Raksts ar Latgales elpu
Preiļu muiža - Latgales neogotikas pērle4
Par Preiļu novada ainavas un arhitektūras neatņemamu sastāvdaļu 19.gadsimtā bija kļuvusi muižu apbūve. Vairākas ar saimniecisko un kultūras dzīvi saistītas ēkas veidoja muižas ansambli, kurā nozīmīgāko vietu ieņēma muižas kungu māja jeb pils, ap kuru veidoja ainavu parku.
Mainījās muižu īpašnieki un mainījās laiki, bet Preiļu pilsētai ir palicis pirmo muižnieku atstātais kultūrvēsturiskais mantojums – muižas komplekss un parks. No tā saglabājušās vai daļēji saglabājušās un pārveidotas ēkas ir: muižas pils, kapela, stallis, dārznieka māja, vārtsarga māja, kalpu māja, kā arī parka vārti, aizsarggrāvis, kurš apjoza parku, un mūra vaļņa fragments.
Grāfs Jozefs Heinrihs Borhs (1753. – 1835.) 19.gadsimta sākumā uzcēla jaunu mūra dzīvojamo māju, kuru vēlāk gotizējot pārbūvēja grāfa dēls Mihaels Borhs (1806. – 1881.). Laikā no 1860. – 1865.gadam notika pēdējā šīs pils pārbūve, kad agrāk celto ēku paplašināja un bagātīgi izdekorēja, atbilstoši laikmeta prasībām. Vienlaicīgi tika pārveidots vecais parks, ievērojami paplašinot tā robežas. Rezultātā tika izveidota romantiska vieta ar greznu pili un gleznainu ainavu parku, kurš izcēlās ar regulāras plānošanas elementiem un harmoniskiem arhitektūras akcentiem.
Par to, ka Preiļu pils celtniecība bija ievērojams notikums tā laika Latgales kultūras dzīvē, liecina tās apraksti un attēli, kuri publicēti vairākos poļu un vācu periodiskajos izdevumos. 1870.gada sākumā Preiļos uzturējās, Preiļu pili un parku gleznoja un aprakstīja poļu mākslinieks Eduards Hlopickis.
Jaunā pils, kas atrodoties alejas sākumā, izceļoties ar savu neparasto gleznainību un arhitektonisko kompozīciju. Apjoma telpiskās kompozīcijas pamatā - asimetriskā dažādu savstarpēji saistītu apjomu sistēma. Tās kodolu veido korpusi ar centrālo divu masīvu stūru torņu ietvertu mezoninu pagalma pusē.
Pilī bijuši ozolkoka paneļi, ornamentāls plastisks dekors, veidojot romantisku interjeru. No sākotnējās interjera apdares šobrīd nekas nav saglabājies.
1924. gadā Preiļu pilī tika atvērta divgadīgā lauksaimniecības skola, kura no 1939. gada kļuva lauksaimniecības un mājturības skolu, tā pastāvēja līdz 1944. gadam. Padomju laikā pilī atradās dažādas iestādes.
1970. gados ugunsgrēks nopostīja ēkas augšējo daļu. Pils vairs netika atjaunota. Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Īpaša vieta Preiļu vēsturē ir senai un dižciltīgai grāfu Borhu dzimtai.