Tāpat pieļaujams, ka konfliktam ir ne tikai ārpolitiskā, bet arī iekšpolitiskā dimensija. Minētais konflikts, kas var kalpot kā sabiedrību mobilizējošs faktors, pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām ir potenciāli izdevīgs ne tikai P.Porošenko, bet arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kura atbalsts šobrīd ir sasniedzis zemāko rādītāju kopš 2014.gada (socioloģisko pētījumu centra „Ļevada-centr” šī gada septembrī veiktā aptauja liecina, ka V.Putinam uzticas 39% Krievijas iedzīvotāju; salīdzinājumam, pēc Krimas aneksijas Krievijas sabiedrības uzticības līmenis V.Putinam sasniedza 86%).
Kremlis joprojām turpina agresīvi uzvesties visā pasaulē, ignorējot citu valstu suverenitāti. Lai neteiktu mazāk, Kremļa aktivitātes pēdējā gada laikā ir kļuvušas daudz nekaunīgākas. Neskatoties uz to, ka Austrumeiropa, Balkānu valstis un Baltijas valstis ietur vienotu pozīciju, paužot bažas par šādām Kremļa aktivitātēm, Maskava turpina rīkoties līdzīgā garā.
Dienu vēlāk, proti, š.g. 26.novembrī Ukrainas parlaments atbalstīja prezidenta Petro Porošenko priekšlikumu ieviest uz 30 dienām kara stāvokli tajos valsts apgabalos, kas robežas ar Krieviju un tās kontrolēto Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, kā arī atrodas Melnās un Azovas jūras piekrastēs
Minētie lēmumi uzskatāmi par kompromisu, jo sākotnēji prezidents pēc šī gada 26.novembra Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) rekomendācijas vēlējās izsludināt kara stāvokli uz 60 dienām visā valsts teritorijā.
P.Porošenko kritiķi Ukrainas parlamentā apgalvoja, ka prezidenta vēlme ieviest kara stāvokli ir saistīta ar centieniem pagarināt savu prezidentūras termiņu un atlikt nākamgad plānoto prezidenta vēlēšanu norisi, jo, viņuprāt, kara stāvokļa laikā nav iespējama priekšvēlēšanu kampaņa, kurai, saskaņā ar grafiku, ir jāsākas šī gada 30.decembrī.
Savukārt Porošenko skaidroja, ka kara stāvokļa izsludināšana ir nepieciešama, lai valsts nepieciešamības gadījumā spētu īsā laikā mobilizēt resursus. Vienlaikus viņš norādīja, ka līdz ar kara stāvokļa ieviešanu netiks veikta mobilizācija un ierobežotas Ukrainas pilsoņu tiesības un brīvības. Tāpat, pēc prezidenta teikā, kara stāvokļa izsludināšana nenozīmē kara pieteikumu Krievijai, un Kijeva neatteiksies no centieniem panākt diplomātisku Donbasa konflikta noregulējumu.