Es šodien ikdienību svinu, lai izgaist vakardienas rūpes,
Tik pierasts, parasts, sarasts viss, kas apkārt mums.
Gaismas ātrums jau nemainīgs gadsimtiem ilgi.
Vērmeles zied un izsmaržo ilgas pēc laimes un vēl
Uzzīmēt sevi varu ar vienu vienīgu otas vilcienu.
Ikdienība nav sods, tas ir ceļš uz svētkiem,
Kas stāv jau aiz vārtiem, vien kautrējas ienākt.
Nezināmo tik daudz, ka matemātika šeit nepalidz,
Grūti pateikt vai risinājums šoreiz būs pareizs.
Nekad man neviens nav solījis, ka aizmirsīsies viss,
Ka neapmaldīsies trijās priedēs un neatcerēsies
Vai tiešām jautājums vienmēr savu atbildi gaida.
Es šodien ikdienību svinu, jo svētku nekad nav par daudz.