local-stats-pixel fb-conv-api

Lietuvas latvieši (6)12

261 1

Iepriekšējās daļas var izlasīt
Lietuvas latvieši
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-1/690782">Lietuvas latvieši (1)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-2/691399">Lietuvas latvieši (2)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-3/691613">Lietuvas latvieši (3)
Lietuvas latvieši (4)
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Lietuvas-latviesi-5/691898

Tā parcilājot faktus par tautu vēsturi,
Vairs nezinu ko nosaukt par īstu latvieti -
Vai to, kas vācu jūgā ir plecus locījis,
Vai to kas svešā zemē jau sievu apņēmis.
Varbūt vēl meklēt leišos un citās zemēs ar,
Varbūt, ka vēl Tobago to šodien sastapt var.
Kāds teiks, ka Amerikā to šodien gana daudz
Un visās Valstīs Eiropā tie daudziem prātus jauc.
Nu visā plašā pasaulē dzimst tādu bērnu daudz -
Kas nezin latvju valodu, par latviešiem tos sauc.
Ja valoda ir svarīga, par latvieti lai sauc,
Še, latvju zemē Latvijā to palicis nav daudz.

1939.–1940. g. Latviju atstāja aptuveni 47 000 baltvāciešu. Par Lietuvas baltvāciešiem 1940.g. ziņojumā Berlīnei teikts, ka Lietuvā esot 40 tūkstoši, bet izceļoja 50 tūkstoši. Lietuvieši izsaka domu, ka 10 tūkstoši faktiski nebija baltvācieši, bet gan drīzāk baltvāciešos ieprecējušies citi vietējie iedzīvotāji un to ģimenes. Nav ziņu cik no tiem bijuši latvieši.
Piemērs no mana tēva radiem. Jau iepriekšējos rakstos minētajam manam krusttēvam sieva bija vāciete, viņi paši nekur nerepatriējās, bet viņu divas meitas gan, jo vienai vīrs bija vācietis, bet otrai viens no vīra vecākiem vācietis.
Vēl gribu pieminēt no Alkišķu puses Jāzepu un Pauli Urdzes, ko visi uzskatījām par īstiem latviešiem, arī repatriējās, jo viņu māte bijusi no vāciešiem. Abi brāļi Urdzes bija mācītāji, pazīstami pasaulē ar labdarības pasākumiem. Paulis pamatskolas laikā dzīvoja mūsu mājās, lai būtu tuvāk skolai. Šķiet, ka Jāzeps Urdze uzskatāms par patieso Lietuvas latviešu pretalkohola biedrības dibinātāju, ko mans tēvs vadīja vēlāk.
Padomju laikos Jāzeps Urdze vairākkārt atbrauca no Vācijas uz Latviju, lai tiktos ar savējiem, bet toreizējais režīms bija tāds, ka tālāk par Rīgu ārzemniekiem nebija atļauts braukt. Mans brālis veda tēvu uz satikšanos uz restorānu Rīga, kur pie galda viesu vidū bija arī čekas aģents.
Jāzeps Urdze apbalvots arī ar Triju zvaigžņu ordeni. Sk. iepriekšējā rakstā apbalvoto sarakstā. Par Jāzepu Urdzi var izlasīt http://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2003/01/21/?p=5
Tur izlasīsi arī interesantas lietas par Latvijas otrās atmodas un Tautas frontes laiku.
Baltijas repatrianti sākotnēji tika uzņemti Vācijas austrumu reģionos, kas pēc Versaļas līguma bija pievienoti Polijai.
Dažas humora rindiņas no maniem radurakstiem:
tēvs - Augusts, māte - Auguste,
tēva tēvs - Edvards, mātes tēvs arī Edvards,
tēvam brālis Jānis un māsa Anna, mātei arī brālis Jānis un māsa Anna
un vēl maniem vecākiem bijām 3 bērni - es un divi par mani vecāki brāļi.
Par šo vārdu sakritību padomju laikos, kad visur un vienmēr bija jāraksta klāt tēva vārdi, sanāca vienmēr pārpratumi. Ja iepriekš biju jau pateikusi, ka tēvs ir Augusts Edvarda dēls, par māti vienmēr pārjautāja otreiz, jo domāja, ka atkārtoti saku tēva vādu.

261 1 12 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 12

0/2000

Vai būs vēl?

5 0 atbildēt

 

Lietuvas arhīvos līdz šim nekas nebija, Daļa ir pieejama Latvijas arhīvā internetā

http://www.lvva-raduraksti.lv/; Visas konfirmācijas grāmatas nekur nav oficiāli pieejamas publiski, bet glabājas pie draudzes priekšnieces. Ar savu iniciatīvu noskenēju un man tās ir diskā. Ja ir nopietna interese, varu mazliet palīdzēt. .

3 0 atbildēt

Konfirmācijas grāmatas ir visiem gadiem kā kopsavilkums visai Sauļu kūrijai , tāpēc ietver lielāko Lietuvas luterāņu draudžu daļu. Tur meklēšana viegla, jo ir pat alfabētiskais uzvārdu rādītājs pa gadiem. Tur ir uzrādīts iesvētāmā dz. gads, dzīves vieta un vecāku vārdi un uzvārdi. Diemžēl, disks ar ierakstiem man Rīgā, bet es vaarnīcā. Nedēļas nogalē kāds brauks, palūgšu lai atved, tad varēsim pārbaudīt..Lai komentāros nepubliskotu citiem nevajadzīgas lietas, atraksti vēstulē kā sauca vectēvu vai viņa brāļus un māsas.

2 0 atbildēt

 emotion 

2 0 atbildēt

ou, cik daudz stāsta daļas esmu palaidis garām. nekas, atsāku lasīt no tās vietas, kur atceros!

Arī man tuvos rados viskur ir vācieši. man vecvectēvs bija tīrs austrietis no lielas austriešu ģimenes. Latvijā nonāca nejaušības kārtā pēc pirmā kara. Apprecējās šeit, iedzīvojās visai labi, bet pirms otrā kara nerepatriējās, jo sieva latviete negribēja, palika ar sievu kopā. Itkā izdarīja pašnāvību pēc kara, lai ģimenei nav problēmu. Man jānoskaidro precīzāk.

Sievai vecvectēvs arī bija tīrs vācietis, baltvācietis, pat ar aristokrātiskiem dokumentiem no paša cara. Arī nerepatriējās, jo sieva negribēja, teica, ka neiešot vāciešiem par kalponi būt. Arī neskaidru galu ņēma pēc kara, itkā apzagts un piekauts bijis.

1 0 atbildēt

Labak butu muteri slanijis!

0 0 atbildēt

Tavus rakstus, rasik, turēju brīvākam laikam "saldajam ēdienam". Patiešām dziļš, apjomīgs darbs, paldies tev par to. Labprāt lasītu vēl.

0 0 atbildēt