Sauszemes valis8

1994.g. turpat Pakistānā tiek atrastas kāda dzīvnieka atliekas, kuru identificē kā pakicetus pēcteci, kas dzīvojis pirms 48-49 mlj. gadu, un nodēvē par ambulocetus natos. Šis dzīvnieks jau ir vairāk piemērojies dzīvei ūdenī - tā ķepām starp pirkstiem ir izveidojusies peldplēve, bet zobu analīzes liecina, ka tas joprojām uzturējies saldūdenī. Ambulocetus natos vēl joprojām nav pietiekoši labs peldētājs un arī tā gabarīti (garums ap 3 m, svars ap 300 kg) nav gana iespaidīgi, lai konkurētu ar haizivīm un krokodiliem, kas tajā laikā dominēja jūrā. Ambulocetus natos pamatā uzturējās seklumā un medīja no slēpņa.

Apmēram pirms 46 mlj. gadiem ambulocetus natos nomaina radocetus. Šis dzīvnieks jau ir daudz labāk piemērojies dzīvei ūdenī - tā nieres atfiltrē sāli no Jūras ūdens, līdz ar ko tas pastāvīgi var dzīvot jūrā. Šie dzīvnieki bija sastopami jūrā starp Indiju (Indija tajā laikā bija sala, kas dreifēja Eirāzijas virzienā) un Eirāziju.

Radocetus bija vēl viens būtisks pielāgojums dzīvei ūdenī - sauszemes dzīvniekiem iekšējā ausī atrodas pēc izskata apmēram šāds līdzsvara orgāns (attēlā cilvēka līdzsvara orgāns), kas ir pildīts ar šķidrumu un sasvēršanās gadījumā šķidrums maina līmeni un attiecīgi receptori par to nosūta signālu smadzenēm. Radocetus šis orgāns bija ļoti niecīga izmēra un praktiski neveica savas funkcijas, līdz ar ko radocetus brīvi varēja peldēt ūdenī jabkādā virzienā un tas nedraudēja ar dezorientāciju un reiboni. Šis pielāgojums palīdzēja radocetus kļūt par lielisku peldētāju un veiksmīgi izvairīties no plēsoņu uzbrukumiem.

Pirms 39 mlj. gadu senie vaļi jau tiktāl pielāgojušies dzīvei jūrā, ka kļuvuši jau par dominējošiem plēsoņām - jūrās parādās bazilozauri. Šie dzīvnieki saniedz 18 metrus garumu un svaru 6-8 tonnas. Bazilozauru fosilijas atrastas Lībijas tuksnesī, kur tajos laikos atradusies sekla jūra.

Pirms 36 mlj. gadu bazilozauri izzūd, kas saistīts ar aukstāka klimata iestāšanos uz zemes. Polos veidojas ledus cepures, okeāna līmenis pazeminās, seklās jūras, kas bija bazilozauru dzīvesvieta, izzūd, bet, pielāgoties nirt lielā dziļumā pēc barības, tiem acīmredzot nav izdevies.

Paralēli bazilozauriem bija sastopami arī to mazākie radinieki - dorudoni. Tie bija apmēram 5 metrus gari dzīvnieki, vizuāli līdzīgi delfīniem. Gan bazilozauriem, gan dorudoniem vēl aizvien bija saglabājušās pakaļkājas, kas liecināja par to kādreizējo dzīvi uz sauszemes. Kļūstot aukstākam klimatam, dorudoniem izdevās pielagoties parmaiņām un tie izdzīvoja.

Pirms 30 miljoniem gadu dorudoni sastapās ar jaunu draudu - pasaules jūrās uzradās megalodons. šai haizivij, kuras garums saniedza 16 metrus, bet svars 46 tonnas, pretinieku nebija un dorudoni bija spiesti pārcelties uz dzīvi polārajos ūdeņos. Senie vaļveidīgie bija siltasiņu dzīvnieki un austajos ūdeņos jutās lieliski, ko nevar teikt par haizivīm, kuras bija aukstasiņu dzīvnieki.

Dzīvojot polārajos ūdeņos, vaļveidīgie attīstīja arī tādu maņu, kā eholokāciju, jo arktiskajās jūrās ūdens bija diezgan duļķains un redzamība bija ierobežota.

Šodien vaļveidīgo kārta aptver apmēram 90 vaļu, kašalotu, delfīnu un cūkdelfīnu sugas, kas gandrīz visas dzīvo jūrās un okeānos, izņemot četras upesdelfīnu sugas. Attēlā zilais valis - lielākais jebkad dzīvojušais dzīvnieks uz zemes. Ta svars 100 - 150 tonnas, bet garums 20-30 metru.

Kašaloti ir rekordisti niršanā - tie spēj ienirt līdz 3 km dziļumam un uzturēties zem ūdens 90 minūtes. Par kašalotu spēju ienirt šādā dziļumā liecina dažu dzīvnieku nāves gadījumi, tiem sapinoties zemūdens komunikāciju kabeļos šādā dziļumā.