Suņi, zaķi cauri skrēja;
Kad ar savu līgaviņu,
Ūdens cauri netecēja.
Es gulēju ar meitām,
Udens cauri netecēja;
Guļ ar savu ļaudaviņu,
Ar ratiem cauri brauca.
Ar meitiņu saderēju,
Kur šonakt gulēsim;
Sēžam siena šķūnītī,
Tur šonakt gulēsim,
Tur šonakt gulēsim,
Augumiņus mērīsim.